Reformu partijai bija izdevies iestumt šā gada budžeta labojumos 75 tūkstošus latu, kas paredzēti Latvijas ostu pārvaldības modeļa pētīšanai. Šo pētījumu šomēnes sākšot veikt Pasaules Bankas eksperti.
Tādas smalkas iestādes kā Pasaules Banka darbinieki mēdz pelnīt summas, kas latviešiem pat sapņos nerādās, un saprotams, ka 75 tūkstoši viņiem ir par maz – tas ir tikai avanss. Tāpēc vēl 90 tūkstošus pētījumam Reformu partija ir jau izlobējusi cauri otrajam lasījumam nākamā gada budžeta likumā.
Tas ir vairāk nekā dīvaini. Latvijas mērogiem tomēr 165 tūkstoši latu ir diezgan nozīmīga summa – apmēram tādas pašas naudas pietrūka, piemēram, Kultūras ministrijai, lai tā varētu kaut cik kulturāli nodrošināt savas funkcijas. Taču pētījuma pasūtījumam nav bijis izsludināts konkurss, kas ir gan nelikumīgi, gan absurdi. Jo kā var zināt, cik maksās pētījums – kāpēc tieši 165 tūkstošus?
Pasaules Banka ir nenoliedzami varena iestāde, un tās priekšā latvju politiķi paraduši stāvēt ar salīkušu muguriņu, taču tā nebūt nav vienīgā pasaulē, kurā strādā eksperti. Pasaulē ir simtiem kompāniju, dažas pat ar simtgadīgu pieredzi ostu jomā, kuras veiktu pētījumu, un, iespējams, ne par 165 tūkstošiem, bet par mazāku summu. Rodas iespaids, ka kādam no RP pīlāriem vienkārši ir pazīstams kāds Pasaules Bankas Varšavas diviziona darbinieks un draugs draugam izkārtojis nelielu haltūru. Tas būtu mīļi, ja nauda nebūtu visu mūsu – nodokļu maksātāju – nauda.
Ministru kabineta sēžu zālē pie sienas ir uzraksts: «Viens likums, viena taisnība visiem.» Taču tur sēdošie vai nu nav nekad pacēluši tik augstu acis, lai to izlasītu, vai arī ir pārpratuši tā saturu un uzskata, ka šī sentence attiecas uz visiem citiem, tikai ne uz viņiem pašiem. Kā, interesanti, ar kādām morālām tiesībām RP un valdošā koalīcija var prasīt likumu ievērošanu no uzņēmumiem, iestādēm, pašvaldībām un iedzīvotājiem, ja tā pati slaidi uzspļauj likumam?
Tāpat bez visādiem pētījumiem ir vispārzināms, ka Latvijas ostu pārvaldes modelis ir viens no jaunākajiem un tāpēc arī viens no progresīvākajiem pasaulē. Tajā sabalansētas brīvostu pārvalžu, pašvaldību un valsts attiecības; Latvijas ostu pārvaldības modelis kalpo vispārnacionālām interesēm, lai novērstu tādas situācijas, ka attīstās ostas, bet dzelzceļš atpaliek vai otrādi. Latvijas ostas ir ne tikai augošākās Baltijas reģionā, bet Eiropā un arī pasaules mērogā. To ir atzinušas starptautiskas auditkomisijas, kuras to ir darījušas tiešām neatkarīgi, bez kāda politiska pasūtījuma. Ventspils brīvosta novērtēta kā septītā perspektīvākā brīvā ekonomiskā zona pasaulē, bet starp ostām ierindota otrajā vietā. Tas ir augstākais vērtējums, kādu ieguvusi kāda no Eiropas speciālajām ekonomiskajām zonām, liecina britu laikraksta Financial Times izdevuma FDI Intelligence publicētais pētījums Nākotnes globālās brīvās zonas 2012/13.
Neviena cita Eiropas brīvā ekonomiskā zona pirmajā desmitniekā nav iekļauta. Rīgas brīvosta ir novērtēta kā 49. perspektīvākā brīvā ekonomiskā zona pasaulē, kas arī ir izcils rādītājs.
Tikmēr latvju populistiskie reformisti uz šiem faktiem raugās no smiltīs galvu iebāzuša strausa perspektīvas un maļ savu dziesmu. «Nepieciešams izpētīt ieguldījumu efektivitāti – vai tiešām šī nauda tiek novirzīta Latvijas ostu attīstībai vai tā vienkārši tiek izmantota atsevišķu personu grupu interesēm, kā to var secināt pēc publikācijām plašsaziņas līdzekļos,» uzsver RP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš gan kautri noklusē, ka tendenciozajām atsevišķu grupu pasūtītajām publikācijām vielu pasviež paši reformisti.
Visas Latvijas ostas peļņu, kas gūta no ostas darbības, tostarp infrastruktūras īres un nodevu iekasēšanas, paturot sev, apgalvo Dombrovskis.
Politiķis meklē, kur paliek ostu peļņa... Tātad, lai viņi beidzot varētu apmierināt savu ziņkārību un to uzzinātu, vajadzīgs pētījums par 165 tūkstošiem latu!
Viņš vai nu izliekas, ka nezina, vai tiešām nezina, ka ostas pārvalde nav uzņēmums, bet valsts pārvaldes iestāde. Nauda, kas tiek saņemta kā kuģu maksa, tiek ieguldīta upju gultņu padziļināšanā, piestātņu būvē un remontā, molu uzturēšanā kārtībā, rūpēs par ostu drošību. Savukārt ostas teritorijā strādājošie uzņēmumi maksā nodokļus, kā rezultātā no katras Latvijā pārkrautas tonnas budžets iegūst vidēji 10 eiro. Bet nu laikam jau tāds arī ir RP aizkulišu spēlētāju mērķis – pārtaisīt ostu pārvaldes par uzņēmumu un pēc tam privatizēt.
Reformu partijas laiks iztek – reitings tai ir sīciņš un nākamajās vēlēšanās cerības ir vājas. Katra diena, ko šī partija pavada pie valdošās koalīcijas varas labumu galda, tuvina reformīgos aiziešanai. Taču kungi daudz ko vēl nav paguvuši – joprojām nav ievilkts nāsīs pietiekami daudz, lai atlikušo mūžu varētu pavadīt bez bēdu; un, kas pats trakākais – partija joprojām nav izpildījusi tās sponsoru uzdevumu pastrādāt tā, lai aiz partijas stāvošie naudas maki tranzītbiznesā paplašinātu savas ietekmes areālu, lai partijas priekšvēlēšanu klīsterī ieguldītā nauda atmaksātos. Jāgrābj, kamēr vēl var, un tāpēc tāda rosība.
Šīs rosības mērķis ir acīmredzams – cukursaldais sapnis par ostu pārvaldes privatizāciju. Savulaik jau bija vīriņi, kas, slēpdamies aiz ASV investoru apvienības karoga, centās bīdīt privatizācijas idejas. Toreiz kaut kā nesanāca. Tagad ar lielu neatlaidību uz to pašu pusi tiek stūrēts atkal.
Acīmredzot pasūtījuma mērķis ir izdīkt no Pasaules Bankas pētījuma pē Latvijas ostām. Ņemot vērā Pasaules Bankas hiperliberālo ievirzi, pasūtītāji cer, ka šādu pē varēs par nelielu samaksu dabūt – ja arī ne lielu, tad kaut vai mazu, mazītiņu, kaut vai tādu, cik melnuma aiz naga.
Tad to varēs izbazūnēt par šausmīgi milzīgu ostu grēku un ar jaunu sparu doties uzbrukumā Ventspils un Rīgas brīvostām, stāstot tautai, ka tās «zog valstij pienākošos peļņu». Taču patiesais šo stāstnieku mērķis ir nozagt valstij ostas.