Steidzami jāmaina Satversmes preambula un 4. pants!

© F64 Photo Agency

Vērojot valdošās koalīcijas izdarības, man rodas iespaids, ka apmaiņā pret pilnu rīcības brīvību savā nozarē partijas atļauj citām partijām to pārvaldītajās nozarēs darīt visu, kas tik var ienākt prātā.

Nozarēs, kurās ministri ir patrāpījušies bez kaitīgām ambīcijām, lielu pārsteigumu nav, bet nozarēs, kurās ministru ambīciju mērogi nav samērojami ar Latvijas tiesiskuma sistēmu, izdarības var pārsniegt saprāta robežas, par likumiem vai pat Satversmes ievērošanu nemaz nerunājot.

Ja, pieņemot valsts budžetu 2020. gadam, valdošā koalīcija neuzskatīja, ka tai būtu jāpilda (vai jāgroza) pašu pieņemtais likums par veselības nozares finansējumu, tad jaunākās tendences Izglītības un zinātnes ministrijā liecina, ka nākamais likums, kuru gatavojas neievērot valdošā koalīcija, ir Satversmes normas. Par to liecina Izglītības un zinātnes ministrijas gatavošanās darbi turpmāk aizliegt Latvijas zinātnē izmantot latviešu valodu. Tas izriet no ministrijas sagatavotā konceptuālā ziņojuma Par konceptuāli jauna doktorantūras ietvara un jauna promocijas procesa ieviešanu Latvijā, kas paredz aizliegumu promocijas darbus izstrādāt latviešu valodā un nosaka obligātu prasību tos izstrādāt angļu valodā. Ierosinot šādas izmaiņas, Izglītības un zinātnes ministrija demonstrē, ka tās vadībai nav vēlēšanās ievērot ne tikai Latvijas Satversmes preambulu, bet arī Satversmes 4. pantu. Satversmes preambulā trīs vietās ir uzsvērta latviešu valodas īpašā nozīme un īpašais statuss Latvijas valstī:

«1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību…

Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības…

Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats.»

Savukārt Satversmes 4. pants nosaka: «Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.»

Protams, ka valdošā koalīcija var rīkoties tieši tāpat, kā pieņemot valsts budžetu - nodēvēt likumu, kura normas paši nevēlas pildīt, par stulbumu, un lieta darīta. Tikai šoreiz par stulbumu būs jānosauc Satversmes preambula un Satversmes ceturtais pants. Taču - uz ko tik nav spējīgas valdošās partijas, lai saglabātu koalīcijas stabilitāti! Tāds nieks vien - koalīcijas stabilitātes vārdā neiebilst pret Izglītības un zinātnes ministrijas ieceri aizliegt Latvijā rakstīt zinātņu doktora darbus latviešu valodā.

Ja šoreiz valdošā koalīcija tomēr izlems, pirms aizliegt rakstīt doktora darbus latviešu valodā, veikt attiecīgās izmaiņas Satversmē, tad, lai novērstu pretrunas, jaunajai Satversmes preambulas redakcijai, kura nebūs pretrunā ar ziņojumu par «konceptuāli jauno doktorantūras ietvara un jauna promocijas procesa ieviešanu Latvijā», vajadzētu izskatīties aptuveni šādai (papildinājumi ir izcelti): «1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un angļu valodas kā vienīgas zinātnes valodas, kā arī kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību…

Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda kopā ar angļu valodu zinātnē, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības…

Uzticība Latvijai, latviešu valodai kopīgi ar angļu valodu kā vienīgo zinātnes valodu, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats.»

Savukārt Satversmes 4. panta pirmais teikums būtu jāizsaka šādā redakcijā: «Valsts valodas Latvijas Republikā ir latviešu valoda un angļu valoda kā vienīgā zinātnes valoda.»

Tā kā Satversmes 77. pants nosaka, ka jebkuri grozījumi Satversmes ceturtajā pantā «ir apstiprināmi tautas nobalsošanā», tad, lai likumīgi un tiesiski stātos spēkā Izglītības un zinātnes ministrijas jaunākās izdarības, būs jārīko referendums par Satversmes 4. panta grozīšanu.

Tā kā valdība apgalvo, ka valsts budžetā naudas ir tik maz, ka visam nepietiek, tad līdzekļu taupības nolūkos jauno valsts valodas referendumu varētu sarīkot vienā laikā ar referendumu par šīs Saeimas atlaišanu.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais