Mājiens tiesnešiem ar mietu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis izmeklēšanu pret diviem tiesnešiem, vienu no viņiem aizturot. Aizturētais ir Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs Ziedonis Strazds.

Viņu vaino fiktīvu darbinieku pieņemšanā darbā un viņu algas izmantošanu savām vajadzībām. Otra tiesu sistēmas amatpersona, kas iesaistīta KNAB sāktajā kriminālprocesā par fiktīvu tiesu darbinieku nodarbināšanu un viņu kontos ieskaitītās naudas izmantošanu, ir Rīgas apgabaltiesas (RAT) Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Skaidrīte Buivide. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns jau paudis cerību, ka «šādas darbības veicinās tiesu sistēmas atbrīvošanos no negodīgiem tiesnešiem». Taču, paga, vai tad tiesnešu vaina jau tiesā pierādīta un viņi jau notiesāti? Bet var jau būt, ka ministram zināms kas vairāk nekā visai sabiedrībai un tiesas process jau kaut kur slepeni un klusi ir noticis? Lēmumu par kriminālprocesa sākšanu pieņēmis Latvijas ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs, savukārt lēmumu par tiesneša aizturēšanu un divu tiesnešu pakļaušanu kratīšanai – īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis. Vai tāpēc, ka ir vasara un augstie amatvīri ir atvaļinājumos? Vai varbūt KNAB ar kādu gudru ziņu ir izmantojis brīdi, kad viņi nav darbā? Vai arī amatvīri paši nav gribējuši tikt iesaistīti tiesneša kratīšanā un aizturēšanā? Pagaidām ir maz informācijas un vairāk ir jautājumu nekā atbilžu. Pirmkārt, jau dīvaini, ka kaut kas tāds, ko inkriminē tiesnešiem, vispār var notikt tagad, 2012. gadā. Ja būtu kāds 1992. gads, tad jā – tolaik visādi varēja gadīties, bija liels haoss, algai ļaudis gāja pakaļ uz kasi. Bet mūsdienās? Tagad tiesu darbinieki algu saņem ieskaitītu banku kontos un neviens cits šai naudai nevar tik klāt. Kā Strazds tomēr tika tai klāt? Kā var pieņemt vairākus cilvēkus darbā par tiesnešu palīgiem, arhivāriem, administratoriem tā, lai viņi nenāktu uz darbu un ļautu tiesnesim izmantot savos algas kontos ieskaitīto naudu? Vai varbūt viņi ņēma naudu no bankomātiem ārā paši un katru mēnesi gāja pie tiesneša, lai visu savu algu atdotu viņam? Un tā daudzus gadus pēc kārtas. Ja šādas darbības patiešām ir veiktas, tad jāteic – tas ir trauksmes zvans, ka ar tiesu varu ir pavisam drūmi – tiesnešu atalgojums ir kļuvis tik zems, ka viņi drīz ne tikai blēdīsies ar fiktīviem darbiniekiem, bet spekulēs ar šķaidītu spirtu. Dīvaini nesaprotama ir Buivides iesaistīšana lietā. Viņa taču nav Zemgales priekšpilsētas tiesnese, bet pavisam no citas tiesu instances. Viņa esot Strazdu atbalstījusi. Interesanti, kā viņa atbalstīja? Kliedza: «Sarauj, sarauj!»? Vai varbūt, redzot, kā Strazds pieņem darbā fiktīvus arhivārus, sita viņam uz pleca un teica: «Tu gan dari forši un pareizi. Es tevi atbalstu!» Bet atgriežoties pie lietas. KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe izteicās interesanti un mīklaini. Viņa neteica, ka Strazds naudu bāzis savā kabatā, bet ka naudu lietojis pēc saviem ieskatiem. Viņa neminēja, kādiem mērķiem nauda tērēta. Tātad iespējams tāds variants, ka Strazds par algu kontos ieskaitīto naudu nopircis tiesu namam kādus datorus, papīru un saspraudītes. Vai varbūt nevarēja atrasts nevienu, kas būtu ar mieru par minimālo algu strādāt par arhivāru, un tāpēc pieņēma darbā divus arhivārus par triju arhivāru algu? Ja tā, tad tas, protams, ir finanšu pārkāpums, bet to nevar saukt par noziegumu mantkārīgos nolūkos. Arī tad, ja ir visļaunākais – ja tiesneši ir bāzuši naudu kabatā un par to tiesājami un sodāmi. Arī tādā gadījumā KNAB atkal ir stipri pārspīlējis savās darba metodēs. Atkal ir šovs, brutalitāte, necieņa un pazemošana. Labi, vēl tur kaut kā ar politiķiem vai klerkiem. Bet šajā gadījumā ir darīšana ar tiesnešiem. Kāpēc Strazds bija jāaiztur? Vai viņš kādu nošāvis? Vai viņš grasījās bēgt? Vai varbūt kādam varētu draudēt, traucēt izmeklēšanu? Vai varbūt KNAB bija informācija, ka Strazds grasās fiktīvajiem arhivāriem iebērt tējā ciankāliju, lai viņi nevarētu atzīties, ka savu algu atdevuši Strazdam? KNAB spēka demonstrējumi droši vien ir ar tālejošiem mērķiem. KNAB reizēm nevedas ar lietu vinnēšanu tiesās. Tiesneša aizturēšana ir mājiens ar mietu: «Ja jūs mums nepakļausieties un nespriedīsiet tiesu mums pa spalvai, tad ar jums var atgadīties tas pats, kas ar Strazdu! Ja jūs nebūsiet nodarbinājuši fiktīvus palīgus un arhivārus, atradīsim kaut ko citu. Ja neko neatradīsim, tad kaut ko piešūt gan izdomāsim!»

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais