ATCERIES: Savāc aiz sava suņa!

Antra Gabre schedule3.apr 2018

Pavasaris te nāk, te atkāpjas, bet bieza sniega kārta zemi vairs nesedz, tāpēc labi saskatāms, kur staigājuši suņu saimnieki kopā ar saviem mājdzīvniekiem. Par to liecina suņu izkārnījumi, tiesa, gadu no gada situācija uzlabojas. Arī šopavasar Rīgas Pašvaldības policija sarīkoja akciju Savāc aiz sava mīluļa, kuras laikā dalīja atkritumu maisiņus un pārbaudīja, vai dzīvnieks ir čipēts un reģistrēts, kā arī to, vai tas tiek staidzināts pie pavadas.

Pagājušā gada martā Neatkarīgā piedalījās šādā akcijā Rīgas Latgales priekšpilsētā. Sastaptie suņu saimnieki atzina, ka parki kļuvuši tīrāki, tātad cilvēki lielākoties savāc sava mājas mīluļa ekskrementus. Daži, ieraugot tuvojamies policistus, mēģināja steidzīgi nozust, lai gan neko nebija pārkāpuši, tomēr - drošs paliek drošs. Tāpēc policisti sacīja, ka viņu darbs ir ne tikai pārbaudīt suņu turēšanas noteikumu ievērošanu, bet panākt, lai cilvēki policistu neuzskatītu par represīvu amatpersonu. Savukārt suņu īpašnieki arī atzina, ka viņus disciplinē parkos redzamās piktogrammas, kurās atgādināts, ka suņu mēsli jāsavāc.

Policisti katrā Rīgas parkā visu diennakti nedežurē, tāpēc ir neiespējami konstatēt, kurš suņa saimnieks uzvedas cūcīgi, ja vien viņš netiek pieķerts pie rokas. Ja iedzīvotāji regulāri policijai ziņos par pārkāpumiem vienā un tajā pašā vietā, tad policisti šo teritoriju iekļaus savā maršrutā un gan jau kādreiz nevīža iekritīs - vai nu būs kakinājis suni pie kāpņu telpas ieejas durvīm, vai palaidis bez pavadas skriet pa bērnu rotaļu laukumu. Ja kāds suņa saimnieks uzskata, ka viss, kas dabisks, nav riebīgs, proti, suņa izkārnījumi nav jāsavāc, tad viņš vai nu nezina, vai negrib zināt, ka suņa fekālijās atrodas tārpi (lenteņi, cērmes) un ar tiem var aplipt arī cilvēki. Ja suns nav attārpots, tad apkārtējā vidē var nonākt pat desmitiem tūkstošu tārpu oliņu dienā. Suņa un kaķa cērmju kāpuri cilvēka veselībai var nodarīt neatgriezenisku kaitējumu.

Rīgas Pašvaldības policijas akcija Savāc aiz sava mīluļa apliecina, ka suņinieki sākuši respektēt sabiedriskās kārtības noteikumus. Ik gadu Rīgā tiek sodīti apmēram 300 suņu saimnieku, bet ne tikai tāpēc, ka viņu mājdzīvnieki piemēslojuši sabiedriskā vietā. Arī tāpēc, ka suns nav bijis pie pavadas vai nav reģistrēts, vai potēts.

Ejot pastaigā ar suni, tam pa dienu jābūt pie pavadiņas, čipotam, reģistrētam, kā arī nepieciešama dokumentācija vai žetons, kas apliecina, ka suns ir vakcinēts. Tikai no pulksten 23 līdz pulksten 7 suni drīkst laist staigāt bez pavadiņas.

Šogad akcijas laikā 31. martā Rīgas parkos konstatēti 20 suņi, kas nebija čipēti vai vakcinēti. Vēl aptuveni desmit gadījumos konstatēts, ka dzīvnieks izvests ārā bez pavadas, vēsta ziņu aģentūra LETA. Kopā dienas laikā pārbaudīti vairāk nekā 200 suņu. Starp citu, arī suņu nodeva bija jāsamaksā līdz 1. martam.

Pagājušajā gadā Rīgas Pašvaldības policija konstatējusi 287 dzīvnieku labturības prasību noteikumu pārkāpumus, no tiem 29 izdarīti atkārtoti gada laikā. Par šādu pārkāpumu izsaka brīdinājumu vai piemēro naudassodu no septiņiem līdz 350 eiro.

***

SUŅA SAIMNIEKA ATBILDĪBA

Mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir tiesības kopā ar mājas (istabas) dzīvnieku atrasties ārpus mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, ja mājas dzīvnieks: netraucē sabiedrību un nerada draudus cilvēku drošībai, veselībai un dzīvībai; nerada draudus citu dzīvnieku drošībai, veselībai un dzīvībai.

Mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums: nodrošināt, lai mājas dzīvnieks (smaka, riešana vai gaudošana) netraucētu mājas vai apkārtnes iedzīvotājus; uzticēt mājas dzīvnieka vešanu ārpus īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas tikai personai, kas spēj kontrolēt un savaldīt dzīvnieku, un nodrošināt, lai mājas dzīvnieks neapdraud cilvēkus un dzīvniekus; apdzīvotu vietu teritorijā savākt sava mājas dzīvnieka ekskrementus; vakcinēt mājas dzīvnieku.

Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suni ved pavadā. Suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.

Suņa īpašnieks vai turētājs sabiedriskās vietās var īslaicīgi atstāt suni vienu, ja suns ir piesiets pavadā, kas nav garāka par metru, un ja tas netraucē personu un transportlīdzekļu kustību un neapdraud cilvēku vai dzīvnieku drošību.

Avots: Ministra kabineta noteikumi Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai,

tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai

***

SAMAKSĀ NODEVU

Suņa īpašniekam, sunim sasniedzot sešu mēnešu vecumu, katru gadu līdz 1. martam ir jāmaksā ikgadējā suņa turēšanas nodeva.

No 2018. gada nodevas apmērs ir desmit eiro (bija 8,54 eiro).

No suņa turēšanas nodevas ir atbrīvotas:

• personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti;

• personas ar 3. grupas redzes vai dzirdes invaliditāti;

• valsts vai pašvaldības iestādes, kurās tiek audzēti dienesta suņi.

Suņa turēšanas nodeva 50 procentu apmērā ir maksājama:

• par suni, kura reģistrēts īpašnieks ir pensionārs;