Neticamais stāsts par to, kā Vilnītis Jurašam politiķus noklausīties lika

Groteskajā vodeviļā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka un apakšnieku plēšanos iet vaļā jauns cēliens.

Jau bez visa tā jautrā, ko apakšnieki Jutas Strīķes vadībā ir sarūpējuši, lai noēstu KNAB vadītāju Normundu Vilnīti, tagad vēl uz skatuves iznācis KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, kurš pagājušajā otrdienā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē apgalvoja, ka Vilnītis viņam vairākkārt lūdzis prettiesiski noklausīties politiķu telefonsarunas. Atsevišķas sarunas ar Vilnīti par sarunu noklausīšanos esot bijušas Strīķes klātbūtnē.

Pēc nelielas pauzes ierunājās arī Strīķe un, tavu brīnumu, sacīja: "Jā, jā, Vilnītis lika noklausīties, un es to dzirdēju." Visai latvju tautai tagad jājūtas šokētai par to, kāds riebeklis tomēr Vilnītis: "Padomā tikai, godīgajam Jurašam neķītri un, galvenais, prettiesiski pavēlējis politiķus noklausīties!"

Tikai šim stāstam gali neklapē kopā.

Zināms taču, ka Vilnīša un Strīķes attiecības nav maigas romantikas apvītas. Diezin vai kāda sirsnīga uzticēšanās valda arī Vilnīša un Juraša starpā. Kur tad Vilnītim prāts, ka viņš būtu gājis tieši iekšā lapseņu stropā un devis lapsenēm prettiesiskas pavēles? Bet Strīķe ir viltīga dāma un ir ievērtējusi niansi, kas novērš raudzīšanos uz jauno skandālu kā uz pilnīgu absurdumu! Interesanta ir viņas frāze, ko viņa pasaka pašās beigās – ka šīs prettiesiskās pavēles Vilnītis nav devis pēdējo mēnešu laikā. Tas ir mājiens, ka Vilnītis mēģinājis pierunāt Jurašu Strīķes klātbūtnē kaut kad agrākos laikos. Tātad jādomā, ka kaut kad aizlaikos Vilnītis ar apakšniekiem vēl ir bijis draudzīgs. Nu un tad tolaik tas viss noticis.

Bet taču, ja Jurašs un Strīķe šādas klaji nelikumīgas pavēles saņēma, kāpēc viņi, tik godīgi un principiāli būdami, uzreiz nevērsās pret savu noziedzīgo priekšnieku? Kāpēc rikšiem nenesās uz Saeimas komisiju, uz Ģenerālprokuratūru, uz grēksūdzi pie KNAB pārrauga Valda Dombrovska un visām vietām ar paziņojumu, ka Vilnītis spiež darīt tumšus darbus? Tas tā dīvaini. Pieredzējuši operatīvie darbinieki būdami, Strīķe un Jurašs taču varēja jau tolaik Vilnīti paķert uz muļķa. Cik tā darba – aiziet pie Vilnīša un kaut kā tā noprecizēt: "Kurus politiķus tad īsti vajadzēja noklausīties? Vai šito vajag? Un šito arī?" Un sarunu ierakstīt. Taču, kā var noprast, Juraša rīcībā laikam šādu ierakstu nav. Ja nav, tas nozīmē, ka par sarunas saturu ir tikai Juraša apgalvojumi, kurus apstiprina Strīķe.

Tas ir gluži tāpat, kā šā paša Juraša un Strīķes ikdienas darbā, kur arī viņi īpaši nerūpējas par pierādījumiem. Galvenais ir sniegt spilgtu publisku paziņojumu, bet pēc tam par tiesiskiem rezultātiem var nedomāt. Bet Strīķe un Jurašs rullēs tālāk uz jauniem antikorupcijas druvas sasniegumiem.

Droši vien KNAB klausās, pat ļoti ticami, ka klausās. Ja jau pat advokātus klausās, slaidi spļaujot virsū viņu procesuālajai imunitātei. Tiesu praksē ir viens gadījums, kad prokuratūra KNAB noklausītu advokāta sarunu ar klientu neviļus pievienoja savāktajiem pierādījumiem (Vladimira Oderova lieta)! Taču diezin vai šāda klausīšanās ir Vilnīša skubināta. Tāpat diezin vai Vilnītis ir licis noklausīties politiķus, jo viņa kompetence nav konkrētas izstrādes lietas.

Ja nu vienīgi saruna ar Jurašu ir bijusi politiskās angažētības kontekstā un Vilnītis ir pārmetis apakšniekiem apmēram tā: "Ko jūs noklausāties tikai šīs partijas? Un kāpēc ne arī Vienotību?" Bet tad šādā kontekstā šāda saruna arī būtu jāvērtē. KNAB politiskās angažētības kāja jau no sākta gala nav bijusi noslēpjama, un Vilnītis no apakšniekiem varbūt ir gribējis, lai viņi tver visu korupcijas laukumu bez šķirošanas.

KNAB sāka kā Jaunā laika represīvais un propagandas izpalīgs un kā Vienotības izpalīgs turpina. Un droši vien turpinās, jo premjers Valdis Dombrovskis ir no šīs pašas partijas. Un kurai no KNAB strīdnieku pusēm pieder Dombrovska simpātijas, arī ir labi zināms. Vilnīša iecerētās biroja reformas viņš ir apturējis, līdz ar to Vilnītim ir sasietas rokas, bet apakšnieki dara, ko grib. Un tas ir loģiski, jo Dombrovskis taču negribētu tādu KNAB, kas sāktu klausīties, kādus vēja kvotu, eiromiljonu dalīšanas vai desu un burtnīciņu darījumus paslepen perina viņa partijā.

Viedokļi

Ar šādu ironisku, bet vienlaikus skarbi reālistisku atziņu var raksturot situāciju ambulatorās medicīnas jomā. Vienlaikus pacientu plūsma nemazinās, gluži pretēji – sasirgušo skaits pieaug. Taču valsts piešķirtais finansējums nav bezizmēra. Kā racionāli “operēt” ar pieejamajiem naudas līdzekļiem, lai pacienti laicīgi saņemtu kvalitatīvu medicīnisko palīdzību, mediķiem būtu stabils atalgojums un netiktu apdraudēta medicīnas iestāžu pastāvēšana?

Svarīgākais