Deklarācija kā miega dziesma
Laimdotas Straujumas otrās valdības deklarācijas ievads varētu būt pietiekams pamats saturīgam teksta izvērsumam turpmāk. Taču par vidēja termiņa rīcības dokumentu deklarācija netop. Dēļu kaudze, jo sevišķi tikai sasolītu dēļu kaudze, nav arhitektoniski organizēts teksts. Tiesa, jāpiebilst – neesmu pārliecināts, vai opozīcija, kura balsoja pret, spētu radīt kaut ko kvalitatīvāku. Šai tēmai Saeimā veltītās debates bija tikai lomu spēles, nevis sistēmiska deklarācijas trūkumu iztirzāšana.
Vajadzētu būt otrādi, bet līdzīga rakstura dokumenti deviņdesmitajos gados bija kvalitatīvāki. Sevišķi šī kvalitatīvā atšķirība redzama, ja lūkot dokumentus, kas bijuši adresēti debesu mītniekiem ārpus Latvijas. Vai tas, piemēram, Starptautiskajam Valūtas fondam domātais Ekonomiskās politikas memorands (1995.), vai Latvijas stratēģija integrācijai ES (2000.). Šie teksti vismaz bija mērķtiecīgi organizēti. Tātad jādomā, ka valdību deklarācijas tomēr neveido absolūti diletanti. Tās veido cilvēki, kuru vīzdegunība un bezatbildība savas tautas priekšā ir krietni lielāka nekā tā, ko viņu kalpības gars pieļauj attieksmē pret ārējiem kungiem.
Augšminēto viedokli komentāra apjomā varu ilustrēt tikai ar detaļām.
Pirmkārt, protams, izlasīju to, kas deklarācijā konkrēts. Piemēram, IKP arī turpmākos trīs gadus grasās būt skaists rikšotājs («vidējais ikgadējais IKP pieaugums uz vienu iedzīvotāju turpmākajos trijos gados sasniegs piecus procentus»). Taču turpmākā teksta aptuvenība nevieš pārliecību, ka cilvēki šo rikšotāju beidzot noķers.
Otrkārt, apmēram 60% no tiem ar veselību, izglītību, pensionāriem… saistītajiem nolūkiem, kas solīti šajā deklarācijā, jau vajadzēja būt īstenotiem. Šādā vai tādā izteiksmes formā tie atrodami valdību deklarācijās jau padsmit gadus. Bet, ja tas nav paveikts, tad beidzot varētu gribēt vismaz konkrētas definīcijas, kā tas tiks darīts un kad tiks izdarīts. Taču – šīs valdības deklarācijā nav lasāms, piemēram, kādu stabilu, progresīvu un saprotamu veselības aprūpes finansēšanas modeli mēs galu galā dabūsim. Ja pastāv pedagogu atalgojuma koncepcija, kāpēc deklarācijā problēmas risinājums fiksēts «kaut kad» līmenī (tas pats attiecas uz medicīnas darbiniekiem)? Vai pensionāri tur var izlasīt, kādā mērā un veidā tiks apmierināts tas, par ko viņi nesen runāja Sporta manēžā? Manuprāt, nevar. Utt.
Treškārt, deklarācijā pieminēta reģionālā politika. Tādas nav. Ir centrālās varas reģionos īstenotā politika. Reģionu kā administratīvu vienību nav. Interesanti, kā iespējams īstenot noturīgu «teritoriālo solidaritāti» reģionu līmenī, ja pat ES fondu līdzekļu sadale notiek nevis reālas izlīdzinātības labad, bet no centra un pa ministrijām (nozarēm)? Kas tie par tikko manāmiem orāliem reveransiem Latgalei un pierobežai, ja pastāv daudz konkrētāk izkopti priekšlikumi, Latgales programma…?
Ceturtkārt, neraugoties uz to, ka ievadā solīts «stiprināt nacionālo drošību, kas ir būtisks valsts stabilitātes, labklājības un attīstības garants», atbilstoši «garanta» līmenim šī apņemšanās deklarācijā neizpaužas. Lai izpaustos, pietrūkst: tādu darbību fiksācijas, kas rēķinātos ar to, ka migrācijas riski var kļūt nacionālai valstij kritiski; pasākumu, kas norādītu uz strukturālajam (!) bezdarbam, nodarbinātības politikai, darbaspēka kvalifikācijai (t.sk. profesionālajai izglītībai) un novecošanai… pievērsto apsolījumu savstarpēju sasaisti. Tātad – nav nolasāma darbaspēka kvalitātei pievērsta politika. Plašākā nozīmē – nav nolasāma valsts (sabiedrības) kvalitātei (!) pievērsta politika; skaidrības, kāpēc, ja tiek definēta draudu eskalācija, 2% no IKP aizsardzībai sasniegšanas termiņš kā bijis, tā paliek 2020. gads; nopietnu nodomu rīkoties adekvāti tam, ko vismaz triju resoru vadītāji teikuši par drošībai nepieciešamo kadru kvalifikāciju. Piemēram, kas traucē izšķirties par Nacionālās drošības akadēmijas radīšanu?; saprašanas, ka nevar plānot rīcību, balstoties tikai politiķu partijiskās histērijās, neveicot pienācīgu risku/draudu izpēti… Utt. Pirms vēlēšanām formulēto un arī deklarācijā pieminēto risku aktualizācija it kā nepieļauj tukšvārdību drošības lietās. Taču deklarācijas autori pamatā uzskatījuši, ka miegaina rutīna jaunās valdības izpildījumā būs vislabākā reakcija uz šiem riskiem.