Tieši pirms 20 gadiem – 1989.gada 9.aprīlī – Tbilisi notika traģēdija: padomju karaspēka vienības ar sapieru lāpstiņām un citiem ieročiem nogalināja 20 mierīgās demonstrācijas dalībniekus.
Vēl vairāki simti cilvēku toreiz saindējās ar gāzi. Asinspirts iegansts bija nacionālās atbrīvošanās kustības mītiņš, ko organizēja šīs kustības līderi Zviads Gamsahurdija un Merabs Kostava.
1991.gadā Gamsahurdija kļuva par Gruzijas pirmo demokrātiski ievēlēto prezidentu. Pagāja tikai gads, līdz Gamsahurdiju gāza, un viņš gāja bojā mīklainos apstākļos. Savukārt 1989.gada 13.oktobrī autokatastrofā gāja bojā Merabs Kostava, disidents un Gruzijas atmodas laika līderis.
Kāpēc padomju karaspēks 9.aprīlī tik nežēlīgi izrēķinājās ar gruzīniem?
Jāieskatās vēsturē. 1918.gadā Gruzija, Armēnija un Azerbaidžāna ieguva neatkarību, taču, sākot ar 1920.gadu, padomju Krievija atkal okupēja šīs valstis, sadalot tās apgabalos un līdz ar to radot arvien lielāku sadrumstalotību, pamatojoties uz tautību un reliģisko piederību.
PSRS vairākkārt mēģinājusi provocēt Abhāzijas izstāšanos no Gruzijas, un 1989.gadā šīs provokācijas atjaunojās ar vēl lielāku spēku. Gamsahurdija uzsvēra Gruzijas vienotības ideju un neatkarību no PSRS. Pavasarī pirms 20 gadiem vairāki simti gruzīnu jauniešu kopā ar Gamsahurdiju stājās piketā pie valdības ēkas Tbilisi, viņiem rokās bija plakāti „Krievija – tautu cietums”, „Nost ar PSKP!” un citi. Jauniešiem pievienojās arī citi cilvēki, un to kļuva arvien vairāk.
Gruzijas kompartijas līderi nobijās un ziņoja Maskavai par gaidāmajām nekārtībām. 8.aprīlī ap valdības ēku un uz Rustaveli prospekta pulcējās jau 10 000 cilvēku. Naktī uz 9.aprīli krievu karaspēks, apbruņojies ar gāzes baloniem, stekiem un sapieru lāpstiņām, devās uzbrukumā mierīgajiem iedzīvotājiem. Tika sakapāti, samīdīti un citādi nonāvēti 20 cilvēki.
Toreiz Tbilisi atradās arī Latvijas Tautas frontes laikraksta ATMODA fotokorespondents Ints Kalniņš, kurš fotografēja traģiskos notikumus. 1989.gadā kompartijas cenzūra aizliedza publicēt iegūtos materiālus, un laikrakstā tukšajā vietā pirmoreiz parādījās cenzūras šķēres.
Pēc pusgada izmeklēšanas PSRS Tautas kongress nosodīja karaspēka izrēķināšanos ar mierīgajiem iedzīvotājiem. Taču no Mihaila Gorbačova, kurš tobrīd bija PSRS priekšgalā, atvainošanos nesagaidīja.
Bijušais PSRS prezidents Gorbačovs 2004.gadā bija iecerējis vizīti Gruzijā – tieši 9.aprīlī. Tas ir, 15 gadus pēc traģēdijas Tbilisi centrā. Gruzijas Cilvēktiesību aizsardzības asociācija (CAA) pieprasīja arestēt Gorbačovu kopā ar bijušo Gruzijas prezidentu Eduardu Ševardnadzi, kurš pēc asociācijas locekļu domām arī esot bijis saistīs ar 9.aprīļa traģēdiju. Viņš toreiz bija PSRS ārlietu ministrs.
CAA vadītājs Giorgijs Kervališvili aģentūrai RIA Novosti 2004.gadā paziņoja: „Gorbačovs ir tieši vainīgs 9.aprīļa traģēdijā, kad Tbilisi centrā, Rustaveli prospektā, pēc toreizējās PSRS vadības pavēles gāja bojā pilnīgi nevainīgi cilvēki. Ja Gorbačovs ieradīsies Tbilisi, mūsu organizācija pasludinās protesta badastreiku.”
Arī šā gada 9.aprīlī Tbilisi nevar lepoties ar mieru un līdzsvaru: Gruzijā briest kārtējā revolūcija, šoreiz pret demokrātiski ievēlēto prezidentu Mihailu Saakašvili. Ja revolūcija notiks, tā būs jau piektā pēdējo 20 gadu laikā. Bijušais Gruzijas līderis Eduards Ševardnadze aicina Mihailu Saakašvili nolikt pilnvaras, jo tautas neapmierinātība ar rietumvalstu slavēto prezidentu un tā sauktās rožu revolūcijas līderi Mihailu Sakašvili ir ļoti augsta. Ševardnadze ir izteicies: ja tautas protesta mītiņā piedalīsies ap 100 000 cilvēku, kas paudīs neapmierinātību ar reformām un prezidentu, Saakašvili vajadzētu atkāpties. Pats prezidents gan pagaidām to netaisoties darīt, jo viņa pilnvaras beidzas tikai pēc četriem gadiem.