Pēdējā laikā supermārketos var novērot interesantu parādību – vairāku produktu plaukti paliek tukši, un to vietu pārdevēji nesteidz piepildīt. It kā plauktiņā vajadzētu būt precei. Cenas zīmīte ir palikusi, bet pašas preces nav. Ļaudis, reaģējot uz pārtikas preču kāpumu, veido krājumus. Vairāki veikali momentā uzrāva cenas, bet lielveikali it kā cenas nepacēla, bet pašu preču vairs nav.
Pārtikas preču cenu jautājumam ir pieslēgusies arī valdība. 22. septembra 900 sekunžu raidījumā (LNT) Ministru prezidents Valdis Dombrovskis piedraudēja, ka Konkurences padomei tagad būs jāizvērtē, vai vietējie tirgotāji mākslīgi uzkurina ažiotāžu un voluntāri nosaka paaugstinātas pārtikas cenas.
Vispirms. Tas ir nošpikots. Nošpikots no Putina ar Medvedevu. Līdzīgu paziņojumu pirms dažām dienām sniedza Krievijas valdība, kura ne tikai piedraudēja, bet jau sāka reālu izmeklēšanu saistībā ar nelikumīga karteļa izveidi starp lielākajām griķu pārstrādes rūpnīcām. Dombrovskis tirgotājiem piedraudēja ar varonīgo, nepiekāpīgo un visspēcīgo Konkurences padomi.
Tiesa, arī Ministru prezidents pārraides laikā saprata, ka tirgotāji varbūt pārāk nobīsies, tāpēc centās tirgotājus nomierināt ar paziņojumu: "Valsts nevar iejaukties šajā procesā un noteikt tirgotājam preču cenu." Kā paskaidroja valdības vadītājs, vienīgais, ko Latvijas varas iestādes drīkst, ir salīdzināt pārtikas cenas pasaules tirgū ar cenām Latvijas supermārketos, un gadījumā, ja šīs cenas atšķiras, tad pakratīt pirkstu un lūgties privātos tirgotājus atteikties no papildu peļņas un kļūt par altruistiskiem filantropiem mecenātiem, kas nevis ražos peļņu supermārketu īpašniekiem, bet par velti dalīs pārtiku trūkumcietējiem. Labi! Tagad valdība metīsies salīdzināt. Tas jau ir kaut kas.
Kas notiks, ja atklāsies, ka Latvijas supermārketu pārtikas cenas daudzus gadus bija augstākas nekā kaimiņvalstīs, augstākas nekā Vācijā vai Polijā? Par Poliju nemaz nerunāsim. Polijas kā parauga pieminēšana var izraisīt spazmas jebkuram Latvijas Bankas runasvīram, jo Polija, efektīvi devalvējot savu valūtu, pārvarēja globālo krīzi bez IKP krituma.
Kas notiks, ja valdība pamanīs, ka Latvija daudzus, daudzus gadus bija viena no augstāko cenu zemēm tuvākajā apkārtnē. Ko Valdis Dombrovskis var darīt? Nokrist ceļos Maxima un Rimi īpašnieku priekšā, dauzīt galvu pret zemi un lūgties: "Lūdzu, lūdzu, neceliet cenas! Lūdzu, lūdzu, samaziniet cenas! Es jūs ļoti lūdzu!"
Tas būtu skaists skats – Ministru prezidents lūdzas, un blakus Valdim Dombrovskim ceļos nokristu un lūgtos arī visi ministri un Valdis Zatlers, tad varbūt tas līdzētu, un tirgotāji atteiktos no peļņas plāniem un investīciju atdeves procentiem. Ja vērtējam pēc likumiem, tad Latvijā ir aizliegta monopolistiska vienošanās celt cenu. Ja tirgotāju monopoli paceļ cenas bez vienošanās, tad viss ir likumīgi. Likums ir bezspēcīgs.
Tikai – kam ir vajadzīgi likumi, kas nekalpo sabiedrības, tautas interesēm? Alkatīgiem ārvalstu investoriem!
Jau rīt Saeimā ir jābūt likumam par godīgu tirdzniecību. Ja tirgus ekonomika nestrādā sabiedrības un tautas labā, tad Eiropas Savienībā ir pieņemts tirgus ekonomiku regulēt. Valdībai un Valsts prezidentam nav kā tārpiem jālokās lielveikalu īpašnieku priekšā. Atceliet tirgotāju privilēģijas un protekcionistisko režīmu, kāds Latvijā noteikts mazumtirdzniecībai. Punkts.
Ikviens, kas pats ir nodarbojies ar uzņēmējdarbību, labi zina, ka pat vietējai varai ir efektīvi instrumenti, lai ietekmētu ikvienu vietējo uzņēmumu, veikalu vai kafejnīcu. Latvijas mazie uzņēmumi vai nelielie veikaliņi regulāri tiek tiranizēti no visdažādākajiem dienestiem, sākot ar ugunsdrošības un noslēdzot ar sanitārajām pārbaudēm.
Nekas netraucē valsts varu veikt VID vai sanitārās pārbaudes jebkurā lielveikalā. Ja kaut vienā punktā tiks atklāts kaut kāds pārkāpums, tad nekas netraucē novilkt dzeltenu brīdinājuma lenti, aizsprostojot ieeju veikalā. Īpaši tāpēc, ka Latvijā nav iespējams ievērot visas instrukcijas un normatīvus. Pamēģiniet vienlaikus ievērot visas Latvijas pretrunīgās instrukcijas. Ievērojot vienu, būs pārkāpta cita. Latvijas vietējie uzņēmēji un lauksaimnieki par instrukciju neizpildāmību ir klieguši gadiem ilgi, līdz aiz bezspēcības pārtrauca klaigāt un fokusējās uz regulāru atpirkšanos no pārbaudītāju varzas.
Jebkuras valdības rokās ir neiedomājami liela vara. Ja kāds man iebilst un saka, ka tas nav demokrātiski, ka tas nav likumīgi, nav civilizēti, tad atbildiet man, kā var panākt, ka pirms iestāšanās referenduma ES tika novērsti cenu un tarifu kāpumi? Premjerministri dauzīja galvu un lūdzās? Īsti Makjavelli garā, lai netracinātu vēlētājus un tie nenobalsotu masveidā pret ES, cenu un tarifu jautājumi tika atlikti uz laiku pēc referenduma.
Lai gan ir ļaudis, kas saka, ka tieši šī metode arī pašlaik tiek lietota, un lielveikalu īpašnieki, lai nenotiktu neprognozējama varas maiņa, ir devuši mājienus pietaupīt ievērojamu pārtikas preču cenu pacelšanu līdz 4. oktobrim. Tāpēc arī cenas netiek paceltas, bet prece klusi pazūd no veikala plauktiem. Pazūd, lai atgrieztos lielveikalu plauktos 4. oktobrī un jau ar pavisam citu cenrādi.