Māksla prasa naudu

PLAŠĀK, VAIRĀK. Arhitekte Zaiga Gaile stāsta un rāda, kāda izskatīsies teātra ēka. Telpu apjoms un skatītāju vietu skaits būs divkārt lielāks, jo paredzētas trīs skatītāju zāles. Būs trīs mēģinājumu zāles. Otrais jeb Radošais stāvs nonāks tikai aktieru un citu teātra darbinieku rīcībā © F64

Jo ilgāk netiek sākta būvniecība, jo dārgākas kļūst izmaksas. Bet Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas rekonstrukcijas budžets netika salāgots ne tikai ar būvprojektu, bet arī ar mūsdienu teātra prasībām un pilsētvidi. VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) uzsver, ka 2014. gadā apstiprinātais teātra būvniecības budžets atbilst reģionālo kultūras centru vajadzībām.

Sākotnēji lēstās būvniecības izmaksas par kvadrātmetru bija līdzvērtīgas Ādažu kultūras centra un Stopiņu novada kultūras centra izmaksām. Tagad aprēķinātas citas - paredzamās - izmaksas, un JRT būvniecība nebūs dārgākā Latvijā, salīdzinot ar citām sabiedriski nozīmīgām ēkām. To aizvien pārspēj Latgales vēstniecība Gors, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris un Dzintaru koncertzāles slēgtā zāle.

GAIDA. Jaunā Rīgas teātra ēkas rekonstrukcija būs sarežģīta, jo pilsētas centrs nav teritorijā, kurā var būvēties bez ierobežojumiem. Te ir pazemes komunikācijas, transports, apkārtējie nami. Pozitīvākās prognozes - būvdarbi varētu sākties jūnija beigās. Tos plānots pabeigt līdz 2021. gada sākumam / F64

2014. gadā pēc Kultūras ministrijas rīkojuma apstiprinātais JRT kopējais rekonstrukcijas budžets - 19 miljoni eiro - netika balstīts konkrētā būvprojektā, pilsētvides specifikā, mūsdienīga teātra prasībās un nebija atbilstošs projekta sarežģītībai un nozīmīgumam. Projekta autore arhitekte Zaiga Gaile sacīja, ka JRT iegūs divkārt palielinātu izmantojamo platību, lielo zāli ar vairāk nekā 500 sēdvietām pašreizējo 300 vietā. Tikai šajā teātra ēkā būs akustika un skaņas izolācija, kādas nav nevienam citam objektam Latvijā.

Pašlaik projekts ir būvniecības iepirkuma 2. kārtas stadijā, kurā piedāvājumus iesnieguši divi no pieciem pretendentiem. Būvdarbus VNĪ cer sākt šā gada jūnija beigās. VNĪ arī cer, ka raiti veiksies arī papildu finansējuma iegūšana - energoefektivitātes darbiem varētu piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, kā arī pārskatīt esošajos projektos neizlietoto finansējumu. Un savu artavu varbūt dotu arī valsts Kultūras ministrijas personā.

***

BŪVNIECĪBAS IZMAKSAS (m2/eiro)

Dubultu kultūras un izglītības centrs 1378

Ādažu kultūras centrs 1510

Jaunais Rīgas teātris (sākotnējās izmaksas) 1577

Stopiņu novada kultūras centrs 1623

VEF Kultūras pils 1793

Kultūras pils Ziemeļblāzma 1898

Vidzemes koncertzāle Cēsis 1941

Latvijas Nacionālais teātris 2271

Liepājas Lielais dzintars 2418

Jaunais Rīgas teātris (paredzamās izmaksas) 2602

Latgales vēstniecība Gors 2629

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris 2665

Dzintaru koncertzāles

slēgtā zāle 4444

Avots: VNĪ, Latvijas Būvnieku asociācija



Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais