Āgenskalna tirgus paviljons. Nojaukt nedrīkst atstāt
Par 1959. gadā uzceltā un 1977. gadā pārbūvētā sakņu paviljona likteni Āgenskalna tirgū pašlaik jāraksta tā, kā redzams šīs publikācijas virsrakstā. Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs sacīja, ka viņš gaida Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) viedokli, bet inspekcijas pārstāvis Jānis Asaris vakar nevarēja strikti atbildēt, cik daudz no padomju arhitektūras tirgū būtu jāatstāj.
Āgenskalna tirgus vēsturiskās ēkas - paviljona - autors ir kādreizējais Rīgas galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings. Paviljonu sāka būvēt 1911. gadā, bet pabeidza tikai 1925. gadā. Tas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Vēlākā būdiņu pašdarbība tirgus iekšējā un ārējā teritorijā bija nomnieku darbs, daži tirdzniecības kioski pieder Rīgas pašvaldībai, bet liela daļa to ir jau nojaukti. Pārējie - gar E. Smiļģa ielu - pazudīs aprīlī, un R. Šmēlinga projektētā sarkano ķieģeļu ēka būs apskatāma bez dažādiem piedēkļiem jeb mazvērtīgām būvēm.
SAGLABĀJAMS? Sakņu paviljons pašlaik ir nokļuvis strīdu ugunīs - vai tas būtu jānojauc vai jāsaglabā? Valsts pieminekļu uzraugi vēlas paviljonu saglabāt XX gadsimta 60. gadu izskatā / F64
Bet par sakņu paviljonu nāksies lemt. VKPAI piektdien telefoniski aicināja Rīgas pašvaldību pārtraukt tirgus sakņu paviljona demontāžu, jo inspekcijā nebija saņemti dokumenti.
Rīgas pašvaldība norāda, ka paviljona jumts ir avārijas stāvoklī un tas jādemontē. Jau 2014. gadā tika konstatēts avārijas stāvoklis. Ieejot paviljonā, redzams, ka tā griesti vietām ir ieliekušies, un nav droši zem tiem atrasties. Būvnieki lēš, ka nav zināms, kādi defekti vēl atklāsies, kad nedrošās konstrukcijas sāks noņemt.
Nav skaidrības, ko iesākt ar pārējo paviljona daļu - koka kolonnām un grīdu. Sakņu paviljons nav vēsturiska ēka, un vakar tā arī netapa skaidrs, cik ļoti šī būve varētu būt nozīmīga. J. Asaris sacīja, ka «zināma kultūrvēsturiska vērtība» tai ir, lai gan «pēdējos gados šī būve ir degradēta, bet ideāli būtu, ja to mēģinātu atjaunot». Viņš pieļāva, ka vajadzētu izstrādāt risinājumu, kā šie objekti - R. Šmēlinga projektētais paviljons un padomju gados tapušais paviljons - «turpmāk saspēlēsies». J. Asaris kā piemēru minēja faktu, ka vairs tikpat kā nav saglabājušies Staļina laika interjeri, bet mūsdienās tie būtu interesanti. Varbūt arī Āgenskalna tirgus sakņu paviljons pēc gadiem būtu tikpat interesants gan rīdziniekiem, gan tūristiem. Bet pašlaik «šī būve vēl tiks pētīta, izpētīta tās būvvēsture», un līdz tam laikam līdz ar zemi sakņu paviljons nolīdzināts netiks.
Iespējams, paviljonu nāksies atjaunot nākamajam tirgus nomniekam, kurš no tā saņems vien kolonnas un grīdu. Āgenskalna tirgus nomnieki varēs pieteikties no 7. līdz 11. maijam. O. Burovs sacīja, ka interese par tirgu esot, viens no potenciālajiem investoriem esot kāda Igaunijas kompānija. Nomas tiesības tiks piešķirtas uz 30 gadiem. Nomniekam būs dots uzdevums atjaunot nekustamo īpašumu, uzturēt un apsaimniekot to, kā arī nodrošināt tirgus darbību. Tirgus teritorijā nav paredzēts ierīkot autostāvvietu, visa līdzšinējā teritorija būs atvēlēta tirdzniecībai un tikai tai.
Nomniekam par pienākumu ir uzdots saglabāt Āgenskalna tirgus statusu, kā arī būs jāīsteno dažādas kultūras aktivitātes sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām un apkaimes iedzīvotājiem. Tam būs arī jānodrošina, ka prioritāri tiek ierādītas tirdzniecības vietas zemniekiem, kuri ražo, pārdod vietējo lauksaimniecības produkciju, mājražotājiem, amatniekiem u.tml., kā arī mazumtirdzniecības dalībniekiem, kas nodarbojas ar ekoloģisko (bioloģisko) produktu tirdzniecību.