Pilsētā uz viļņa, Jūrmalā, ir tradīcija – cilvēks kādu laiku dzīvo mierīgi, pēc tam tiek ievēlēts par pilsētas galvu, un tad kādudien viņš attopas cietuma drūmajā pagrabā. Četriem mēriem ir atgadījies just uz savas ādas Krimināllikuma drēgnās ēnas pieskārienu. Diviem no viņiem izdevās tikt cauri ar izbīli. Viens patlaban izcieš sodu (nevar gan īsti saprast, par ko tik bargu); otru, kurš aizturēts, tuvākajā laikā izlaidīšot pret drošības naudu pastaigāt līdz tiesai uz brīvām kājām.
Gandrīz bija jāsāk domāt, ka kūrortpilsēta ir pārvērtusies par korupcijas un žuļiku perēkli. Tomēr izskatās, ka Ražuks lauzīs un līdz cietumam nenonāks: ar tādiem sīkiem santīmiem kā Ražukam diezin vai tas var notikt.
Krimināljaunumu klāstā bija stāstiņš par to, ka svētdien pilsētas galva Ražuks iekļuvis nelielā autoavārijā, ar domes Volvo mazliet noskrāpējot kādu citu spēkratu. Ja uzsvaru liek nevis uz autovārija (kam negadās), bet uz vārdiem svētdien un domes Volvo, iznāk, ka Ražuks tā rūpējas par pilsētu, ka nebeidz strādāt jūrmalnieku labā pat svētdienās!
Šajos drūmajos laikos visus bērnus ne paglābt, ne izskolot. Tāpēc jāsāk ar vismaz ar dažiem bērniem, vislabāk ar savējiem. Ražuka sieva, organizācijas Glābiet bērnus valdes priekšsēdētāja Inguna Ebela, nosūtīja iesniegumu Jūrmalas mēram, kurā lūdza domi vismaz daļēji kompensēt līdzekļus, ko Ražuku ģimene iztērējusi, sūtot savus divus bērnus privātskolā. Kad šis iesniegums tika sūtīts, Ražuks bija domes priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas un attīstības jautājumos, bet priekšsēdētājs vēl bija R. Munkevics. Privātskola, kurā mācās Ražuka atvases, ir Starptautiskā skola (International School of Latvia), kurā mācības no bērnudārza līdz 5. klasei maksā 10 000 eiro (7028 lati) gadā, no 6. klases līdz 11. klasei – 11 400 eiro (8012 latu) gadā, bet no 11. līdz 12. klasei – 11 900 eiro (8363 lati) gadā. Ja nokļūšanai skolā tiek izmantots skolas autobuss, jārēķinās vēl ar 1180 eiro (829 lati) gadā. Divu bērnu sūtīšana šajā skolā izmaksā 17 500 latu gadā. Maksa citās Latvijas privātskolās ir vismaz trīs reizes zemāka.
Kad papēta Ražuka amatpersonas deklarāciju, iznāk, ka dažkārt pat visas viņa algas nepietiktu, lai segtu bērnu skološanas izdevumus. Bet, tā kā Ebelas kundze nav valsts amatpersona un viņas ienākumi nav zināmi, iespējams, tieši viņa ir pelnījusi trūkstošo summu, lai ģimene varētu izdzīvot, varbūt viņai ir kādas plaukstošu uzņēmumu dividendes, varbūt viņa naktīs ir adījusi, rudeņos vākusi ogas.
No pašvaldības līdzekļus bērnu izglītībai būtu iespējams iegūt vien maznodrošinātai ģimenei. Bet varbūt līdz šim ģimene spēja apmaksāt skolu, bet tagad, fiskālās konsolidācijas laikmetā, ir nonākusi maznodrošināto statusā? Ebelas iesniegumā minēts, ka ģimene nonākusi parādos, izpērkot daļu no dzimtas mājas Bulduros. Likteņa ironija: bagātās Jūrmalas mēra sievai jālūdz pabalsts no pašvaldības!
Vietējie uzņēmēji uzreiz saausās: mērs nonācis materiālās grūtībās, varbūt jāpalīdz? Jūrmalā uzņēmējiem allaž ir bijusi laba sirds, un politiķus viņi nav atstājuši vienatnē ar viņu nabadzību. Tomēr KNAB turīgo pilsētnieku labo sirdi dažkārt vērtējis kā kukuļošanu.
Reizēm sociālā atbalsta devēji un ņēmēji nav pareizajās partijās. Taču Ražuks ir laikus iestājies Pilsoniskajā savienībā, kas ir Vienotības sastāvā, tā sevi pasargājot no tiesībsargājošo iestāžu slimīgās intereses: zināms, ka Vienotība ir kristāldzidra godīguma etalons un, pēc definīcijas, neviens Vienotības kadrs nav un nevar būt iesaistīts tumšos darījumos.
Pilsētā aktīvi cenšas likvidēt alternatīvo bērnudārzu. Varbūt, ja pilsētas mērs būtu no citas partijas, Juta Strīķe, riepām kaucot, jau trauktos uz Jūrmalu uzlikt mēram rokudzelžus. Taču viņš ir no Vienotības, un tas ir garants, ka ar trekno nekustamā īpašuma gabaliņu viss būs ok. Tikai vispirms no turienes jāizdzen bērnudārzs. Arī principiālie sargsuņi par Ražuku neko neteiks, jo, kad runājam Delna, domājam Vienotība, kad runājam Vienotība – domājam Delna. Sargsuņi taču nekož paši sev.
Ražuks ir ne tikai godīgs, bet arī izglītots kā Vaira Vīķe-Freiberga: zina lietuviešu, latviešu, angļu un krievu valodu! Jaunā viļņa laikā viņš runāja krieviski un angliski, bet, kad Neatkarīgās reportieris preses konferencē uzdeva jautājumu latviski, Ražuks skubināja jautājumu tomēr uzdot krieviski. Tas liecina arī par Ražuka pārstāvētās PS elastību un spēju pielāgoties auditorijai – tautiešu priekšā PS loceklis būs nacionālāks par laikraksta DDD izdevējiem, savukārt, ja auditorija ir plašās kaimiņzemes šovmeņi, tad dārgajiem viesiem ar zemiem pakloniem tiks pasniegts hļebs un soļs.