Aleju nepagūs izveidot līdz 4. maijam

JAUTĀJUMS. Tāds ir jautājums: vai pie Nacionālā teātra paliks tikai koku aleja vai arī šajā vietā tiks īstenots Latvijas simtgadei veltīts projekts Laika priekškars? © Publicitātes foto

Iecerētā Latvijas simtgadei veltītā aleja pie Nacionālā teātra ir saņēmusi tādu pretstāvi, ka sliktākajā gadījumā tērauda instalāciju Laika priekškars neīstenos.

Taču nav ļaunuma bez labuma - saceltā jezga ir likusi pārbaudīt alejas koku stāvokli, un noskaidrots, kas būtu darāms, lai koki šajā vietā turētos vēl ilgi.

Līdz 4. maijam neīstenosies Rīgas domes Īpašuma departamenta iecere izveidot Rīgā Latvijas simtgadei veltītu paliekošu vides objektu. Konkursā par labāko tika atzīts Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas vadītāja profesora Holgera Elera, kas ir arī dizaina biroja H2E vadošais dizainers, piedāvātā ideja - starp ozolu alejas kokiem pie Nacionālā teātra izvietot tērauda instalāciju ar valstij un teātrim nozīmīgiem gadskaitļiem un skaidrojumu. H. Elers Neatkarīgajai vakar sacīja, ka ir priecīgs par radušos situāciju, jo pašlaik notiek darbs kopā ar arboristiem. Ir noskaidrots katra koka veselības stāvoklis. «Kad notika teātra rekonstrukcija, tad diemžēl neviens koku aizstāvis nelikās ne zinis. Koki tika nepareizi apzāģēti. Arboristu slēdziens: daži koki varbūt piecus gadus dzīvos, un pēc tam būs jāskatās, kas notiks,» ar skumju ironiju H. Elers komentēja pret viņa ieceri vērsto kampaņu.

Izskanējusi informācija, ka instalāciju vajadzēs betonēt, un tas kaitēs koku saknēm. H. Elers uzsver, ka arboristu ieteikumi ir saņemti, tāpēc pašlaik tiek meklētas tukšās vietas starp saknēm, kurās pie augsnes var piestiprināt instalāciju. Arboristiem ir gan speciāla tehnika, gan viņi paši to darīs - meklēs stiprinājumiem piemērotākās vietas. Uz saknēm betonu negāzīs. Projekta īstenošanas laikā tiks uzirdināta zeme un nomainīta zemes kārta. Arboristi par labu atzinuši arī bruģa segumu, kas nomainīs pašreizējo alejas asfalta kārtu. Kokiem un to saknēm bruģis ir draudzīgāks materiāls.

Uz jautājumu, vai H. Elers turpinās šo projektu vai ir gatavs mest plinti krūmos, viņš atteica: «Protams, turpināšu.»

Viņu aizstāv Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Kristaps Zariņš, Īpašuma departamentam nosūtītajā atbalsta vēstulē rakstot, ka H. Elers ir talantīgs un radošs mākslinieks. Saņēmis daudzas starptautiskas balvas. Caur rindiņām nolasāms, ka Latvijas simtgadei H. Elers nekādu pa roku galam padarītu darbu nepiedāvā un līdz šim viņa paveiktais ir bijis kvalitatīvs. Latvijas Dizaineru savienība ir tiešāka, norādot, ka par profesionāliem jautājumiem ir jālemj profesionāļiem. Vēršanos pret tērauda instalāciju Laika priekškars alejā pie Nacionālā teātra Dizaineru savienība dēvē par kampaņu.

Izvērtējot konkursam iesniegtos darbus, žūrija - Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis, Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs, Kultūras ministrijas eksperts Jānis Dripe un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vadītāja Māra Lāce - Laika priekškaru atzina par labāko. Instalācija uzvarēja pašvaldības konkursā par Latvijas simtgadei veltītu pilsētvides objektu, kura izveidei dome gatava izlietot 135 000 eiro.



Latvijā

Celtniecības sadārdzinājumi, lielo projektu vēl lielākās izmaksas, inflācijas procents būvniecībā, kas jau kļuvis par atsevišķu rādītāju ekonomikas datos — visi šie cenu pieaugumi galu galā atspoguļojas preču un produktu cenās, sitot pa gala patērētāju makiem. Laiks apskatīt ziloni istabā, kāpēc pie mums gatavais objekts nereti izrādās pat divkārt dārgāks, nekā bija plānots — un te nerunāsim pat ne par “Rail Baltica”.

Svarīgākais