Atgādināsim lasītājiem, ka Ziemeļkorejā gadus skaita no pirmā komunistiskā līdera, Čučhe mācības radītāja, Kim Ir Sena dzimšanas dienas. Tā kā vadonis piedzima 1912. gadā, šis gads kļuva par pirmo Čučhes laikmeta gadu un, kā norādīts visos Ziemeļkore jas kalendāros, pašlaik rit 102. Čučhes laikmeta gads.
Mēs varētu pārņemt bijušās sociālistiskās sadraudzības valsts labāko pieredzi un Latvijā sākt skaitīt gadus no lielākā pavērsiena Latvijas vēsturē – Valda Zatlera rīkojuma numur 2, aizsākot Zatlera reformu laikmetu. Pašlaik rit Zatlera reformu laikmeta (ēras) 2. gads, bet maijā mēs varēsim svinēsim Zatlera reformu laikmeta trešo gadskārtu.
Zatlera reformu laikmeta sākums tika pieteikts kā drūmās oligarhu visatļautības ēras beigas, kā mirklis, kad tiesiskums kļūs par vienīgo mērauklu latvju dzīvē. Zatlera reformu laikmetam bija jāsākas ar šīs kustības premjerministra kandidāta – Edmunda Sprūdža – nonākšanu Ministru prezidenta krēslā. Taču notika fatāla neveiksme. Vēlētāju nodevīgā balsojuma dēļ valdības vadītāja krēslā palika Valdis Dombrovskis, bet Zatlera reformu laikmeta iecerētās pārmaiņa varēja tikt īstenotas tikai ļoti nelielā – dažu ministriju un Edmundam Sprūdžam piederošās firmas SIA Sensum Solutions mērogā.
Tagad iztēlosimies, kā mainītos Latvijas ekonomikas un tiesiskuma aprises, ja piedāvātais Zatlera reformu klāsts izlauztos ārpus šaurā – 648 tūkstošu latu apgrozījums gadā – SIA Sensum Solutions mēroga, līdz pat Latvijas IKP apjomam.
Par paraugu un piemēru ņemsim Sensum Solutions piekopto praksi: izsniegt milzīgus kredītus īpašniekiem (E. Sprūdža valsts amatpersonas deklarācijā norādīts aizņēmums 108 408 lati, bet uzņēmuma 2011. gada pārskatā ir pat skaitlis 329 tūkstoši); noteiktajā termiņā nepārskaitīt nodokļus valsts budžetam (SIA Sensum Solutions parāds valsts pamatbudžetam uz 1.01.2013. un uz 1.02.2013. ir aptuveni
24 000 latu); kā atlīdzību valdes locekļiem norādīt 3600 latu gadā, ja sasniegts 647 tūkstošu latu liels apgrozījums utt.
No Sensum Solutions piekoptās prakses var formulēt Zatlera reformu laikmeta pamatprincipus.
Ikvienam ir tiesības atskaites Valsts ieņēmumu dienestam neiesniegt noteiktajos termiņos.
Ikvienam ir tiesības atskaites Valsts ieņēmumu dienestam iesniegt tikai pēc tam, kad par neiesniegšanas faktu mēnešiem ilgi raksta prese.
Ikvienam uzņēmuma īpašniekiem ar 648 tūkstošu latu lielu apgrozījumu ir tiesības uzņēmuma vadītājam maksāt mazāku atalgojumu nekā valsts iestāžu sētniekiem.
Ikvienam ir tiesības nemaksāt nodokļus, izmantojot bezprocentu kredītu shēmu uzņēmuma īpašniekiem.
Ikvienam ir tiesības nemaksāt nodokļus laikā un uzkrāt nodokļu parādus, cik lielus vien vēlas.
Laikam šeit būtu jāpievieno Zatlera reformu laikmeta sākuma nosacījums: kamēr vēlētāji nav dāvājuši pilnīgu uzticību Reformu partijai, tikmēr visas šīs tiesības tiek atļautas tikai Reformu partijas ministriem, bet netiek attiecinātas uz tumsonīgajām, pēc oligarhiem skumstošajām tautas masām.
Tātad, ja ikviens uzņēmums vadīsies no Sensum Solutions standarta – uz katriem 648 tūkstošiem latu apgrozījuma nesamaksāt laikus nodokļos 24 000 latu, tad uz visu Latvijas uzņēmumu kopējā apgrozījuma apjomu – 32,4 miljardiem latu (Lursoft statistika) – pērn nodokļos tiktu iekasēts par 1,2 miljardiem latu mazāk.
Ja visi uzņēmēji sekotu Sprūdža firmas piemēram, tad Latvijas valsts konsolidētā budžeta finansiālā bilance 2012. gadā būtu nevis 121,1 miljons latu (0,8% no IKP), bet gan 1321,1 miljons latu, bet valsts konsolidētā budžeta finansiālās bilances attiecība pret IKP būtu 7,9%. Tas pilnīgi aizliegtu Latvijas dalību eirozonā! Morāle ir skaidra. Latvija var iestāties eirozonā tikai tāpēc, ka citi uzņēmēji nerīkojas kā Edmunds Sprūdžs un neseko Edmunda Sprūdža firmas piemēram.
Šim stāstam ir vēl viena morāle. Ja ministrs grābj no savas firmas kases bezprocentu kredītus un vienlaikus nemaksā nodokļus, tad sanāk, ka ministrs (bez kredīta procentiem) aizņemas nevis savu, bet nodokļu maksātāju naudu. Laikam Zatlera reformu laikmeta pamatprincipi ir jāpapildina ar vēl vienu normu. «Ikvienam Reformu partijas ministram ir tiesības izgrābt kā kredītu nodokļu naudu, savukārt parastiem mirstīgajiem ir jākreditējas par ātro kredītu izputinošajiem procentiem.