No bērnudārza adreses ceļo mēstules

© Rūta Kalmuka/F64

Nelielas privātfirmas īpašniece saņēma e-pastā ziņu no kādas Rīgas pirmsskolas iestādes. Vēstulē tika piedāvāts aizdevums. Un norādīta e-pasta adrese saziņai. Tā gan bija cita, vairs ne ar Rīgas domi saistīta.

Tādu pašu sūtījumu saņēma arī Neatkarīgās žurnālists, un var pieļaut, ka elektroniskais piedāvājums saņemt «zemu procentu likmi 3% dienā un 24 stundu tiešsaistes apstiprinājumu un aktīvās vielas piegādi» un aizrādījums «Jūsu zināšanām un izpratnei ir ļoti svarīgi panākt, lai aizdevuma saņemšana būtu minimāla» iekritis vēl kādā elektroniskajā pastkastītē. Neatkarīgā e-vēstuli nosūtīja Rīgas domes Informāciju tehnoloģiju centram. Un saņēma atbildi, ka «šis e-pasta ziņojums nesatur vīrusu. Lūgums ignorēt šo sūtījumu, jo tas ir klasificējams kā mēstule (spams) un tās autors nav konkrētā izglītības iestāde. Tas tika izsūtīts lietotāja neuzmanīgas rīcības rezultātā».

Sazinoties ar Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju cert.lv, darbinieks ieteica mēstuli nekavējoties izdzēst. Mēstules var nosūtīt (un tas tiek darīs) no it kā zināmas elektroniskās adreses, tādējādi cilvēku «ķer uz muļķi». Vairākumā gadījumu pēc e-pasta atvēršanas un izlasīšanas nekas ļauns nenotiek. Cert.lv mājaslapā ir skaidrojums pikšķerēšanai jeb uzbrukuma veidam, kas, izmantojot e-pastu vai ziņu apmaiņas programmas, mēģina saņēmēju apmuļķot un mudina veikt darbības, kas kaitē, piemēram, nospiest kādu saiti, atklāt savu paroli vai atvērt inficētu e-pasta pielikumu. Uzbrucēji cenšas padarīt šīs ziņas pēc iespējas pārliecinošākas un ticamākas, kā arī cenšas izprovocēt uz emocijām balstītu atbildes reakciju, piemēram, steigu vai ziņkārību. Uzbrucējs var izveidot ziņu tā, lai izskatītos, ka tā nāk no kāda jums pazīstama cilvēka vai uzņēmuma, kura pakalpojumus regulāri izmantojat. Iespējams, var tikt pievienots pat jūsu bankas logo vai arī viltota nosūtītāja e-pasta adrese, lai ziņa šķistu ticamāka. Uzbrucēji šādas ziņas nosūta miljoniem cilvēku cerībā, ka kāds atsauksies un turpmāk, sazinoties ar viņu, izdotos iegūt sensitīvus datus.



Latvijā

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.