Pasaules Sirds diena ir izcils brīdis lai parunātu par nodokļu politiku Latvijā. Mūsu valdība veselības aprūpei naudu nevar atrast, un raud gaužas asaras par ārējiem parādiem, budžeta nepildīšanos, eksporta kritumu un citām ligām, bet kategoriski atsakās pievērsties akcīzes nodoklim tabakai, alkoholam un cukuram.
No kardiovaskulāro risku viedokļa tabakas smēķēšana ir risks Nr.1, kas katru dienu pāragri kapā noved 20-28 Latvijas iedzīvotājus. Risks Nr.2 ir mazkustīgs dzīvesveids, aptaukošanās un 2. tipa cukura diabēts (lūdzu šā raksta kontekstā skatīt šos faktorus kopā). Latvijā ir ap 100 000 otrā tipa diabēta slimnieku, un vēl tikpat lielam skaitam var atrast prediabēta pazīmes.
Protams, par galveno cēloni prediabētam un diabētam mēs uzskatām mazkustību, bet ļoti liela nozīme ir arī pārmērīgi uzņemtam cukuram.
2022. gada 13. decembrī Pasaules Veselība organizācija publicēja pirmo globālo nodokļu rokasgrāmatu par cukuru saturošiem saldinātiem dzērieniem ar aicinājumu uzlikt (vai paaugstināt) nodokļus ar cukuru saldinātiem dzērieniem, lai glābtu dzīvības. Nodokļi saldinātiem dzērieniem pēc Pasaules Veselības organizācijas aplēsēm ir spēcīgs veselības veicināšanas instruments, jo tie glābj dzīvības un novērš slimības, vienlaikus veicinot vienlīdzību veselības jomā un mobilizējot ieņēmumus valstīm, ko varētu izmantot, lai īstenotu vispārēju veselības aprūpes nodrošinājumu. Šobrīd pasaulē 85 valstīs jau ir ieviesti kaut kādi nodokļi cukurotajiem dzērieniem un rafinētajam cukuram, bet par veiksmīgākajām tiek uzskatīta Meksikas, Dienvidāfrikas Republikas un Apvienotās Karalistes pieredze.
Pasaules Veselības organizācija ir definējusi, ka saldinātu bezalkoholisko dzērienu, saldināta piena, enerģijas dzērienu, vitamīnūdeņu, augļu sulu un saldinātu ledus tēju lietošana ir saistīta ar paaugstinātu zobu bojājumu, 2. tipa diabēta, svara pieauguma un aptaukošanās risku gan bērniem, gan pieaugušajiem, kā arī (!) sirds slimībām, insultu un vēzi. Pasaules Veselības organizācijas savākto pierādījumu apjoms liecina, ka ieviešot nodokļus saldinātajiem dzērieniem un rafinētajam cukuram palielinās produktu cenas (vairāk ietekmē tirgotāju, nevis pircēju) un samazinās pieprasījums, kā rezultātā samazinās pirkumu skaits.
Lai man nepārmestuu, ka es ar savu aicinājumu palielināt akcīzes nodokli atstāšu jauno māmiņu bez mīļotās aukstās tējas, talantīgo basketbolistu bez sporta dzēriena, bet tālbraucējšoferi - bez enerģijas dzēriena, atgādinašu, ka Latvijā jau šobrīd bezalkoholiskie dzērieni ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem tiek aplikti ar nodokli 7.40 eiro par 100 litriem, bet bezalkoholiskie dzērieni ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - ar nodokli 14.00 eiro par 100 litriem. Tas ir viens no globāli mazākajiem nodokļiem cukurotajiem dzērieniem pasaulē, kuru jau nākamā gada budžetu sastādot būtu mērķtiecīgi vismaz divkāršot. Pasaules Veselības organizācija šobrīd cenšas panākt globālu saldināto dzērienu nodokli, kas šo dzērienu cenas palielinātu par 50%, bet ienākumus novirzītu veselības aprūpei - galvenokārt, 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai.
Pasaules pieredze liecina, ka jebkurš mēģinājums palielināt akcīzes nodokli tabakai, alkoholam un cukuram sastop stingru pretdarbību. Globālajā literatūrā noliedzošo „pētījumu” par šāda nodokļa nelietderību ir vismaz tikpat kā to, kas pierāda šāda nodokļa nepieciešamību. Šo rindu autors pat nešaubas par agresiju, ko izsauks viedoklis - palielināt cukuram nodokli. Globālā saldināto dzērienu uzņēmumu taktika, ko tie izmanto, lai iebilstu pret saldināto dzērienu nodokļiem, līdzinās tabakas uzņēmumu taktikai cīņā pret jebkādu akcīzes nodokļa paaugstināšanu, tostarp, finansējot pētījumus, kas apstrīd to produktu radīto risku veselībai. Globālā cīņa pret kolas aizliegumiem mums labi zināma arī Latvijā, savulaik, kad Latvijas Ārstu biedrības (tajā laikā Ilze Aizsilniece vēl ārstu biedrībai tuvumā nebija) rosināts Veselības ministrs Gundars Bērziņš nolēma aizliegt saldināto dzērienu izplatīšanu skolās, pie viņa ar demaršu (un draudiem) tika atsūtīta Madlēna Olbraita. Gundars Bērziņš smaidīja, savu lēmumu nemainīja, bet vēlāk par šo veikumu saņēma Pasaules Veselības organizācijas Goda zīmi. Man bija tas gods vērot cienījamās politiķes iestudēto kolas aizstāvības monologu. Nešaubos ne mirkli, ka arī šobrīd mēģinājums palielināt akcīzes nodokli saldinātajiem dzērieniem saņemtu vērienīgu pretdarbību.
Un tomēr - 29. septembris ir Pasaules Sirds diena, un mans uzdevums ir aicināt katru Latvijas iedzīvotāju turēt rūpi par savu sirdi, lai šķērssvītrotais muskulis ritmiski un bez pārslodzes strādātu mums katram atvēlētos 100 gadus.
Sirds slimības ir atbildīgas par 30-35 % no visiem nāves gadījumiem pasaulē (Latvijā pat vairāk), tieši sirds slimības un akūti notikumi rada visvairāk pāragru nāvju. Atkārtošos - visvairāk sirdi bendē smēķēšana, bet komplekss - aptaukošanās, mazkuustība un 2. tipa cukura diabēts ir otrajā vietā. Ikdienas saldināto dzērienu lietošana ir saistīta ar ilgtermiņa sirds problēmām ar bēdīgām sekām.
Aptaukošanās šobrīd ir globāla sabiedrības un veselības politikas problēma, arī Latvijā strauji pieaug tādu cilvēku īpatsvars, kam ir lieks svars vai pat aptaukošanās. ASV pētnieki raksta, ka viena pudele saldināta dzēriena dienā pie parasta ASV uztura rada 15 kilogramu svara pieaugumu gada laikā.
Piekrītu visiem, kas jau šobrīd sašutuši kliedz, ka cukurs ir ne tikai sulas un kolas problēma, bet tā ir daudz par daudz apstrādātos un gatavos pārtikas produktos, piemēram, brokastu pārslās, šokolādē, saldējumā, cepumos, jogurtos, un īpaši - našķos un dzērienos, ko ražo mazumtirgotāji. Un tomēr - ar cukuru saldināti dzērieni ir galvenais kaloriju avots pusaudžu uzturā, un tieši puaudža vecumā sākas ceļš uz 2. tipa cukura diabētu.
2. tipa diabēts kļūst par arvien lielāku veselības problēmu visā pasaulē, un tiek lēsts, ka ar to mūsdienu mazkustīgajā un sasaldinātajā pasaulē saslimst 10% visu cilvēku dzīves laikā. Vismaz attiecībā uz 2. tipa cukura diabētu var droši teikt, ka cukurotie dzērieni ir bīstamāki par cukuru ēdienā - cukurs no dzērieniem organismā nonāk tik ātri, ka pārslogo aizkuņģadziedzeri un aknas, veicina insulīna rezistenci, bet laika gaitā izraisa diabētu un sirdsslimības. Atradu ļoti nopietnu pētījumu, kurā pierādīts, ka viena līdz divu cukurotu dzērienu lietošanadienā (domāta glāze, nevis kolas pudele) palielina diabēta attīstības risku par 26 %.
Arguments, ko vienmēr nepiecieams atgādināt vecākiem: bērnu zobu kariess - zobu bojāšanās, ir visizplatītākā neinfekciozā slimība pasaulē, un arī tā ļoti nopietni skar pusaudžus tieši patērētā saldinātā sķidruma dēļ.
Palielināt nodokļus saldinātiem produktiem, nozīmē rosināt uzņēmumus mainīt produktu sastāvu, lai, samazinātu ar nodokli apliekamās sastāvdaļas (proti, cukura) izmantošanu produktā, saglabājot patērētājiem pieņemamas izmaksas. Savukārt valdības ieņēmumi no šiem nodokļiem būtu novirzāmi sabiedrības veselības uzlabošanai, un pasaulē šajā jomā ir laba pieredze, Finanšu ministrijas rīcībā ir globāli pierādījumi. Apvienotā Karaliste vienlaikus ar cukura nodokļa ieviešanu, uzsāka sakņu un dārzeņu pieejamības subsidēšanu, kā arī plašas informatīvas kampaņas, aicinot iedzīvotājus vairāk lietot saknes un dārzeņus.
Akcīzes nodokļa slogs dzīvē sadalās starp patērētāju un pārdevēju, un ir atkarīgs no nodokļa elastības.
Patiesībā valsts politikai cukura aplikšanai ar nodokli vajadzētu balstīties uz Ministru kabineta locekļu izpratni par cukura negatīvo ietekmi uz budžetu. Ja pārmērīga cukura patēriņa dēļ rodas tādas slimības kā aptaukošanās un 2. tipa diabēts, kas savukārt rada aterosklerozi, nieru un sirds slimības, aklumu, polineiropātiju un pāragru nāvi, tad valsts uzdevums ir mazināt cukura patēriņu ar fiskāliem līdzekļiem. Atcerēimies, ka sirds slimību un cukura diabēta komplikāciju ārstēšanu patiesībā lielā mērā sedz budžets (nodokļu maksātāji), bet zaudētās produktivitātes izmaksas sedz darba devēji.
Lai nekaitinātu savus lasītājus un nejauktu galvu budžeta sastādītājiem, es šoreiz nerunāšu
par Pasaules Veselības organizācijas ieteikto Pigovian nodokli - tas ir princips, kad ārējos faktorus iekļauj dzēriena cenā. Tas zināmā mērā liek cilvēkiem, kuri pārmērīgi lieto gāzētos dzērienus, maksāt par veselības aprūpes izmaksām, ko viņi rada, un tas, pēc aizstāvju domām, ir taisnīgāk. Teorētiski šo nodokli varētu noteikt tādā līmenī, kas samazinātu patēriņu, līdz kolektīvais privātais ieguvums līdzsvarotu kolektīvās izmaksas par sliktāku veselību. Man škiet, ka to varētu panākt, ienākumus no cukura akcīzes novirzot bērnu uztura programmu vai aptaukošanās profilakses programmu izveidei.
Vēlējumi katram Latvijas iedzīvotājam Pasaules Sirds dienā!