Latvijas partijas reinkarnējas
Tuvojoties pavasarim, gaidīto pumpuru un ziedu vietā, Latvijā plaukst jaunas politiskās vēsmas. Drīzumā gaidāma pašvaldību vēlēšanu cīņa un saspringums politiskajās aprindās arvien pieaug. Kamēr vieni mēģina strēbt priekšgājēju savārīto putru valdībā, citi dibina jaunas partijas vai reorganizē vecos veidojumus. Kamēr nelatviski runājošie vienojas, tikmēr latviski runājošie šķeļas.
Medijos šonedēļ parādījās ziņa par it kā jaunas partijas dibināšanu. Šī ziņa nebūt nepārsteidz, jo Latvijas politiķi ir pierādījuši, ka nespēj būt vienoti savās domās un darbos un labprāt pārstāvētu katrs savu partiju. Taču pārsteidz kas cits.
Politiķi, kuri jau neskaitāmas reizes pievīluši tautas uzticību un nu noveduši valsti līdz bankrotam, šodien mēģina izdzēst no savas vēstures grēkus, reinkarnējoties jaunā politiskā spēkā ar jaunu vārdu un jauniem solījumiem. Taču, manuprāt, tā ir tā pati vecā dziesma tikai jaunās skaņās.
Šis politiskais veidojums, kura nosaukums vien jau liecina par divu pusizjukušu un reputāciju zaudējušu partiju apvienošanos vienā, ir kārtējais politiķu mēģinājums apmuļķot Latvijas iedzīvotājus. Ir jāsaprot, ka plastiskā operācija spēj mainīt tikai cilvēka ārieni, taču tā nespēj izmainīt cilvēka dvēseli vai prātu. To pašu varam attiecināt arī uz politiskajām partijām, kuras it kā izveidotas no jauna, taču patiesībā slēpj savas sejas aiz maskām un jauna, nopulēta zīmola.
Vai tiešām rūdītie politiķi uzskata Latvijas iedzīvotājus par tik naiviem, lai noticētu šai kārtējai izrādei? Latvijas valsts nav datorspēle, kuras varoņiem pieejamas septiņas dzīvības. Šodienas situācijā, kad Latvijas pastāvēšanai izšķirošs ir katrs lēmums un katrs solis, Latvijas iedzīvotājiem ir jābūt īpaši modriem un jāspēj pieņemt pareizie lēmumi.
Cik reizes mēs dosim vēl vienu iespēju? Ir pienācis laiks mainīt ierūsējušo politisko mehānismu un dot iespēju tik tiešām jauniem spēkiem.
