Kam Mārupē vajag Dienvidu tilta strupceļu, kas izmaksās daudzus miljonus?

Otrdien vakarā Mārupes pašvaldības ēkā notika pasākums ar nosaukumu „Par Mārupes pagasta teritorijas plānojuma 2002.-2014. gadam grozījumu 1.redakcijas” sabiedriskā apspriešana. Pasākuma mērķis bija vienkāršs – iestāstīt vairāk nekā 400 mārupiešiem, ka viņiem ir ļoti vajadzīgs Dienvidu tilta turpinājums, kas ies pāri viņu saimniecībām un vedīs uz lidostu.

Sanāksmes gaitā veicu mazu eksperimentu – palūdzu klātesošos iedzīvotājus nobalsot – PAR šiem variantiem bija 6 cilvēki, bet vairāk nekā 300 bija PRET.

Pasākumā ar garām un visnotaļ neskaidrām runām uzstājās funkcionāri, kas tā arī nevarēja pamatot – kam šāds masīvs ceļš vispār ir vajadzīgs. Un pavisam savādi – neviens nevarēja pateikt, cik šāds projekts izmaksās un kas to finansēs.

Būvvaldes vadītāja Aida Lismane tieši pauda un brīdināja (jau pēc negatīvā balsojuma) – ja nebūvēsim pievadceļu vispār, tad nāksies samierināties ar esošo ceļu stāvokli. Sanāksmes laikā izskanēja frāzes „1.variants”, „2.variants”, „3.variants”, bet neviens tā arī nerada skaidru priekšstatu par šīs autostrādes lietderību un efektivitāti. Kurš būs ieguvējs? Vai tās daudzās saimniecības, ko tieši skars tilta turpinājums: Bērzkalni, Sproģi, Zālītes, Strautiņi, Bajāri, Bebri, Ārītes, Marči, Kaijas, Pampes, Rūtiņas, Dreimaņi, Veczilgalvji, Mazsaulītes, Tēraudi, Žubītes, Burtnieki, Rudzīši, Majori, Zvaigznes, Zeltiņi, Lapi, Jaunsaulītes, Jaunburtnieki, Lasmaņi, Atlanti, Mariņas, Spilves, Grundmaņi, Donavas, Roņi un Remeši. Vai kaut kādā veidā būs ieguvēji tie iedzīvotāji, kas dzīvo uz Bebru, Kabiles, Meistaru, Braslas, Kurmales, Krones, Gaujas, Mauriņu, Konrādu, Kokles, Daugavas, Pērses, Pededzes, Avotu, Brūkleņu, Rožleju, Mēmeles, Zeltiņu, Liliju, Tērauda, Lielās ielas.

Sanāksmē tika stāstīts par lidostas „Rīga” paplašināšanos, neskaidri minot, kam šis tilta turpinājums it kā būs nepieciešams – daudziem miljoniem tūristu. Uz iedzīvotāju iebildi, ka arī pašreizējais ceļš uz lidostu nemaz nav tik noslogots, runātāji īsti atbildēt nespēja... Un diez vai minētajiem miljoniem tūristu interesēs braukt pa garāko ceļu, lai nokļūtu Rīgas centrā. Projekta izstrādātājs SIA „Metrum” sanāksmē atzina savu kļūdu, ka piedāvātajā teritoriālajā plānojumā, kas bija 3 cm biezs, tik tiešām nebija ielikta pareizā Mārupes karte, un tur netika atainoti 3 varianti.

Izskatās, ka Dienvidu tilta turpinājums ir sava veida politiskā kaprīze. Vai politiķi var kā gražīgi bērni piecirst ar kāju un teikt: „Gribu tiltu. Man vienalga, ka tas nekur neved un man neinteresē, cik miljonus tas maksā.” Ja viņi šo tilta turpinājumu būvētu pāri savām mājām un par saviem līdzekļiem, nevis nodokļu maksātāju naudu, tad, iespējams, šāda rīcība būtu puslīdz saprotama.

Tā kā sabiedriskā apspriešana šim projektam ilgs līdz 2.janvārim, esmu nolēmis sākt parakstu vākšanu, jo patvaļai ir jāpasaka NĒ! Sekojiet sludinājumiem par paraksta vākšanas vietu.

Uzziņai:

- Jaunais attīstības plāns ir publicēts arī Mārupes Vēstīs, Rīgas apriņķa avīzē 2008.gada 11. novembrī.

- Paziņojums par Grozījumu Mārupes pagasta Teritorijas plānojumā 2002.-2014.gadam un Vides pārskata sabiedrisko apspriešanu lasāms mājas lapā www.marupe.lv sadaļā Jaunumi

Ar cieņu,

Edgars Jansons

Mārupes iedzīvotājs

Viedokļi

Atjaunīgās enerģijas uzplaukums Latvijā varētu būt nozīmīga eksporta iespēja, jo potenciāli spējam saražot daudz vairāk elektroenerģijas nekā patērējam. Un tieši saules parku ražotā enerģija ir niša, kurā vēl iespējama būtiska attīstība. Saules enerģijas parkus ir iespējams uzstādīt ātrāk nekā uzbūvēt vēja parkus un arī banku motivācija finansēt saules parkus ir ievērojama. Tas tādēļ, ka saules parku darbība jau ir pietiekami paredzama un bankām jau ir uzkrāta pieredze saules elektrostaciju finansēšanā. Taču šajā jomā pastāv kāds būtisks, neatrisināts paradokss, kas gan kavē, gan sadārdzina saules parku būvniecību. Pie tam, to ir viegli atrisināt.