Tiklīdz valdības vadītāja ieminējās, ka 1. aprīļa reforma elektroenerģijas pārdošanas sistēmā varētu tikt pārcelta uz 2015. gada 1. janvāri, uzreiz tika iedarbināta smagā artilērija.
Elektrības spekulanti un Latvenergo kreditori metās cīņā, ņemot talkā starptautisku finanšu spekulantu algotus "ekspertus". «Ekspertu» slēdziens bija nepārprotams – nedrīkst atlikt «tirgus atvēršanu», un politiķu interese par 48% elektrības cenas lēcienu no 1. aprīļa ir saistīta tikai ar vēlēšanu tuvumu. Par vēlēšanu tuvumu šaubu nav. Tas ir vienīgais laiks, kad politiķi, kas vēlas palikt varas augšgalā, attopas un korumpētu biznesa vajadzību apmierināšanas starplaikos sāk kaut veikt arī kopējam sabiedrības labumam. Taču ir aplami un melīgi 1. aprīļa elektroenerģijas cenas noteikšanas reformu dēvēt par «tirgus atvēršanu mājsaimniecībām».
Atcerēsimies, kas ir tirgus. Atbilstoši tirgus ekonomikas pamatlicēja Ādama Smita postulātam, tirgus ir «neredzamā roka», kas piespiež slēgt neefektīvas ražotnes un spiež ražot tikai tās preces un pakalpojumus, kuru izmaksas ir konkurētspējīgas. Mūsdienu ekonomikas zinātne ir nonākusi pie slēdziena, ka, lai darbotos Ādama Smita tēze, ka tirgus ir «neredzamā roka», kas piespiež visus ražot to, kas nepieciešams sabiedrībai, par tai pieņemamām cenām, ir nepieciešami vairāki būtiski nosacījumi.
Pirmais un galvenais nosacījums, lai tirgus darbotos – vienlaikus ir nepieciešams liels pircēju un liels pārdevēju skaits. Ja piedāvātāju skaits ir liels, bet pircējs ir viens vai nedaudzi, tad šādus apstākļus dēvē par monopsonu. Šāds «tirgus» joprojām ir daudzviet Latvijas laukos, kur pienu no simtiem piegādātāju iepērk tikai viens piena kombināts. Šādi apstākļi nav tirgus!!! Ja pircēju skaits ir liels, bet pārdevēju skaits ir neliels, tad šādu kārtību apzīmē kā oligopolu.
Kā liecina ekonomikas vēsture, oligopola gadījumā pārdevēji var pat nepulcēties kopā, lai vienotos par cenu. Daži desmiti elektrības tirgotāju, redzot cits cita rīcību, bez jebkādas vienošanās nekonkurēs un ražos peļņu, netraucējot cits citam. Tāpēc konkurences rašanās oligopola apstākļos ir praktiski neiespējama.
Kas mainīsies Latvijas elektrības pārdošanas sistēmā pēc 1. aprīļa? Attiecībā uz mājsaimniecībām Latvenergo monopols tiks formāli atcelts, bet faktiskais monopols saglabāsies. Tikai tas sauksies smalkāk, atbilstoši Latvijas konkurences likumam – «dominējošais stāvoklis». «Tirgus atvēršana» nozīmē, ka tiek atcelta līdzšinējā kārtība, kad elektroenerģijas tarifu apstiprināja regulators, jo, pat fiktīvi atverot tirgu, Latvenergo vadība iegūs tiesības tarifu noteikt brīvi, nesaskaņojot to ar regulatoru.No 1. aprīļa attiecībā uz mājsaimniecībām Latvenergo monopols iegūst dominējošo stāvokli ar tiesībām neskaņot elektroenerģijas tarifu ar regulatoru.
Lielākajai daļai Latvijas elektrības ražotāju (praktiski viss t.s. atjaunojamās enerģētikas sektors) Ekonomikas ministrija ir mūžīgi mūžos garantējusi, ka Latvijas elektrības sadales sistēma iepirks viņu saražoto elektrību par cenu, kas ir trīs vai pat četras reizes lielāka par vidējo elektrības tirgus cenu Skandināvijas valstīs 2012. gadā. Elektroenerģētikā tirgus ieviešana nozīmētu pienākumu iepirkt elektroenerģiju no visiem Latvijas ražotājiem tikai par tirgus cenu, lai tie, kas nespētu ražot elektroenerģiju ar šādu pašizmaksu, būtu spiesti bankrotēt un elektrību Latvijā ražotu tikai efektīvas ražotnēs. Nekas tāds no 2014. gada 1. aprīļa netiek paredzēts. Tāpēc 1. aprīlī tirgus netiek atvērts. Mājsaimniecībām mainās elektroenerģijas tarifa noteikšanas metodika – ar iespēju pirkt elektrību kādā no oligopola uzņēmumiem.
Nevar atlikt to, kas netiek ieviests. 1. aprīlī tirgus atvēršanas nebūs, tāpēc ir normāli atlikt to, kas gaidāms – jauno elektroenerģijas tarifa noteikšanas metodiku valstij it kā vēl piederošajā uzņēmumā – Latvenergo.