Amerikāņi nokops latviešu naudu
Pēc laikraksta Diena intervijas ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) vadītāju Ilzi Znotiņu Latviju pāršalca ziņa, ka Kontroles dienests ABLV bankas lietā piesaistījis privātu amerikāņu kompāniju Kroll. Atgādināsim, Kroll specializējas ar finanšu riskiem saistītu lietu identificēšanā un ir lielas ASV dibinātas konsultāciju firmas Duff &Phelps struktūrvienība.
Spēcīgs kantoris, nenoliedzami. Ziņa par Kroll pāršalca, bet valdības veidošanas dunā neviens īsti nepapūlējās apskatīt, ko tad šāds lēmums nozīmē. Būtība gan pavisam vienkārša: Kontroles dienests daļu no savām funkcijām nolēmis piešķirt privātai amerikāņu kompānijai, lai, lasām starp rindiņām, meklētu pierādījumus pārmetumiem, par kuriem iepriekš paziņoja tās pašas ASV savas Finanšu ministrijas struktūrvienības FinCEN personā. Amerikāņi izmeklēs amerikāņu izteiktos pārmetumus, lai pierādītu, ka amerikāņiem par ABLV bijusi taisnība. Protams, to darīšot par Latvijas naudu, maksājot kompensāciju ar sešām nullēm aiz komata.
Nenoliedzami, Kroll strādā augsta līmeņa speciālisti. Nešaubīgi. Šaubas gan raisa tas, ka pērnā gada jūnijā TV3 ziņoja, ka Kroll piesaistīts netiks, jo to traucējot interešu konflikts. Šī pati firma pirms vairākiem gadiem pētīja tā dēvēto Moldovas banku lietu, kur no Moldovas bankām it kā pazuda aptuveni miljards ASV dolāru. Lietā figurēja arī vairākas Latvijas bankas, tajā skaitā Latvijas Pasta banka, Privatbank un ABLV. Negribas tā uzreiz apgalvot, taču, vai nav tā, ka interešu konflikta arguments pašlaik ir nejauši pazudis, jo kāds atklāti lobē ASV privātas kompānijas pakalpojumus?
Aizkulisēs amatpersonas runā, ka ASV vēstniecības Latvijā spiediens šajā lietā kļuvis jau tik intensīvs, ka balansējot uz uzmācīgas rīcības robežas. ASV vēstniecības darbinieki piedalījušies pat sarunās par bankas piespiedu likvidāciju, kas diplomātu aprindās tika nodēvēts par «klaju diplomātiskās etiķetes pārkāpumu». Tomēr visvairāk Kroll lietā izbrīna tas, ka Kontroles dienests pēc būtības plāno privātai ārvalsts kompānijai deleģēt valstij ļoti būtisku un kritisku funkciju izmeklēšanu. Deleģēts tas tiks uzņēmumam, kas, pēc Znotiņas teiktā, izteicis aizrādījumus par citas starptautiskas privātas kompānijas EY izstrādātu piedāvājumu. Respektīvi, privāts uzņēmums izsaka kritiku par sava konkurenta piedāvājumu un ar to nopelna līgumu.
Ko šajā epopejā dara Latvijas ārlietu dienests ar tā ilglaicīgo un nenomaināmo vadītāju Edgaru Rinkēviču priekšgalā? Nedz dienests zināja par FinCEN gatavoto paziņojumu, nedz vēstniecības darbinieki kaut ko varēja ietekmēt, nedz viņi mācēja aizstāvēt Latviju Moneyval priekšā, kas tagad draud ar mūsu valsts iekļaušanu «pelēkajos sarakstos». Taču Rinkēvičs tiek Latvijā uzskatīts par nenomaināmu, «vispareizāko» ārlietu ministru, kam pat pūciņa nedrīkst nokrist.
Rinkēvičam, ja viņš patiešām būtu Latvijas, bet ne kādas citas valsts ārlietu ministrs, labojot pieļautās kļūdas, jaunās valdības deklarācijā būtu jāieraksta, ka laiks nodarboties ar lobēšanas pakalpojumiem. Un kā pirmā ar to varētu sākt nodarboties mūsu vēstniecība ASV. Tā varētu rosināt ASV piesaistīt Kroll ekspertus Amerikā notiekošajai īpašā prokurora Roberta Millera izmeklēšanai. Tajā tiek meklēta iespējamā ASV prezidenta Donalda Trampa sadarbība un saistība ar Krieviju. Cik dzirdams un lasāms, tur vēl daudz darāmā un labi profesionāļi noderētu. Un, kāda sakritība, tieši Kroll fokuss taču būtu īstais, jo Millera izmeklēšana pārbauda, kādas bijušas ASV prezidenta un tā administrācijas iespējamās saistības ar Krievijas prezidentu un vai tur bija iesaistītas lielas naudas sviras.
Viena no sazvērestības teorijām vēsta, ka nerezidentu banku biznesa graušana vai vēlme vismaz to pamatīgi iedragāt bijis viens no Krievijas prezidenta Vladimira Putina lūgumiem savam partnerim Trampam. Tas esot izteikts pēc tam, kad, vēl neesot prezidenta amatā, Trampa uzņēmumi saņēmuši milzīgu kapitālu no Krievijas. Tā teikt, biznesa glābšanai. Kāpēc šāds Putina lūgums? Būtiski mazinot reģionālo finanšu centru rosību, piemēram, Kiprā, Apvienotajā Karalistē un arī Latvijā, Krieviju pametusī nauda sāk atgriezties Krievijā. Liela daļa no tās. Tāds arī bijis Putina plāns, jo naftas rezerves mūžīgas nebūs, bet no Krievijas turīgie krievi mūk arvien jestrāk. Vai tā tiešām bijis, sekosim līdzi Millera izmeklēšanai. Ja izrādīsies taisnība, mūsu amatpersonas šobrīd rīkojas kā «noderīgi idioti», kaut daļa par to, ticams, pat neaizdomājas.
Tikmēr Latvijā jaunie un enerģijas pārpilnie tautas priekšstāvji amatpersonām varētu uzdot jautājumus, cik daudz izmeklēšanas valsts funkciju esam gatavi atdot privātam ārvalsts uzņēmumam. Un kas bija tie kritēriji, kāpēc izvēlēts tieši šis uzņēmums, kuru reiz valdība jau noraidīja un, kā var saprast no Znotiņas iepriekš paustā, bija viens no pieciem «solīdajiem pretendentiem». Cik lielus valsts budžeta līdzekļus šim cēlajam mērķim atvēlēsim? Cik maksāsim par mūsu dienestu nespēju pašiem tikt galā ar saviem pienākumiem?