Naktī no sestdienas uz svētdienu notiks pāreja uz vasaras laiku, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu uz priekšu. Miegam tiks atvēlēta viena stunda mazāk. Pagaidām nav nekādu nojausmu par to, ko par pulksteņa grozīšanu divreiz gadā sacīs Eiropas Komisija, kuru Eiropas Parlamenta deputāti šogad februārī aicināja izvērtēt ziemas un vasaras laika maiņas lietderību. Pāreja uz vasaras laiku notiek marta pēdējā svētdienā, pagriežot pulksteņa rādītājus par stundu uz priekšu, lai pielāgotos vasaras dienu gaišajām stundām.
Tāds aicinājums nav izskanējis pirmoreiz. Jau 2014. un 2015. gadā Eiropas Parlamenta deputāti rīkoja gan aptaujas, gan uzklausīja ekspertus. Nekas līdzšinējā kārtībā mainīts netika. Eiropas Parlaments apkopoja iedzīvotāju izteiktos ierosinājumus un atzina, ka ir tādi, kuri vēlas paturēt līdzšinējo kārtību, un ir tādi, kuri vēlas to mainīt, atceļot vasaras laika režīmu. Diskusija beidzās ar neko. Šā gada februārī Eiropas Parlamentā atkal vasaras un tā dēvētā ziemas laika problēmu sāka bikstīt, jo «pilsoņu iniciatīvas vairākās Eiropas valstīs apliecinājušas, ka lielu daļu sabiedrības satrauc pāreja uz vasaras laiku un atgriešanās pie ziemas laika, kas notiek katra marta un oktobra pēdējā nedēļas nogalē. Virkne pētījumu uzrādījuši pretrunīgus rezultātus, taču norāda uz negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību, teikts rezolūcijā, kas adresēta Eiropas Komisijas deputātiem.
Valstīm, kuras vēlas atteikties no pārejas uz vasaras laiku, ir savas intereses, un Somija ir viena no tām, bet nav teikts, ka pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis būs gatavas atbalstīt mazākuma vēlmi. Somijas ierosinājums Eiropai ir atbilde uz vairāk nekā 70 000 Somijas iedzīvotāju parakstīto petīciju, kurā aicināts atteikties no pārejas uz vasaras laiku. Somijā parlamentam ir jāizskata iesniegums, ja to parakstījuši vismaz 50 000 cilvēku. Somija ir viena no valstīm, kas atrodas vistālāk uz ziemeļiem. Somijas pašos ziemeļos saule vasarā nenoriet 73 dienas pēc kārtas, bet ziemā Lapzemē saule neuzlec 51 dienu pēc kārtas.
Somijas ierosinājumu atbalsta arī Lietuva. Daļa Lietuvas ietilpst pirmajā laika joslā, bet pārējā valsts teritorija - otrajā. Tāpēc pirms dažiem gadiem Lietuvas Seims ierosināja, ka Lietuva varētu panākt tiesības pašai lemt, pēc kāda laika dzīvot. Lietuvas valdība ierosinājumu līdz Eiropai neaizbīdīja.
Pašreiz Eiropas Savienībā kopš 2001. gada spēkā ir direktīva, kas nosaka vienotu datumu un stundu, kad visā Eiropas Savienībā veicama laika maiņa. Direktīvas mērķis ir nodrošināt pienācīgu Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbību.