Pagājušajā nedēļā beidzot tika nosaukts skaitlis par naudas summu, kas būs Latvijai papildus jāsamaksā, lai nodrošinātu Latvijas prezidentūru ES Padomē. Pagodinājums uzņemt prezidentūru ES Padomē mums izmaksās 70 miljonus latu vai 100 miljonus eiro!
Šī ir milzīga summa tādai valstij kā Latvija. Pirms iztērēt tik lielu naudu, vispirms mēģināsim saprast, ko mēs varētu iegūt par liekiem 100 miljoniem eiro, kā arī kāds varētu būt taustāms labums, iztērējot 100 miljonus eiro par ES prezidentūru.
Sāksim ar summas lielumu.
100 miljonu eiro ir summa, kas ir vienas Nacionālās bibliotēkas ēkas cenā. Protams, ja ceļ kādas citas valsts celtnieki. Kad kaut ko būvē jautrie Latvijas politceltnieki, tad par 100 miljoniem eiro labākajā gadījumā var uzcelt tikai vienu Dienvidu tilta balstu! Labi, necelsim. Ar 100 miljoniem eiro var izglābt vienu – Latvijas mērogiem iespaidīgu – uzņēmumu, ja tas nonāktu pie bankrota sliekšņa. Lai 2015. gada pirmajā pusgadā Latvija būtu prezidējošā valsts ES Padomē, mums visiem kopā būs jāsamaksā summa, kas pārsniedz Liepājas metalurgam no Valsts kases garantēto kredīta lielumu.
100 miljoni eiro, ja tos pārvēršam reālās vērtībās, bez Latvijai raksturīgās politiskās korupcijas valsts pasūtījumu koeficienta, ir iespaidīga summa. To iztērējot racionāli, mēs varētu uzbliezt akustisko koncertzāli vai celtni – arhitektūras šedevru –, ko apbrīnotu nākamās paaudzes. Ar 100 miljoniem eiro var uzcelt būtisku infrastruktūras objektu – Rīgas loka dzelzceļu vai ko tamlīdzīgu.
Līdz ar to, lai lemtu iztērēt 100 miljonus tādam pasākumam kā ES prezidentūra, atdevei vajadzētu būt lielai un ļoti jūtamai.
Ko Latvija iegūs, iztērējot 100 miljonus eiro? Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. Pagājušajā nedēļā pēc ES prezidentūras koordinācijas padomes sēdes Ministru prezidents paskaidroja, ka 100 miljoni eiro ir jāiztērē, lai runātu par ES ekonomisko attīstību un konkurētspēju, lai diskutētu par jautājumiem, kas attiecas uz digitālo tirgu un skar informācijas sabiedrību, vēl 100 miljonu tāmē iekļaujas diskusijas par Baltijas jūras reģiona stratēģiju, kā arī Austrumu partnerības novērtējums. Par ko vēl diskutēt, tērējot 100 miljonus, vēl nav skaidrs. Valdis Dombrovskis: «Pie precīzākas prioritāšu formulēšanas mēs atgriezīsimies šā gada ceturtajā ceturksnī, kad būs notikušas konsultācijas ar valsts pārvaldi un nevalstisko sektoru.»
Hei! Nevalstiskais sektors! Vai jums ir vēl kādas tēmas un idejas par ko diskutēt, tērējot 100 miljonus? Līdz šā gada 3. ceturksnim sūtiet vēstules uz Ministru kabinetu!
Nedaudz konkrētāks pēc ES prezidentūras koordinācijas padomes sēdes bija ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. 100 miljonu eiro iztērēšana «ir fantastiska iespēja uzlabot mūsu valsts pārvaldes cilvēku, kas strādā ES līmenī, kvalifikāciju». Turklāt, kā norādīja ārlietu ministrs: «Tā ir papildu iespēja veidot kontaktus.»
Eh! Iedodiet man 100 miljonus, un jūs redzēsiet tāāādus kontaktus!
Ir vēl viens konkrētais labums, kuru Latvija iegūs, iztērējot 100 miljonus. ES prezidentūras ietvaros tiks izveidotas 94 jaunas darba vietas.
Fantastiski – iztērē vienu miljonu eiro un radi vienu jaunu darba vietu!
Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē aprīļa beigās bija 102 tūkstoši bezdarbnieku. Lai ar šādām izmaksām izveidotu jaunas darba vietas visiem Latvijas bezdarbniekiem, vajadzīgs tāds nieks vien – 100 miljardu eiro. Mēs to varam. Mēs esam stipri. Mēs esam vareni!
Par ES prezidentūras tēriņu bezjēdzīgumu jau sen diskutē ES struktūrās. Kamēr nebija izveidoti Eiropadomes prezidenta un ES augstā ārlietu pārstāvja posteņi, tikmēr ES prezidējošā valsts varēja nedaudz ietekmēt ES dienaskārtību, iekļaujot vienu vai otru savu interešu jautājumu. Kopš šie amati ir izveidoti, Eiropas Komisija kopā ar Eiropadomes prezidentu Hermanu van Rompeju un ES augsto ārlietu pārstāvi Katrīnu Eštoni nosaka kopējo ES dienaskārtību ārlietu sfērā. Kopš Rompejs un Eštone dara savu darbu, ES prezidentūra ir kļuvusi par parazītisku vietējo ārlietu resoru privilēģiju iztērēt miljonu simtus bez redzama mērķa un jēgas. Turklāt šādi naudas tēriņi mazām valstīm kā Latvija ir smags un nevajadzīgs finansšu slogs.
Taču Latvijai ir unikāla iespēja izmainīt ES vēsturi. Vajag pārcirst šo Gordija mezglu. Latvijai vajag atteikties no ES prezidentūras, paziņojot, ka tā ir bezjēdzīga naudas trallināšana, un aicināt citas ES dalībvalstis izbeigt šo parazītisko tradīciju uz visiem laikiem. Savukārt ietaupītos 100 miljonus eiro Latvija varētu izmaksāt tiešmaksājumos zemniekiem, kompensējot neizpildītos Eiropas solījumus.