Viena lieta ir skaļi klaigāt par latvisko dzīvesziņu, bet cita lieta – aizstāvēt Latvijas uzņēmēju intereses starptautiskajā arēnā, kur uz spēles ir liktas līdz 15 miljoniem vērtas investīcijas un gada peļņa ap 165 miljoniem eiro. Diemžēl vai nu situācijas neizpratne, neiedziļināšanās, vai vēl kādi citi iemesli, ir likuši Saeimas Ārlietu komisijas vadītājam Rihardam Kolam steidzami virzīt grozījumus, kuru būtība ir Latvijas uzņēmēju investīciju aizsardzība.
Lai lietas būtība būtu vieglāk uztverama, neliels situācijas apraksts.
Tālu, tālu, Ziemeļu ledus okeānā, starp Barenca un Grenlandes jūrām atrodas Norvēģijas teritorijai piederoša Svalbāra - salu arhipelāgs, kam ir īpašs starptautiskais statuss. Vēl Svalbāras piekraste ir zināma kā ļoti bagātīga zvejas vieta - mencas, sarkanie jūras asari, u.c. vērtīgas zivju sugas. Ap 2014.gadu tika uzsākta arī Barenca jūrā atklātā sniega krabju zvejniecība, kurā aktīvi piedalījās arī Latvijas uzņēmums “North Star”. Sniega krabju zvejniecība zēla, komerciālais potenciāls tika aplēsts ap vienu miljardu eiro gadā. Un, kā jau dažkārt notiek, kur liela nauda, tur rodas dažādas intereses un kašķi.
Kā kašķi Latvijas gadījumā mēs zinām bēdīgi slaveno “krabju lietu”, kad Norvēģijas krasta apsardze aizturēja vienu no uzņēmuma “North Star” kuģiem “Senator”. Kuģi arestēja, izvirzot apsūdzības Norvēģijas iekšējo normatīvo aktu pārkāpšanā, kuri aizliedz sniega krabju zveju Norvēģijas kontinentālajā šelfā, izņemot ar īpašām atļaujām, kuras ir izsniegtas Norvēģijas zvejas kuģiem. Šādas īpašas atļaujas kuģim nebija, taču bija absolūti oficiāla un Eiropas Savienībā izsniegta sniega krabju zvejošanas licence Norvēģijas teritoriālajos ūdeņos. Par šo gadījumu Latvijas zvejniecības uzņēmums (kuģa “Senator’’ īpašnieks) uzsāka vairākkārtēju tiesvedību, par ko strīda izskatīšana saistībā ar investīciju ieguldījumu aizsardzību Norvēģijā turpinās līdz šim.
Kopš 2017.gada starp Norvēģiju un ES notiek diplomātisko notu apmaiņa, kurā no ES puses tiek norādīts uz ES dalībvalstu tiesībām izsniegt zvejas kuģu licences un zvejot sniega krabjus Svalbāras zvejas apgabalos saskaņā ar 1920. gadā Parīzē noslēgto Svalbāras Nolīgumu, kuram ir pievienojusies arī Latvija. Savukārt Norvēģijas pārstāvji norāda, ka licenču izsniegšana sniega krabju zvejai Svalbārā tiek uztverta kā Norvēģijas teritoriālās suverenitātes tiešs apdraudējums, jo sniega krabju zvejas iespēju īstenošana (tostarp zvejas licenču izsniegšana) Svalbāras zvejas apgabalos var notikt tikai pēc saskaņošanas ar Norvēģiju. Vēl vairāk - Norvēģija izvēlējās sadarboties ar Krieviju, ierobežojot ES zvejnieku iespējas izmantot bagātīgo zvejas rajonu.
Protams, tas nav tikai strīds par kaut kādu vienu kuģi, un apzinātu vai pārprastu zvejošanu Norvēģijas ūdeņos. Atceraties, ka runa ir par apmēram vienu miljardu eiro vērtu zvejniecības nozari gadā, un galvenie kumosa tīkotāji ir Eiropas Savienība, Norvēģija un arī Krievija. Attiecīgi katra no pusēm varētu pretendēt uz apmēram trešdaļu gardā sniegu krabju pīrāga.
Satraukumu par notiekošo Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājam Rihardam Kolam paudusi Latvijas Zemkopības ministrija - “Norvēģija pēdējā laikā konsekventi īsteno ES zvejnieku situāciju pasliktinošus pasākumus un darbības, tai skaitā veic to ciešā sadarbībā ar Krieviju. Tā šī gada novembrī notiekošajā Ziemeļaustrumatlantijas Zvejniecības komisijas (NEAFC) ikgadējā sanāksmē Londonā, Norvēģija uzstāja uz garneļu zvejā izmantojamo savākšanas maisu (“collecting bags”) aizliegumu. Ar balsu vairākumu šāds lēmums NEAFC arī tika pieņemts. Pret šo lēmumu ļoti aktīvi iestājās ES valstis, norādot, ka Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) neuzskata šos maisus par kaitīgiem zivju krājumiem un neierosina aizliegt to lietošanu,” ziņojumā par situāciju sadarbībā Norvēģiju zivsaimniecības jomā Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājam Rihardam Kolam norāda Latvijas Zemkopības ministrija, “vienlaikus NEAFC sanāksmes laikā EK un Latvija ieguva visai pārliecinošus pierādījumus, ka Norvēģija pati ne tikai neaizliedz šo savākšanas maisu lietošanu savos ūdeņos saviem zvejniekiem, bet ir arī aktīvi sadarbojusies un vienojusies ar agresorvalsti Krieviju par šāda priekšlikuma virzīšanu NEAFC ikgadējā sanāksmē (iepriekš oktobrī iekļaujot to savstarpējās vienošanās protokolā). Ievērojot Krievijas pašreizējo izolētību starptautiskajās organizācijās lēmumu pieņemšanas procesā, priekšlikumu šī ES negatīvā lēmuma pieņemšanai iesniedza un aizstāvēja Norvēģija.” Zemkopības ministrijas vēstulē arī norādīts, ka “šobrīd liela daļa ES dalībvalstu izjūt negatīvu spiedienu, kas pastāv attiecībās ar Norvēģiju zivsaimniecības jomā, un dažādās sanāksmēs ir skaidri paudušas satraukumu un neapmierinātību ar notikumu attīstību. Visbeidzot ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē, kas notika no šī gada 11.decembra līdz 13.decembrim Briselē, par šī jautājuma pēdējām attīstības tendencēm satraukumu pauda Vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs V. Sinkevičs (Sinkevičius). Viņš atzīmēja, ka ir pilnīgi skaidrs, ka ES nevar vienkārši sekot Norvēģijas lēmumiem, kurus tā pieņem Krievijas labā un kopā ar Krieviju. Norāda, ka EK ir informējusi Norvēģiju par savu attieksmi un nepieņemamo situāciju Norvēģijas sadarbībā ar Krieviju.”
Tas, ka šāda rīcība nav īsti atbilstoši dažādiem starptautiskiem līgumiem, domājams, Norvēģija apzinās diezgan skaidri. Apzinoties, ka šāda rīcība pašiem norvēģiem var izmaksāt simtiem miljonu kompensācijās par radītajiem zaudējumiem, viņi rīkojas kā izcilais norvēģu šaha spēlētājs Magnus Karlsens, apdomādami vairākus gājienus uz priekšu.
Proti, kas garantē abu valstu investīciju drošību? Pareizi, līgums jeb precīzāk “Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līgums par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību”. Ja starptautiskā tiesa atzītu Latvijas uzņēmumu “North Star” par cietušo, tad norvēģiem būtu jākompensē zaudējumi. Turklāt diezgan prāva summa - līdz pat 400 miljoniem eiro. Tāpēc, ja tiesvedībā notiktu norvēģu pusei nelabvēlīgs iznākums, būtu svarīgi, lai minētais līgums par investīciju aizsardzību un drošību vairs nebūtu spēkā.
Tāpēc Norvēģija, kā rūdīts šahists, piedāvā Latvijas pusei (un ne tikai Latvijai, bet arī Igaunijai, Polijai, u.c. valstīm) lauzt līgumu, turklāt ar Norvēgijas puses īpašiem nosacījumiem. Proti, laužot līgumu tiktu arī noteikts, ka juridiskas sekas nerada Līgumā ietvertā turpināmības klauzula jeb “sunset clause”, kas pagarina līdz Līguma izbeigšanai veikto investīciju aizsardzību vēl uz desmit gadiem. Tas šajā gadījumā ir būtiski, jo, ja “krabju lietā” Latvijas uzņēmums “North Star” tiktu atzīts par cietušo pusi, tad tam nepienāktos zaudējumu atlīdzināšana, jo nebūtu uz kā pamata.
Kamēr citas valstis apdomā, vai šāds norvēģu piedāvājums maz ir izdevīgs, tikmēr Latvijas Ministru kabinets slēgtā sēdē (14.07.22), bez zvejniecības nozares pārstāvošā Zemkopības ministra piekrīt Norvēģijas piedāvājumam lauzt līgumu ar īpašajiem nosacījumiem. Latvijas Ārlietu ministrija (27.07.22) steidza apstiprināt, ka Latvija piekrīt piedāvājumam. Līgums bez turpināmības klauzulas 10 gadu garumā faktiski nozīmētu, ka Latvijas valsts saviem uzņēmējiem izdarītu “lāča pakalpojumu” - 20 miljonu eiro investīcijas, ko Latvijas uzņēmēji pašlaik ir investējuši Norvēģijā, faktiski paliktu bez aizsardzības. Pirms izdarīt, tik nozīmīgu lēmumu, vai notika konsultācijas ar Ekonomikas un Zemkopības ministrijām? Vai tas neapdraud "North Star" tiesvedību, kas vēl nav beigusies? Svarīgi ir tieši tas, ka minētā starpvalstu līguma denonsēšana uz norvēģu pusei izdevīgiem nosacījumiem var apgrūtināt LV cīņu par zvejas iespējām Svalbāras arhipelāga ūdeņos - īpaši sniega krabju ziņā. Starp citu, Latvijai Eiropas savienība ir piešķīrusi 11 krabju zvejas licences. Un tas ir resurss kas pieder Latvijai, kas naudas izteiksmē ir ap 165 miljoniem eiro gadā. Kāpēc Latvija vēlas atteikties vai apgrūtināt saviem uzņēmējiem situāciju par tiesībām, kuras izriet no 1920.gada Parīzes Līguma, kuram LV pievienojās 2016.gadā - neilgi pirms konflikta ar Norvēģiju?
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšana un aizsardzību izbeigšanu” ir nonācis Saeimas Ārlietu komisijas darba kārtībā, kur dīvainā kārtā steidzami virzīja Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols. Tikmēr Londonā joprojām noris tiesvedības process Starptautiskajā Investīciju strīdu izšķiršanas centrā (International Centre for Settlement of Investment Disputes) norit tiesvedība “krabju lietā”. Ja līguma laušana notiktu pašreizējā redakcijā, tad būtu apdraudētas “North Star” investīcijas 13-15 miljonu eiro apmērā, savukārt, kopējās Latvijas investīcijas Norvēģijā - 20 miljonus eiro. Ja investīciju līgums tiktu lauzts, pēdējais cerību salmiņš “North Star” būtu iespēja vērsties Norvēģijas tiesā, bet tas, atklāti sakot, būtu visbezjēdzīgākais pasākums.
Nav skaidrs, kāpēc Latvijai vajadzētu steigties savstarpēji izbeigt tiesības atsaukties uz nelabvēlīgu attieksmi pret Latvijas ieguldījumiem Norvēģijā, īpaši ņemot vērā šobrīd notiekošo strīda izskatīšanu, pamatojoties uz starpvalstu divpusējiem pamatiem ar Norvēģiju.
Ārlietu komisija vajadzētu vēlreiz apsvērt šo jautājumu pirms tiesību akta nosūtīšanas uz balsošanu Saeimā, un komisijas vadītājs Rihards Kols varētu tiešām parādīt savu nacionāli patriotisko nostāju, aizstāvot mūsu zvejniekus pret norvēģiem, kas šajā sarežģītajā situācijā vēl brāļojas ar Krievijas pusi.