Kā jau tika norādīts vairākās kritikās par Latvijas 2010. gada priekšvēlēšanu kampaņu, partijas nodarbojas ar vairāksolīšanu, arī partijas, kas ir vai bija pie varas, sola un sola.
Tikai tam, kā trūkst politisko reklāmu un debašu laikā, ir sakarīgs skaidrojums, – kādā veidā tiks īstenoti solījumi. Partijas mierīgi apsola: nesamazināsim pensijas vai necelsim nodokļus, taču aiz kadra paliek jautājums, kādā veidā tiks īstenots starptautiskajiem aizdevējiem sasolītais – konsolidēt Latvijas 2011. gada valsts budžetā 300–400 miljonus latu.
Lai ko apgalvotu partijas, bet Finanšu ministrija gatavo nākamos scenārijus. Ja mēs neceram, ka nākamgad IKP augs par 10%, tad ir iespējami tikai trīs risinājumi.
Ir jāsamazina izdevumi, jāpalielina nodokļi vai vienlaikus jāveic abas darbības – nodokļu palielināšanu kombinējot ar izdevumu samazināšanu.
Tas, par ko publiski ir izteicies (LTV, 100. pants) Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, ir pārtraukt 2. pensiju līmeņa iemaksas uz vienu vai diviem gadiem. 2. pensiju līmeņa samazināšanas priekšlikumu atbalsta arī valdības partneri. Bet pret to kategoriski iebilst visspēcīgie komercbanku lobiji. Pārtraucot nākamgad 2. pensiju līmeņa iemaksas, kurām šogad tika novirzīta desmitā daļa no pensijām atvēlētās naudas, valsts nākamgad varētu nokonsolidēt 112 miljonus latu.
Kā zināms, 2. pensiju līmeni apsaimnieko Latvijas komercbanku dibinātie fondi.
Valsts kase pārvaldīja valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus no 2001. līdz 2007. gadam, veicot ieguldījumus zema riska finanšu instrumentos. No 2003. gada arī komercbankas uzsāka 2. līmeņa līdzekļu pārvaldīšanu. Valsts kases ieguldījumu plāns bija konservatīvs un neparedzēja spekulēt ar akcijām un šaubīgu uzņēmumu obligācijām.
2005. gadā Valsts kases pārvaldītais valsts fondēto pensiju plāns bija ar visaugstāko ienesīgumu, tad Ministru kabinets, pakļaujoties rupjam un nekaunīgam komercbanku spiedienam, atņēma Valsts kasei tiesības pārvaldīt valsts fondētās pensijas. 2007. gadā, kad Valsts kase beidza pārvaldīt valsts fondēto pensiju shēmu, tai bija otrs ienesīgākais konservatīvo ieguldījumu plāns – 3,94% gadā.
Tiklīdz Valsts kase bija atbīdīta no pensiju shēmām, sākās izšķērdība un nesaimnieciskums. 2. līmeņa pensiju fondi sacentās, kurš uzrādīs lielāku negatīvo ienesīgumu. Pensiju kapitāls kusa kā ledus saulītē, bet alkatīgie pārvaldnieki pieprasīja vēl vairāk palielināt valsts naudas plūsmu uz bankām.
Valstij vispār ir jāizbeidz izdabāt komercbanku lobijiem un nākotnē jāļauj katram pašam lemt, kā apsaimniekot savu 2. pensiju līmeņa naudu.
Par pārējiem konsolidācijas virzieniem valdība klusē, bet Finanšu ministrija ir veikusi aprēķinus.
Gandrīz 85 miljonus latu var iegūt, samazinot pensijas neapliekamo minimumu no 165 līdz 80 latiem mēnesī. Ar diviem šiem soļiem – 2. pensiju līmeņa atcelšanu un pensiju minimuma izmaiņu – var konsolidēt 200 miljonus latu. Atliek aptuveni 150 miljoni, kurus varētu iegūt, gan samazinot valsts izdevumus, gan arī koriģējot pacelšanas virzienā citas nodokļu likmes. Jau ir sagatavoti varianti – palielināt nekustamā īpašuma nodokli un atcelt samazinātās PVN likmes, vēlreiz palielināt akcīzes nodokli un papildus ieviest iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresīvo likmi.
Šie ir loģiski soļi. Pārsteidz tikai tas, ka īstās diskusijas par šiem lēmumiem, ja vispār sāksies, tad tikai pēc 2. oktobra.
Tomēr Latvijai ir arī alternatīvs risinājums.
Var arī nodokļus nepaaugstināt un pensijas nemazināt, bet tad ir jāveic viens cits risinājums, kas nav iekļauts politisko debašu dienas kārtībā: ir jādevalvē lats vai jāļauj tam devalvēties pašam, atverot lata piesaistes koridoru.
Atcerēsimies, ka iekšējā devalvācija Latvijai bija jāveic ne tikai pārāk lielo valsts izdevumu dēļ, bet arī tāpēc, ka lats bija pārvērtēts. Latvijas eksports un valūtas ienākumi nespēja segt Latvijas strauji augošo importa patēriņu. Tikai, ja vērojam 2010. gada statistiku, jāsecina, ka zāles nav iedarbojušās. Lai gan šogad eksports palielinājās, bet Latvijā vēl straujāk pieaug importa patēriņš. 2010. gada pirmajos septiņos mēnešos ārējās tirdzniecības deficīts jau pārsniedza pusmiljardu latu. Kā liecina 2010. gada statistika, Latvijas ekonomikas problēmu galvenais cēlonis nav novērsts. Latvija turpina patērēt importu daudz vairāk nekā spēj eksportēt. Pat starptautisko aizdevēju iecietīgie eksperti sāk arvien neatlaidīgāk jautāt, vai Latvijas problēmas nevajadzētu risināt ar iedarbīgākām zālēm.
Visticamākais, ka lata devalvācija (vismaz piesaistes kursa atvēršana līdz atļautajiem 15%) ir neizbēgama. Ja lats devalvēsies, tad valdībai nebūs jāveic ļoti daudzi jau ieplānotie, bet ļoti nepopulārie pasākumi – pensiju un algu samazinājumi, kā arī nodokļu palielinājumi.