Māris Krautmanis / Viedokļi

„Finanšu sistēmas kapitālā remonta” gaitā Latvija laimīgi paglābās no iekļaušanas „pelēkajā sarakstā”, taču nupat sāk izskatīties, ka blaknes zālēm pret „netīro naudu” ir kļuvušas Latvijas tautsaimniecības organismam kaitīgākas par pašu slimību.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nesen izbeidzis kriminālprocesu, kas balstījies uz tā dēvētajām Taureņu pirts sarunām, ziņo LTV raidījums “De facto”. Šajā lietā uzņēmēja Māra Martinsona sarunu biedri bija “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs un nu jau bijušais valdes loceklis Māris Kuņickis. 2015. gadā viņi apsprieda gan plānotās izmaiņas “Latvenergo” valdes sastāvā, gan koncerna iepirkumus.

Ģenerālprokuratūra ir izbeigusi kriminālprocesu pret bijušo ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru par neizpaužamu ziņu izpaušanu, taču tiesai ir nodota lieta pret Ģenerālprokuratūras Metodikas nodaļas virsprokurori Elitu Jurkjāni un viņas dzīvesbiedru advokātu Juri Jurkjānu.

Maijā jau bija neliela saķeršanās starp satiksmes ministru Tāli Linkaitu (JKP) un premjeru Krišjāni Kariņu (“Jaunā Vienotība”). Linkaits Kariņu vainoja mobingā, jo valdības vadītājs pieprasīja no pārvadātāju konkursa saraksta izņemt nodokļus nemaksājošu autopārvadātāju. Kariņš stundu paceltā balsī sunījis Linkaitu. Linkaits savukārt centies izskaidrot, kā tad tur ar tiem iepirkumiem ir un ka viss bijis godīgi.

Naktī uz svētdienu nogalināts zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks. Smagi savainots viņa biznesa partneris Ingus Balandins.

Saeimas ārkārtas plenārsēdē 17. septembrī virkne izskatāmo jautājumu izraisīja asas verbālas batālijas.

Kad zvērināta advokāte Ilze Znotiņa vēl tikai gatavojās kļūt par Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāju, viņa tika reklamēta kā valdonīga, principiāla un kareivīga. Vajadzēja celties kājās un aplaudēt, gavilēm pārejot nevaldāmās ovācijās. Beidzot treknie baņķieri, šie naudasmaisi dabūs trūkties un nevarēs vairs nodarboties ar terorisma un masu iznīcināšanas ieroču finansēšanu, par ko latvju valstij jāsarkst no kauna ārvalstu padomdevēju un uzraugu priekšā.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rosinājumu ne vēlāk kā no 2023. gada ieviest iespēju vietējos pašvaldību referendumos piedalīties arī elektroniskajā vidē.

Latviešu viedākie prāti pret visām kovidpanikas izraisītajām ekonomikas problēmām ir izgudrojuši panaceju – betonu.

Līdzšinējā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele drīz noliks savas amata pilnvaras, jo ir izraudzīta Eiropas Savienības tiesas tiesneses amatam.

Ļoti daudzas pašvaldības ir neapmierinātas ar Rīgas kabinetos pārzīmēto Latvijas pašvaldību karti, virkne pašvaldību ir iesniegusi Satversmes tiesā pieteikumus vērtēt novadu reformu atbilstību Satversmei. Vēl ir pašvaldības, kas apsver to darīt.

Kastes ar tukšām šampanieša pudelēm no partiju birojiem aizvāktas, puķes novītušas, un Rīgas domei pienācis laiks skarbam rutīnas darbam ar skolu jumtiem un kanalizācijas vākiem. Nevar teikt, ka galvaspilsētā viss būtu daiļi un jau kārtībā. Darba ir daudz. Taču kāds bija pirmais jaunā sasaukuma lielais darbs? Pareizi – amatu dalīšana. Nevar prasīt no radījumiem, kam ir šņukuri un aste gredzenā, lai viņi izplestiem spārniem paceļas gaisos un lido uz sauli.

Ļubova Švecova, Saeimas deputāte no partijas „Saskaņa”, tīmekļa vietnē „Facebook” ierakstījusi tekstiņu, ko no krievu valodas var tulkot tā: „Ziniet, Urbanovičs kongresā sacīja, ka gaidot, kad viņu novāks. Tad, lūk, ja kas, man „roka nenodrebēs”... Jokoju, bet varu nekad nevienam uz balta šķīvīša ar zelta maliņu nepienes. Jāgatavojas „Saskaņas” kongresam!”

Pēc tam, kad 2018. gada augustā “Moneyval” eksperti nāca klajā ar kritisku vērtējumu Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus, Latvijas varas iestādes uzsāka skarbu cīņu pret masu iznīcināšanas ieročiem, netīro naudu un tamlīdzīgām nešķīstībām. Izdevās laimīgi paglābties no ierakstīšanas “pelēkajā sarakstā”, kas raisīja nevaldāmu prieku.

Iekšējās drošības birojs (IDB) 4. septembrī aizturēja un pēc tam atbrīvoja Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu. Piemērojot drošības līdzekli, viņam aizliegts pildīt robežsardzes priekšnieka pienākumus.

Iekšējās drošības birojs (IDB) 4. septembrī aizturēja un pēc tam atbrīvoja Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu. Piemērojot drošības līdzekli, viņam aizliegts pildīt robežsardzes priekšnieka pienākumus. Pie Pujāta notikusi arī kratīšana.

Tik tikko saskaitīti Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultāti un saprasts, kas vinnējis, kas zaudējis, kā uzreiz izcēlies dīvains incidents.

Kā tas gadījies, kā ne, pašā karstākajā priekšvēlēšanu finiša spurta laikā ir atskrējis arī „melnā pīāra” jeb konkurentu noķēzīšanas piemērs. Izcēlusies ir Jaunā konservatīvā partija (JKP), kas laikam nav īsti droša par savu rezultātu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās un ir ķērusies pie visgalējām un pašām zemiskākajām priekšvēlēšanu cīņas metodēm, kādas jau labu laiku nav redzētas.

Ir klāt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas! Ļoti steidzīgie jau tagad var vēlēt, bet lielākā daļa rīdzinieku, kuriem nav vienaldzīga sava pilsēta, ies pie urnām 29. augustā.

Izvērtējot Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) publicētos datus par Covid-19 izplatību Eiropas valstīs, Latvijas prezidenta un Vācijas prezidenta Franka Valtera Šteinmeiera pārstāvji abpusēji vienojušies par vizītes pārcelšanu uz vēlāku laiku. Jauns vizītes datums vēl tiks saskaņots.

Sociologu firmas mēdz veikt sabiedriskā noskaņojuma mērījumus un veidot partiju reitingus. Taču tur ir dažas nianses, kas jāņem vērā. Nevajag ticēt uz vārda šiem reitingiem! Pat paši sociologi nepretendē uz to, lai viņiem tic. Reitingi nav prognozes.

“Pasaules prestižā sporta veidi, kas dominē, nedaudz atšķiras no Latvijā iecienītiem sporta veidiem. Piemēram, ziemas sporta veidiem kā bobslejs un kamaniņas. Latvijas iedzīvotāji tomēr tiem seko līdzi, bet pasaules reitingā tie noteikti nebūs populārākie. Vai atkal tas pats futbols. Droši vien ļoti daudzi teiks, ka viņi seko, bet manis pēc šāds sporta veids... Nevaru teikt, ka varētu nebūt, bet uzskatu, ka tas nav manā redzes lokā svarīgs,” stāstot intervijā “Latvijas televīzijai” par sevis vadītās sporta nozares darba grupas diskusijām par prioritāro sporta veidu noteikšanas kritērijiem, izteicās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).