ASV laikraksts “New York Times” ziņo, ka kaimiņzemē Lietuvā tika fiksēts pasaulē augstākais diennakts vidējais jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits vienas nedēļas laikā, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju. Latvijā pagaidām nav tik slikti, un esam 32. vietā, taču diez cik labi arī nav – tagad jau diennakts inficēto skaits pārsniedz tūkstoti.
Saprotams, ka ierobežojumi ir vajadzīgi - bez tiem nekādi nevarēs. Jautājums tikai, cik tie saprātīgi, cik adekvāti. Vismaz vienā lietā beidzot valdība ir nākusi pie prāta - tabaka un alkoholiskie dzērieni ir reabilitēti, un tos varēs nopirkt arī brīvdienās. Aleluja!
Latvijā varbūt ir izcili infektologi, taču diezin vai viņi ir speciālisti arī narkoloģijā, psihiatrijā un etnopsiholoģijā. Gribot panākt, lai mazāk cilvēku staigā pa veikaliem, tika panākts pretējais. Piektdienas vakarā cilvēki drudžainā panikā gāzās iekšā veikalos, lai iegādātos dzērienu un cigarešu krājumus brīvdienām, tamdēļ kovids priecājās un jestri izplatījās. Nu kur loģika ‒ iespiest ļaužu masas laika nogrieznī, kurā jāpagūst iepirkties?
Ja mērķis bija rūpēs par tautas veselību pie viena samazināt arī alkohola patēriņu, tad iznāca otrādi - cilvēki, kas varbūt pat nebūtu dzēruši nemaz, tika uz dzeršanu pamudināti. Pēc krājumu iepirkšanas “nebaltai dienai”, ne vienam vien roka pastiepās pēc pudeles un pēc tam pēc nākamās pudeles… Neba šodien visi no alkohola un tabakas atkarīgie atmetīs vājības un virs visas Latvijas iestāsies sausie Ziemassvētki. Īpaši glups bija cigarešu tirgošanas aizliegums. Vai tiešām tās dažas sekundes, kas nepieciešamas, lai kasiere pastieptos līdz cigaretēm un nopīkstinātu paciņu, ir tik būtiskas, ka no tā ieilgst viss iepirkšanās process?
Kamdēļ vajadzēja šausmināt cilvēkus, turklāt ar ierobežojumiem, kas kovidu drīzāk izplata nekā ierobežo?
Ir novērsta vēl virkne bezjēdzīgu ierobežojumu, kas nupat vēl sagādāja milzu neērtības. Tagad var nopirkt kurināmo, sabiedriskā transporta biļetes, ziedus un Ziemassvētku eglītes. Tas jauki. Jo kāds gan ļaunums var rasties, ja tirdzniecība notiek svaigā gaisā vai telpās, kur pietiek vietas, lai nodrošinātu distanci? Tomēr īsti konsekventas loģikas nav. Lielajos būvmateriālu veikalos telpas ir plašas, taču tirdzniecība nebūs ļauta. Ziemassvētku tirdziņu nebūs. Bet to vēl kaut kā var saprast - tur varbūt būtu par daudz burzīšanās.
Nezin, kuram vai kuriem ministriem jāpateicas par pašu muļķīgāko ierobežojumu atcelšanu, bet nu paldies viņiem par to pašu!
Valdības un valdošās koalīcijas locekļi ļoti īgņojās uz opozīciju, kura visu laiku rūca fonā. Opozīciju var saprast - tai viss ir slikti un dažkārt, jo sliktāk, jo labāk. Taču dusmas ir arī uz medijiem un sociālo tīklu komentētājiem. Bet,
ja nebūtu skanējusi skarba kritika, vai tad valdība vispār būtu maz pamanījusi, ka rīkojas šķērsām?
Viss dīvainais gan vēl nav novērsts. Piemēram, brīvdienu aizliegto preču skaitā vēl esot roku krēmi, kas laikā, kad cilvēki pastiprināti dezinficē rokas, ir ļoti nepieciešami.
No šodienas slēgtas bibliotēkas, muzeji un izstāžu zāles. Šīs vietas pašreizējā beztūrisma laikā nav tās, kurās ļaudis neprātā gāztos iekšā, lai baudītu mākslu. Var saprast, ka slēgta ir Luvra Parīzē, bet mūsu muzeji varēja vēl pastāvēt vaļā. Ja nu uznāk kāds milzu ļaužu pieplūdums, apmeklētāju skaitu var taču kontrolēt.
Grāmatas neesot pirmās nepieciešamības prece. Kā tad nav? Ir pirmās nepieciešamības prece! Latvieši ir tauta, kas pagaidām vēl nav atmetusi lasīšanu, taču tagad garajos ziemas vakaros viņiem šī nodarbe būs liegta. Tur gan ir tā, ka, līdzīgi kā restorānā pasūtot putru, varēs piezvanīt un tad ar naudu dūrītē doties uz grāmatnīcu, lai pie durvīm saņemtu vajadzīgo grāmatu. Vismaz kaut kāds risinājums.
Var gadīties visādi - ja kovids plosīsies vēl stiprāk, pār latvju zemi nolaidīsies pilnīgs slēdzenis, aizveris un pārvietošanās ierobežojumi. Tādi jau ir bijuši daudzviet pasaulē - ka nevar izbraukt no savas pašvaldības robežām vai nedrīkst aiziet tālāk no mājām kā divus kilometrus, vai tāds, ka nevar vispār iet ārā. Tas ir baisi. Valdība jau esot sacerējusi dokumentu melnrakstus gadījumam, ja...
Taču tad jāvaicā, vai ir padomāts par to, ka visnotaļ daudz cilvēku ir pavisam bez kādiem finanšu līdzekļiem vai ar tādām naudiņām, no kurām nevar iztikt? Šodien bezdarbniekiem uz nezināmu laiku piepulcējas skaistumkopšana, tajā skaitā arī frizieri, tāpat trenažieru zāļu darbinieki un treneri, ierobežota ir arī fotosalonu darbība, kur atļauta tikai fotografēšana dokumentiem. Ja cilvēkam kaut ko noņem, tad vismaz daļēji vajag arī kompensēt. Taču ar šo lietu vismaz pavasarī negāja nekādā jēgā. Lai pretendētu uz dīkstāves pabalstu, tika gudroti visādi apgrozījuma krituma kritēriji attiecībā pret iepriekšējo gadu. Vienai daļai uzņēmumu dīkstāves pabalstus pēc tam piedzina atpakaļ. Cilvēki, kas zaudēja darbu un iztikas līdzekļus, bija spiesti ar izkārtu mēli skriet un meklēt kādu citu nodarbošanos. Un izplatīt kovidu.
Jādomā, ka Krišjānim Kariņam (JV) un Jānim Reiram viss ir kārtībā - ledusskapī vēl ir desa. Taču ir, kam zem kājām zūd pamats. Bet pamata zušanas sajūtu psihologi uzskata par vienu vislielākajām bailēm, kādas vispār var būt.
Tagad ir aizliegti piketi. Pavasarī arī bija aizliegti, taču tad tas vēl nebija tik aktuāli. Starp citu, veselības ministre Ilze Viņķele (AP), kuru sociālajos tīklos gāna kā nevienu, nemaz nebija naska uz šādu aizliegumu. “Latvijā ir iespēja arī pandēmijas laikā cilvēkiem paust savu viedokli, tā ir 25 cilvēku pulcēšanās piketos. Ja dalībnieki nav spējīgi to ievērot vai apzināti provocē un kūda cilvēkus, tad šie ierobežojumi [aizliegt piketus] būtu diskutējami,” sacīja ministre.
Taču citi viņā nav klausījušies un neko daudz nav diskutējuši - aizliegt, un viss. Diezin vai tas ir prātīgi darīts. Pulcēšanās brīvība ir cilvēktiesību nozare, kas pieder pie pilsonisko un politisko tiesību kategorijas. Tagad šai brīvībai tiek likti šķēršļi. Visāda veida demokrātijas apspiedumi ir arī citās valstīs, taču vai Latvijai vajadzēja steigties ar pulcēšanās aizliegumu? Piketu atļaušana varētu kalpot kā drošības vārsts tvaika nolaišanai, bet, ja vārsts ir ciet, spiediens var uzkāpt.
Lai gan pats niknākais aktīvists Valentīns Jeremejevs ir izolēts par viltus ziņu izplatīšanu, Latvijā pietiek arī citu censoņu, kas var saorganizēties arī par spīti aizliegumam. Varbūt nesaorganizēsies, bet var arī saorganizēties. Un tad mītiņošana var atgadīties vairs ne tik mierīga kā 11. novembra krastmalā 12. decembrī.
