Ventspils mēram Aivaram Lembergam jau daudzus gadus tiek karināts klāt apzīmējums «smagos noziegumos apsūdzētais». Politiskie konkurenti to dara, jo viņiem tā ir ērti – var noslēpt savu ideju trūkumu, vārgulību, nekompetenci.
It kā jau dikti skarbi skan – «apsūdzēts», «noziegumos», «smagos». Patiesībā gan viss šis smagums ļoti disonē ar realitātē notiekošajām norisēm. Ir sabrukuši un izjukuši jau neskaitāmi pret Ventspils mēru vērstie kriminālprocesi. Lai kā te pie mums Latvijā nebūtu ar tiesu varas atkarībām, tomēr tik zemu tā nav kritusi, lai kādu notiesātu, ja tam nav nekāda pamata. Tā sabruka «Grinbergu lieta», pašlaik redzams, ka izčākst tā sauktā «oligarhu lieta» ar visiem tās «Dāmokla zobeniem». Savukārt lietā, kas pašlaik tiek izskatīta Rīgas apgabaltiesā, kur Lembergs apsūdzēts it kā kukuļa izspiešanā, no liecinieku un «cietušo» vaļsirdīgajiem pastāstiem rodas jautājums, kāpēc uz brīvām kājām joprojām ir viņa apsūdzētāji?
Bet ne par Lembergu ir šis stāsts.
Stāsts ir par mūsu valsts Ģenerālprokuratūru. It kā dikti kaislajā laikā, kad prokuratūra, tolaik vēl Jāņa Maizīša vadībā, karoja pret it kā Lembergu, tika arestēti vairāku ar Ventspili un tranzīta biznesu saistītu uzņēmumu aktīvi. Tautai tika pausts, ka tā it kā ir Lemberga manta. Taču Lembergs nemaz par šo lietu nesatraucās. Toties satraucās tie, kas tiek saukti par «Lemberga oponentiem». 2008. gada novembrī Ģenerālprokuratūra nodeva vairāku tranzītuzņēmumu pārvaldīšanu Šveices advokāta Rudolfa Meroni rokās. Šie aktīvi ir, iespējams, daudzu desmitu miljonu latu, varbūt pat simtu miljonu vērtībā, par kuriem nav īsti zināms, kas tie ir un kam tie pieder. Bet nu nojaušams, ka runa ir par lielu naudu, lai neteiktu, ka par milzīgu naudu. Tiesas procesā Latvijā ļaudis gadu garumā ir vaicājuši tiesai, lai tā noskaidro, kas tad īsti notiek ar šiem aktīviem, vai tie tiek godprātīgi pārvaldīti, vai netiek izvazāti. Nekāda atbilde pagaidām nav dzirdēta, jo prokurori allaž pamanās šos nepatīkamos jautājumus norakt.
Kam tad īsti šie aktīvi ir nodoti? Rudolfs Meroni ir advokāts, kas deviņdesmito gadu sākumā bija juridisks izpalīgs kādam desmitam Ventspils uzņēmēju. Pēc tam viņš visus savus klientus uzmeta un, izmantojot iegūto informāciju, sāka savu spēli.
Viņa dzimtenē, Šveicē, Meroni jau 2006. gadā sākās nepatikšanas saistībā ar tolaik nupat sabrukušo grandiozo finanšu piramīdu jeb «Dītera Bēringa sistēmu». Šī sistēma ir apmēram tas pats, kas Krievijas krāpnieka Sergeja Mavrodi MMM, tikai Rietumu naivuļiem piemērotā izpildījumā. Bērings, likdams lietā savu prasmi pārliecināt, piesaistīja milzīgu skaitu investoru ar milzu naudām un spekulēja biržā. Tad vienā jaukā dienā visas viņa spēles cieta zaudējumu un bankrotu. Šajās spēlēs kopā ar vēl pāris desmitiem šveiciešu aktīvi piedalījās arī mūsu pazīstamais Meroni. Šveices tiesībsargājošās iestādes jau 2006. gadā sāka izmeklēt viņa darbības. Latvijas Ģenerālprokuratūra nevarēja to nezināt...
Pēc ilga izmeklējumu laika pret vairākiem lietā iesaistītajiem šveiciešiem – Villiju Vutrihu, Anitu Cveifeli, Žanu Kempfu un citiem – daļa apsūdzību ir noņemtas, citas ir uzrādītas, taču noņemšana neattiecas uz advokātu Meroni.
Pret viņu Šveices federālajā tiesā saskaņā ar šveiciešu kriminālprocesa kodeksa 324. pantu tiek celta apsūdzība par kūdīšanu, iespējams, līdzdalību negodprātīgā sabiedrības pārvaldībā, iespējams, izsaimniekošanu KB&P Consulting AG (kapitāla neatbilstošu izmantošanu, cash back operācijām). Uz viņa darbībām attiecas Šveices Kriminālkodeksa 158. panta 1. punkta 1. un 3. rindkopa vai, iespējams, 165. panta 1. punkts, iespējams, saistībā ar 24. vai 25. punktu.
Nav nekādu šaubu, ka Meroni Šveicē ir lielas tiesiskas problēmas, tomēr Latvijas Ģenerālprokuratūrā viņš joprojām ir lielā cieņā. Prokurors Juris Juriss vienā no tiesas sēdēm pat atļāvās apgalvot, ka Neatkarīgā nepareizi tulkojusi Šveices laikraksta Neue Zuricher Zeitung ziņu par Meroni krimināldarbībām. Nu labi – tajā laikā mēs smēlāmies informāciju no Šveices kolēģiem, bet tagad mums jau ir rokā konkrēta informācija par konkrētām Šveices tiesu varas darbībām. Tur melns uz balta ir rakstīts, ka Meroni «guļ» zem pantiem.
Un šajā sakarā rodas loģiski jautājumi.
Ģenerālprokuratūra zināja, ka Šveicē Meroni ir iekšā Bēringa lietā... Tomēr Ģenerālprokurūra apzināti saistījās ar šādu personāžu.
Latvijas Ģenerālprokuratūrā tās virkne darbinieku, kas ar šo Meroni ir paraduši tikties viesnīcās, kafejnīcās un varbūt citur. Vai Latvijas Ģenerālprokuratūras darbinieki arī nav kādās tumšās attiecībās ar Meroni? Vai tās ir kādas kopīgas rebes un shēmas? Vai kas tas ir?