Koalīcijas zemūdens bara tikumi

Latvijas upēs zivis dzīvo pēc dabas likumiem – lielākais un plēsīgākais asaris aprij mazāku un miermīlīgāku raudu, bet pēc tam no lēpēm iznirst lielā līdaka un nokož asari kā nieku.

Tā daždien gadās, ka mednieks kļūst par medījumu. Tā arī Latvijas politikā nupat atkal tiek pārbaudīts, kurš par kuru varenāks un kurš atrodas barības ķēdes pašā apakšā.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL–TB/LNNK), iedomājoties, ka ministres amats viņu dara lielu un zobainu, atlaida Latvijas Nacionālās operas direktoru Andreju Žagaru. Taču Žagars nav vis šāds tāds sīks grundulītis, bet ļoti adataina un indīga zivs, kas turklāt kļūst ļoti liela, kad uzpūšas – tik liela, ka, pat ja Grende atver žokļus visā platumā, ar to nepietiek, lai Žagaru norītu. Jo Žagars ir LNO direktors jau 17 gadus. Ne bez ietekmīgu spēku atbalsta viņš kļuva par direktoru, un gana ietekmīga aizmugure viņam ir joprojām. Žagaram nav bijis īpaši jāzīmējas, lai krāsainie žurnāli allaž sekotu līdzi viņa privātajām gaitām; paparaciem nav nācies viņu meklēt, jo, kur vien kāds smalku aprindu tusiņš, tur arī Žagars. LNO direktors reti viesojās savā darba kabinetā, taču savu laiku viņš zemē nav metis – ir to pavadījis, tusējot pa ārzemēm, dibinot sakarus ar sultāniem, haniem un kalifiem.

Žagara atlaišana, lai arī neizsauca radošo savienību protestus, vienā daļā radošu un ne tik radošu aprindu radīja lielas dusmas. LNO direktors patīk dziļūdens lietussargzivij ar dzeloni – politiķei Sarmītei Ēlertei (Vienotība) un tam zemūdens bara varavīkšņainajam praidam, kas ar gudrām runām pie laba vīna glāzes trinas ap Ēlerti – visādiem pētniekiem, vērotājiem, māksliniekiem, kritiķiem. Šīs glamūrās aprindas Žagara atlaišanu uztvēra kā pliķi un pazemojumu ne tikai Žagaram, bet arī sev. Un šis pazemojums brēc pēc atriebes. Ministre tiks nevis vienkārši padzīta no krēsla, bet šo procesu jau pavada skarba antikampaņa, kuras beigās viņas tēla krāšņās kleitas, frizūra, zvīņas un aste tiks saplunīta un pāri paliks tikai nepievilcīgas asakas. Ministre ir bieži uzprasījusies, neizmantojot brīnišķo iespēju paklusēt un izsakoties dažkārt groteski. Par žaunu nesaturēšanu viņa jau ir kosta, bet tagad tiks nokosta pavisam.

Šajā brīdī pamatotas tiesības sajusties pazemotai ir Nacionālajai apvienībai, kuras pārstāve valdībā bija Jaunzeme-Grende. Premjera Valda Dombrovska (Vienotība) pieprasījums pēc ministres demisijas nacionālajā koalīcijas partnerī ir tulkojams kā «Mūsējos sit!». Un nacionāļiem taisnība. Jo premjers demonstrē diezgan tādu kā selektīvu attieksmi pret ministriem un viņu grēkiem. Ilgi un dikti ūdeni kūla un duļķoja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, joprojām savas reformas iznērš un tikai decembrī nārstu sola pabeigt spriganais, bet mazkompetentais vides aizsardzības un reģionālo reformu ministrs Edmunds Sprūdžs (Reformu partija). Taču Dombrovskis tikai gulēja dūņās, īgni bolīja acis, laida no nāsīm dusmīgus burbuļus, bet šo ministru taisīto kaunu piecieta. Taču Jaunzemes-Grendes aiziešanu viņš prasa uzreiz, strikti, nepārsūdzami, bez ilgas prātošanas, ar diezgan liekulīgi sadomātu ieganstu – «par komunikācijas trūkumu ar nozari». Ja pastāvētu tāds sporta veids – «komunikācijas trūkums ar nozari», tad Jaunzeme-Grende starp ministriem nemaz nebūtu čempione un diezin vai pat varētu pretendēt uz pirmo trijnieku un medaļām. Arī pašam premjeram ar savu nozari – ar Latvijas tautu – komunikācija vairs nevedas pārāk spīdoši.

Ar ministres straujo atlaišanu demonstrēts, ka no Reformu partijas Dombrovskis mazliet raustās, bet no nacionāļiem neraustās nemaz.

Vai nacionāļi šo pazemojumu norīs? Nav nekas iepriecinošs saskarties ar drūmo realitāti, ka tiesiskajā koalīcijā viņi tiek vērtēti kā trešie tēvadēli jeb sīka zivtiņa, kurai var droši darīt pāri. Neko daudz papukstēt pretī Nacionālā apvienība nevar, jo šīs partijas pieredzējušie politiķi atceras, kā savulaik izlēkšana nelaikā no valdības beidzās Demokrātiskajai partijai Saimnieks – ar to, ka jau sen ar nātrēm aizaudzis šīs partijas kaps.

Vienīgais, ko Nacionālā apvienība var darīt – censties novērst uzmanību uz «nopietnām lietām» – uz valsts budžetu, atkārtot savas visvisādās prasības šajā sakarā. Bet neko lielu jau saprotestēt neizdosies – šā vai tā koalīcijas akvārijā viņi pašlaik nav valdnieki un pārāk augstu celt spuras nevar atļauties.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais