Jau kopš 1965. gada 12. maijs tiek atzīmēts kā Starptautiskā Medicīnas māsu diena. Diena, kad daiļrunībā sacenšas politiķi, administratori un pacienti, lai vismaz reizi gadā atzītu māsas darbu par vērtīgu un nozīmīgu. Būtu nu labāk mazs rublītis, nekā liela pateicība, tā nodomā apsveicamās, un noskata kā slimnīcas vadošajai māsai tiek dāvātas puķes.
Un paliek tas rūgtums, ka medicīnas māsa par pašu smagāko darbu (kāds nu šajā valstī ir atrodams), saņem aptuveni 230 latus mēnesī. Lai paēdinātu savus bērnus šī māsa strādā vēl otru slodzi un pamanās padarīt arī sanitāra darbu. Gandrīz visi likumdošanas un normatīvie akti pēdējo gadu laikā bijuši netieši vērsti pret māsas darba novērtējumu– piemēram, paceļot minimālo algu, sanitāra (māsas palīga) darbs netieši gandrīz ticis pielīdzināts māsas darbam. Starpība apmaksā kļuvusi minimāla, bet atbildība māsai ir daudzkārt (es teiktu simtkārt) lielāka. Bet, kas trakākais– ekonomiskās krīzes radītie finansu samazinājumi iestādēm– slimnīcām vai ambulatoriskām iestādēm, likuši vēl vairāk māsu algas samazināt.
Diendienā pieaugošais birokrātiskais slogs– dokumenti, veidlapas, izziņas, atzīmes, piezīmes, žurnāli, reģistrācijas un visāda cita birokrātu rosība atstājusi nedzēšamas sekas māsu darba dzīvē– arvien vairāk līdztekus ikdienas darbam nākas nodoties papīru vai ekrāna smērēšanai. Priekšā stāvošā e–veselība vairāk izskatās pēc e–datu kapsētas, kurā māsai būs atvēlēta kaprača loma. Vismaz tajā versijā, ko šobrīd gatavo birokrātija kā Eiropas struktūrfondu apguves projektu, paredz tikai darba apjoma pieaugumu, noglabājot datora cietajos failos bezgaldaudz nejēdzīgas un nevienam neizmantojamas informācijas.
Šobrīd visa pasaule rosās ap jēdzienu „task shifting”, kas patiesībā nozīmē funkciju deleģēšanu. Vēl 19. gadsimta beigās nebija iedomājams, ka auskultēt vai asinsspiedienu mērīt varētu kāds cits, neskaitot labi izglītotu ārstu. Vēnā tikai ārsts dūra vēl 20. gadsimta vidū, bet artērijā– vēl astoņdesmitajos gados. 21. gadsimtā māsa ne tikai mēra asinsspiedienu, bet veic manipulācijas, kādas mūsu vecākai paaudzei likās tikai unikālam šauras specialitātes ārstam veicamas. Iespējas lielas, zināšanas un varēšanas arī, izglītība labu labā, tikai novērtējums un atalgojums pieklibo. Bet līdz ar novērtējuma trūksmi, pietrūkst arī māsas pašnovērtējums, pietrūkst lepnuma par savu profesiju savā zemē.
Vēl kāds būtisks faktors ir izdegšanas sindroms, kas šobrīd ir visu mūsu mīļo medicīnas māsu dzīves pavadonis. Izdegšana līdz ar pārslodzi, līdz ar pacientu īgnumu vai nervozitāti, līdz ar ārstu un priekšnieku neiedziļināšanos māsas darba ikdienā un problēmās. Izdegšana,kam mēs nevaram neko sniegt pretī kā zāles vai atslodzi. Jāstrādā tālāk. Bet, tad kad latviešu pacients atbrauc no emigrācijas darba Anglijā vai Īrijā un steidz pie mūsu pašmāju mediķiem, izrādas, ka pašu medicīnas māsa ir daudz mīļāka, kompetentāka, zinošāka, aprūpēt spējīgāka nekā izslavētās Rietumu kolēģes.
Mīļās māsas! Latvijas Ārstu biedrības vārdā, dziļi noliecot galvu Jūsu darba un zināšanu, Jūsu labestības un mīlestības, Jūsu prasmju un pieredzes priekšā, pateicos Jums par Jūsu mūžu Latvijas iedzīvotāju veselības vārdā. Mēs lepojamies ar to, ka Latvijas Ārstu biedrība var strādāt kopā ar Latvijas Māsu asociāciju un citām māsu organizācijām.
Latvijas Māsu asociācija kopš 1994. gada ir Starptautiskās Māsu Padomes biedrs. Starptautiskā Māsu Padome nodibināta Londonā 1899. gadā. Starptautiskā Māsu diena tiek svinēta visā pasaulē katru gadu 12. maijā par godu māsu profesijas pamatlicējas Florences Naitingeiles dzimšanas gadadienai. Šī diena tiek atzīmēta daudzās valstīs balstoties uz Starptautiskās Māsu Padomes ierosmi.
Mēs lepojamies ar to, ka pēdējo gadu laikā tik daudzas medicīnas māsas papildinājušas zināšanas, kārtojušas eksāmenus, sertificējušās. Latvijas Medicīnas māsas vairs nudien nav tās, kas klusi veica savu darbu– tagad gandrīz katrā kabinetā var redzēt māsas darbu un zināšanas vērtējošus sertifikātus, goda vietā piestiprinātus, kas apliecina ne tikai zināšanas, bet arī pietāti un mīlestību pret savu darbu.
Man atliek Jums vēlēt veselību pašām– neko dārgāku dzīve mums nav devusi! Veselību Jūsu mīļajiem un Jūsu bērniem! Veselību kā spēju veselību atgūt citiem.