Zagļu tiesiskā aizsardzība

Iedomājieties šādu ainu. Jūs ienākt veikalā, izvēlaties preci, un pārdevējs no jums paņem 100 latus. Tiklīdz pārdevējs naudu saņēmis, viņš metas pa durvīm laukā. Savukārt veikala īpašnieks paziņo, ka samaksa par preci nav saņemta un preci jums nedos. Jūs dzenaties pakaļ pārdēvējam, kas ar 100 latiem rokā skrien pa ielu. Jūsu kliedzienu «ķeriet zagli!» sadzird policists, kurš notver ļaundari un aizved pie tiesneša.

Jūs atviegloti uzelpojat un aicināt, lai tiesnesis palīdz atgūt nozagto naudu. Taču tiesnesis laipni paskaidro, ka pārdevējs ir pirmais paguvis pieprasīt tiesiskās aizsardzības statusu. Tiesnesis nekavējoties to ir piešķīris. Notikušais ir nevis zādzība, bet neveiksmīgs bizness. Nākamo gadu jums nav tiesības pieprasīt savus 100 latus atpakaļ. Ja celsiet trobeli un neļausiet zaglim līdzīgu shēmu īstenot nākamajā veikalā, savu naudu neatgūsiet nekad. Viss ir tiesiski, un mūsu valdības nostāja ir skaidra – jebkurš bizness ir jāatbalsta.

Zagļu tiesiskā aizsardzība ir valsts ekonomiskās izaugsmes pamats, un, aizliedzot zagļiem zagt, tiks pārkāpts Satversmē noteiktais tiesiskās paļāvības princips, un tas draud ar milzīgām kompensācijām starptautiskajās tiesās.

Vai šāds stāsts jums šķiet neticams?

18. februārī Rīgas siltums atslēdza siltumu 75. namam Viestura prospektā. Kā LETA paskaidroja a/s Rīgas siltums valdes locekle Birute Krūze: «Mājas apsaimniekotājs nav apmaksājis ne santīmu par septembri, oktobri, novembri, decembri, janvāri».

Iedzīvotāji godprātīgi maksā par siltumu. Apsaimniekotājs siltumam domāto naudu izmantoja citiem mērķiem. Nauda ir piesavināta, un LETA norāda: «Iedzīvotāju sašutumu rosinājis arī tas, ka Jauna Vide.lv amatpersonas – bijušie ēkas pārvaldnieki – sarunās ar iedzīvotājiem nemaz neslēpj, ka varētu samaksāt parādus un panākt siltuma piegādes atjaunošanu, taču ar vienu nosacījumu. Ēkai jāpāriet apsaimniekošanā pie viņu ieteiktajiem uzņēmējiem – apsaimniekošanas uzņēmuma, kura vadībā būs tie paši cilvēki, kuri strādāja Jauna Vide.lv. Ja ēka nepāries apsaimniekošanā pie «pareizā» uzņēmuma, būšot problēmas.»

Savukārt Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā jau 30. janvārī ierosināja namu apsaimniekošanas uzņēmuma Jauna Vide.lv tiesiskās aizsardzības procesu, nosakot uzņēmumam divu mēnešu termiņu, lai izstrādātu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu un saskaņotu to ar kreditoriem. Plāns jāiesniedz tiesā apstiprināšanai. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Izskatās, ka Latvijas Krimināllikums ir tikai deklaratīvs. Lai gan Krimināllikumā ir ierakstīts 175. pants Zādzība, kura pirmā daļa nosaka: «Par svešas kustamas mantas slepenu vai atklātu nolaupīšanu (zādzība) soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.» Vēl briesmīgāks ir 193. pants Nelikumīgas darbības ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem, kura otrā daļa nosaka: «Par sveša finanšu instrumenta vai maksāšanas līdzekļa nolaupīšanu, iznīcināšanu, bojāšanu vai nelikumīgu izmantošanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.»

Sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīga izmantošana – 10 gadi cietumā. Īrnieku iemaksātās siltuma naudas neatbilstoša izmantošana – gods un slava, un garantija nākamajam apsaimniekošanas līgumam.

Arī Rīgas siltuma rīcība ir tālu no rūpīga un kārtīga saimnieka prakses. Tā vietā, lai celtu trauksmes zvanu jau oktobrī, tiesiski tagad aizsargātajiem siltuma maksas iekasētājiem tika ļauts pusgadu izpumpēt naudu par siltumu, kur vien tie vēlas, lai Rīgas siltums atslēgtu siltumu tiem, kas par to godprātīgi maksāja.

Nesaprotami, kāpēc zagļi var zagt īrnieku naudu, nebaidoties no ģenerālprokurora un Latvijas valsts tiesiskuma sistēmas? Ja kaut viens īrnieku apzadzējs saņemtu desmit gadus cietumā, ar mantas konfiskāciju, tas atturētu citus shēmotājus eksperimentēt ar vienkāršo cilvēku dzīvību, atstājot tos bez apkures ziemā, kad gaisa temperatūra ir mīnus 15 grādu pēc Celsija.

Tikai Ģenerālprokuratūrai nav laika nodarboties ar tādiem sīkumiem kā siltuma naudas zādzības. Visi prokuratūras resursi tiek novirzīti politiskajiem procesiem – grinbergiādēm un tamlīdzīgam cirkam, tāpēc zagļiem ir brīvība zagt un aptīrīt vienkāršos īrniekus. Tāda valsts!

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais