Saeimai dots gads, lai apmēram 110 000 Latvijas iedzīvotāju – daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašnieku – vai nu nomierinātos, vai satrauktos vēl vairāk.
Uz viņiem attiecas piespiedu nomas maksa, un tagad Saeimai jāsalāgo likums tā, lai zemes īpašnieki (un to vidū arī pārpircēji un spekulanti, nevis tikai vēsturiskie zemes īpašnieki) būtu apmierināti un neciestu dzīvokļu īpašnieki, kuru mājvieta uzbūvēta uz citai personai piederošas zemes. Šiem dzīvokļu īpašniekiem zemes nomas maksa ir augsta, jo zemes īpašnieki var pieprasīt maksāt augstāko likmi.
Ar likuma grozījumiem kopš šā gada piespiedu nomas augstākā likme sāk sarukt: no 2018. gada 1. janvāra - līdz pieciem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības; no 2019. gada 1. janvāra - līdz četriem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības; no 2020. gada 1. janvāra - līdz trim procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības. Ja parēķina, ka zemju īpašniekiem bija tiesības iekasēt likmi līdz sešiem procentiem no zemes kadastrālās vērtības, tad paredzētais kritums ir ievērojams - uz pusi.
Satversmes tiesā pēc septiņiem fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto normu atbilstību Satversmei. Pieteikumu iesniedzēji norādīja, ka viņu īpašumā ir zemes gabali vai domājamās daļas no zemes gabaliem, uz kuriem atrodas citām personām piederošas daudzdzīvokļu mājas. Starp pieteikumu iesniedzējiem un minēto māju īpašniekiem pastāvot piespiedu nomas tiesiskās attiecības. Pieteikumos apgalvots, ka apstrīdētās likuma normas - samazināt piespiedu nomas maksas likmi - ievērojami samazinās zemes īpašnieku ienākumus no viņiem piederošā īpašuma. Pieteikuma iesniedzēji norāda uz tiesiskās paļāvības principu, kas neesot attiecināts uz viņiem.
Satversmes tiesa norāda, ka personai, kurai pieder zeme vai cits nekustamais īpašums, ir tiesības to iznomāt pēc saviem ieskatiem. Tomēr piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās ir ierobežotas īpašnieka tiesības pašam brīvi izlemt, vai viņš iznomās savu zemes gabalu, kā arī ir ierobežotas tiesības brīvi izvēlēties nomnieku, kā arī iespējas pieprasīt īpašnieka vēlmēm atbilstošu nomas maksu. Latvijā zemes īpašnieku tiesības tiek ierobežotas, jo piespiedu nomas maksa tiek regulēta ar normatīvajiem aktiem, nevis šī iespēja atstāta brīvā tirgus attiecībām. Ja zemes īpašnieku apetīti neierobežos, kādu maksu viņi pieprasīs? Turklāt viņi varēja pieprasīt gan vēsturiski piederējušo zemi, proti, to, uz kuras tagad uzbūvētas daudzstāvu mājas, gan saņemt kompensāciju. Saeima šo brāķi varētu labot ar jaunu likumu, lai dalīto īpašumu likvidētu, finansiāli iesaistoties zemes izpirkšanā. Jaunais likums varētu stāties spēkā 2021. gadā, ja pēc Saeimas vēlēšanām to atzīs par labu esam un nenoraks.