Pašvaldības kļūs izpildkomitejas

 
©F64 Photo Agency

Man šķiet, ka centrālās varas politikas dēļ vārds «pašvaldības» Latvijā mirst. Kāda tur vairs vietējā vara, ja to grasās aizvākt no cilvēkiem desmitiem kilometru tālumā? Kāda tur vairs vietējā vara, ja cilvēkiem tiek liegta iespēja deleģēt šajā varā cilvēkus, kurus viņi pazīst ikdienā un ar kuriem viņi var ikdienā polemizēt par to, kā šie ļaudis veic savus pienākumus? Kas tā par vietējo varu, ja šo cilvēkiem tuvo varas pārstāvju vietā tiek paredzēts tāds pašvaldību apjoms, kad vietējās padomes nebūs nekas vairāk kā no «augšas» regulēti ielikteņu grupējumi. Kā izpaudīsies reāla tautas pārstāvība vietējā varā? To es VARAM un Pūces kunga publiskajās izpausmēs pagaidām nolasīt nespēju.

Bet jau sensenos laikos, kad vēl pētīju Aeroflotes pārvaldes sistēmas efektivitāti, lai cik dīvaini neliktos, man prasīja manām domiņām sociālekonomisko pamatojumu. Patlaban es nespēju publiskajā telpā atrast konkrētu, argumentētu un izvērstu, tā teikt, oficiālās ATR efektivitātes apliecinājumu. Pozitīvo rezultātu katrai vietai. Ja tas netop atklāts - kāda tad reformai jēga?

Protams, lasīju, ka VARAM grasās iesniegt savu reformas modeli valdībā septembrī. Bet, kamēr oficiālo personu līdz šim skanējušajās publiskajās izpausmēs reformas kopaina, tās arhitektūra man šķiet nepārliecinoša un pat neprofesionāla, es dodu priekšroku to cilvēku viedokļiem, kuri man šajā jomā ir autoritātes (Mārim Pūķim, Aleksandram Lielmežam, Jānim Ruško, Andrim Kazinovskim, Andrim Vaivodam un vēl dažiem). Pagaidām man, piemēram, triju zinātnieku (Andris Miglavs, Māris Pūķis, Pēteris Šķiņķis) sagatavotais alternatīvais piedāvājums teritoriālajai reformai šķiet krietni saprātīgāks un progresīvāks, nākotnīgāks.

Vismaz tiktāl, cik tas manā uztverē paredz kāpināt ikviena cilvēka, pilsoņa atbildību par varas īstenošanas kvalitāti, gan arī tāpēc, ka neizolē pilsoņus no lemšanas pašiem par savu nākotni. Mans skolas biedrs ir bijušais Mālpils pašvaldības vadītājs Aleksandrs Lielmežs. Sazvanīju Sašu, un viņš man atsūtīja savas pārdomas par piedāvāto ATR, veidojot tikai 35 pašvaldības. Te atļaušos citēt vien pāris viņa tēzes, pārējo lūgšu papildināt, un taps publikācija NRA portālam. Teksts man liekas ļoti sakarīgs. Piemēram, Saša uzskata, ka šāda reforma «nepārprotami ir varas centralizācija (centralizācija ir lielāka mēroga varas absolutizācija pretstatā mazāka mēroga varām), kas ir klajā pretrunā ar ES pamatnostādnēm varas dalīšanā». Viņš uzsver, ka ES pirms 25 gadiem izveidoja divas padomdevēju institūcijas, Reģionu komiteju un EP «Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresu» tāpēc, «lai vara neatrautos no pilsoņiem. Jo pašvaldības ir vistuvāk pilsoņiem un zina viņu prasības un noskaņojumu. ( Man ir gods 19 gadus no šiem 25 gadiem pārstāvēt Latviju šajās institūcijās).»

Bet «kopējais secinājums ir - pašvaldības arvien vairāk pārvērš par centrālās varas piedēkli, jo gandrīz visu regulē MK noteikumi un tās vairs nav pašvaldības, bet izpildkomitejas.

Izveidojot 35 pašvaldības, tiks turpināta centralizācija jau pašvaldību mēroga dēļ, jo būs jāpārskata visi pašvaldību saistošie noteikumi, un, ja bija atšķirības, tad tās tiks likvidētas, un vai tas nāks iedzīvotājiem par labu un viņi to akceptēs, tas ir labs jautājums!

Es domāju, ka neapmierinātība būs, bet ar visu jau spiesti samierināties. Samazināsies jau tā zemā vēlētāju aktivitāte, un varai uzticēsies vēl mazāk.»

Turklāt pagaidām, neraugoties uz lērumu vērtējošu publikāciju, nav skaidrības arī par VARAM reformu. «Vēl mēģina bremzēt vietējos referendumus» (Diena, 26.04.2019.), «Teritoriālā reforma ir drauds Latvijas teritoriālajai integritātei» (Neatkarīgā, 23.04.2019.), «Reformas labumus aizvien neredz» (Diena, 17.06.2019.), «Ikšķile ar VARAM kopsaucēju nerod» (Diena, 19.07.2019.), Ikšķilē notikušajā aptaujā 98,45% tās dalībnieku balsojuši par novada saglabāšanu, novadi «nespējot tikt galā ar funkcijām» (Neatkarīgā, 29.07.2019)... Un tā tālāk, un tamlīdzīgi. Neredzu ne mazāko iemeslu iebilst arī Latvijas Pašvaldību savienības vadītājam Gintam Kaminskim (Diena, 17.05.2019.), ka «valsts un pašvaldību politikas centrā jābūt cilvēkam». Bet, ja ministrs Juris Pūce šai tēzei piekrīt un ja viņa definētais (Diena, 1.07.2019.), ka reformas mērķis patiešām ir mazināt ienākumu atšķirības starp reģioniem, tad viņam, ministrijai jau labu laiku vajadzēja definēt, kā konkrēti ar novadu masivizāciju tiks panākts ienākumu izlīdzinājums, kā tiks pārvarēta depopulācija, kā tiks nodrošināta adekvāta skolu pieejamība, nevis to pārvēršana par koncentrācijas nometnēm utt.

 

Abonē