Cilšu dzīve burbuļos

 
©F64 Photo Agency

Pētījumu centra SKDS līdz 18. septembrim veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka gada laikā kopš 13. Saeimas vēlēšanām daža partija ir stipri izzaudējusi popularitāti, dažas apmainījušās vietām tabulā, taču kopējā aina nav mainījusies – Latvijas sabiedrība ir sašķelta, pastāv desmits politisku «cilšu», kuras dzīvo katra savā informatīvajā «burbulī», un starp šiem burbuļiem nav diez cik lielas saprašanās.

Pirmā vieta joprojām ir Saskaņai, kas ieguva arī visvairāk mandātu Saeimā un divas no astoņām vietām Eiropas Parlamentā. Tai ir augstākais reitings - 14,5% -, taču šai partijai nav īpaša iemesla priecāties. Pēdējā gada laikā tā piedzīvojusi diezgan jūtamu kritumu, kā rezultātā reitings ir pat zemāks nekā jūlijā, kad Saskaņa sasniedza zemāko punktu kopš 2010. gada. Šī partija ir ilgi un intensīvi sista no visām pusēm - ar skarbu kritiku par tās darbošanos Rīgas domē un atsaucēm uz dažādu kontroles un tiesībsargājošo iestāžu rosinātiem kriminālprocesiem un pārmetumiem. Taču visvairāk šai partijai pāri nodara nevis kādi citi no ārpuses, bet tā pati sev. Saskaņas iekšpusē notiek rīvēšanās, galvaspilsētas domes un Saeimas frakcija vāji sadarbojas. 29. oktobrī paredzēts partijas kongress, kurā politiķi mēģinās glābt situāciju.

No piektās vietas pirms gada uz otro pacēlusies Nacionālā apvienība (NA), kuras reitings tagad ir 8,9%. Augsto reitingu var izskaidrot ar šīs partijas politiķu ilggadējo pieredzi un rafinētību. NA nešķiež velti spēkus un «izšauj» ļoti mērķtiecīgi - tikai tad, ja var prognozēt, ka NA darbību akceptēs tās tradicionālais elektorāts. Neko nav kaitējusi Baibas Brokas aizturēšana vasarā, jo politiķe pati uzreiz pabēga malā no skatuves, lai ēna ilgi nekristu uz partiju. Turklāt nav jau arī īsti saprotams, ko viņai inkriminē un vai vispār viņa darījusi ko kriminālu.

Trešā vieta ar 8,4% ir ZZS. Šī partija tagad ir opozīcijā un vairs nenosaka darba kārtību, tāpēc tās reitingu var vērtēt kā gana labu un augstu.

Diezgan baisu - vislielāko - kritienu ir piedzīvojusi KPV LV, kas pašlaik atrodas zem 5% barjeras ar 2,8%. Bet nevar jau arī cerēt noturēt reitingu, ja divi līderi - Artuss Kaimiņš un Aldis Gobzems -, kas ar savām hiperaktivitātēm pirms gada panāca partijai 16 mandātus Saeimā, pašlaik ir kļuvuši paklusi, ir sakašķējušies savā starpā, un veco partiju jezuītiskie «krokodili» ir viņiem pārkoduši sprandus. Ja nebūtu iekšlietu ministra Sanda Ģirģena, kam palaikam izdodas kāda krāšņa zibakcija ar ugunsdzēsēju mašīnām pie valdības nama, reitings varbūt būtu pat vēl vājāks. Šī partija savos atbalstītājos pulcēja ar dzīvi neapmierinātu protesta elektorātu. Kur šis elektorāts ir palicis? Iespējams, tas ir pārcēlies uz «nezinu» vai «neietu uz vēlēšanām» pulku un pašlaik gaida jaunus «mesijas».

Jūnijā zemu bija kritis arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) reitings - 4,6% -, taču tagad JKP ir manāmi atkopusies un tai ir 7,2%. Tas ir panākts ar partijas vadoņa, tieslietu ministra Jāņa Bordāna un viņa tuvāko līdzgaitnieku īpaši agresīvu, bezkaunīgi huligānisku uzvedību, ar savām aktivitātēm pievēršot sabiedrības uzmanību un saviem vēlētājiem turpinot iestāstīt, ka JKP ir «labie», «jaunie», «bezkompromisu tiesiskie». Ar lielu paštaisnu pārliecību un fanātiskām putām uz lūpām var panākt ļoti daudz - pat vislielāko absurdu pasniegt kā diži labu darbu. JKP politiķi paši tic, ka nav svarīgākas lietas, kurai tērēt naudu, kā cietums Liepājā, ka vajag iebāzties Latvijas Universitātes iekšējās lietās un nepieļaut divreiz ievēlēta rektora apstiprināšanu par rektoru, ka ir labi sūdzēties ārvalstu vēstniecībām, atlaist no amatiem bezvainīgus, labi strādājošus, profesionālus kadrus utt.

Diezgan augsts - 8,3% - joprojām ir Jaunās Vienotības (JV) reitings. Šai partijai pagaidām nav par ko bēdāt - tās rokās ir pats vērtīgākais administratīvais resurss jeb premjers Krišjānis Kariņš. Sabiedrība ir nikna par to, ka valdība nepilda solījumus, taču lamā abstraktu valdību, nevis konkrēto Kariņu.

Attīstībai/Par! (AP) turas uz ūdens ar 6,1%. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce braukā pa visu Latviju tādā kā koncerttūrē ar lekcijām par to, cik laba būšot viņa iecerētā teritoriālā reforma. Bet Latvijas pašvaldību koris - 90 (!) Latvijas Pašvaldību savienības sanāksmes dalībnieki - ir pieprasījuši Pūces demisiju, jo neatbalsta ne ministra komunikācijas stilu, ne arī viņa iecerēto Latvijas pašvaldību kartes pārzīmēšanu. Taču Pūce sēž savā vietā kā ķipis un bauda arī premjera uzticību. Jādomā, ka AP popularitāte svārstīsies atkarībā no tā, kā Pūcem sekmēsies reforma.

Starp politiķiem un viņu faniem ir milzīgas plaisas uzskatos par to, kas ir vērtības, pa kādiem ceļiem jāvirzās, lai sasniegtu laimi valstī. Piemēram, pārējā sabiedrība nemaz nezina, kādas trakas kaislības dažkārt uzbango AP atbalstītāju iekšpusē interneta čivinātavā Twitter. Pašiem šķiet, ka viņi ir norišu naba, taču patiesībā tas skar vien 6,1% vēlētāju. Sabiedrība ir sadrumstalota, fragmentēta vai kā vēl to dēvēt, taču katrā ziņā tas nav diez cik labi.

 

Abonē