Biedrības "4. maija Deklarācijas klubs" prezidente Velta Čebotarenoka nosūtījusi atklātu vēstuli Latvijas Republikas Valsts prezidentam Levita kungam un Tieslietu padomes priekšsēdētājam Aigaram Strupiša kungam.
Mēs, biedrības “4.maija Deklarācijas klubs” biedri, paužot latviešu tautas gribu, 1990. gada 4. maijā pieņēmām deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. To darot, mēs vēlējāmies Latvijā atjaunot tiesiskumu. Šodien ir pagājuši nedaudz vairāk nekā 30 gadi, un ar nožēlu nākas konstatēt, ka mūsu ideāli un neatkarības atjaunošanas pamatos iedibinātie principi nav pilnā mērā piepildījušies.
Mums šķiet nesaprotami, kā klajš naida noziegums pret jaunieti - Latvijas Republikas pilsoni, kuru pēc pērngad maijā notikuša miermīlīga atbalsta un solidaritātes gājiena piekāva un pazemoja tikai tādēļ, ka šis jaunietis ap saviem pleciem bija aplicis Ukrainas karogu, tika sodīts vienīgi ar simbolisku nosacītu brīvības atņemšanas sodu.
Cilvēks, kurš par savu noziegumu saņēma šo sodu, kā izrādās, neprata neviena vārda latviski, turklāt - par izdarīto viņš cietušajam pat neatvainojās.
Mūsdienu hibrīdkara apstākļos Latvijā tas šķiet simptomātiski. Augstais latentā naida līmenis pret Latvijas neatkarību, latviešu valodu un tās valstsnāciju - latviešiem - prasītu daudz stingrāku un nelokāmāku - valstiski orientētu - nostāju. Un tieši tādēļ šis notikums, viens no daudziem tamlīdzīgiem naida noziegumiem, izgaismo nopietnu izpratnes trūkumu par 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas pamatpostulātiem un būtību.
Nesen Tieslietu padome izvērtēja kādu Ģenerālprokurora Jura Stukāna neadekvātu izteikumu. Taču šajā bēdīgi slavenajā intervijā žurnālam “Ieva” izskanēja arī cits izteikums: “18 gados katru dienu esmu redzējis tik daudz krimināllietu, ka vairs nevienam noziedzniekam neko negribu jautāt”.
Šeit tad, savukārt, rodas jautājums mums - ja Ģenerālprokurors šķiet esam tik bargs pret visiem noziedzniekiem, tad kādēļ tāda selektivitāte attiecībā uz apsūdzēto, kurš acīmredzami ņirgājās par mūsu smagā cīņā iegūtajām demokrātiskajām vērtībām?
Šobrīd satraucoša šķiet arī ziņa, ka tiek gatavota Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes reorganizācija, tādējādi iznīcinot daudzu juristu paaudžu alma mater un lepnumu. Ierēdņu ambīcijas, iespējams, arī intrigas gūst virsroku pār elementāru saprātu un nezūdošām vērtībām. Mūsu ieskatā, juridiskās izglītības kvalitātes pazemināšana viennozīmīgi vēl vairāk graus vienotu izpratni par tiesiskumu un demokrātiskām vērtībām.
Mēs lūdzam jūs nekavējoties iejaukties vai vismaz sniegt racionālu un loģisku skaidrojumu šiem notikumiem.
