Līdz šim Latvijas politologus un politisko procesu vērotājus dzina kokā primitīvais politiskā spektra skaidrojums: labējs – tātad latvisks, kreiss – tātad krievisks. Aizgāja pat tik tālu, ka atradās gudrinieki, kas šim sadalījumam piemeklēja oriģinālu izskaidrojumu – labējs sākas ar burtiem LA tāpat kā latvietis, kreiss ar burtiem KR tāpat kā krievs.
Šis primitīvisms noveda pie tā, ka labējs latviešu zemapziņā saistījās ar kaut ko labu, bet kreiss ar sliktu.
Var jautāt – kāpēc līdz šim? Vai tad kaut kas būtiski ir mainījies? Raugoties uz sestdien notikušo politiskās apvienības Saskaņas centrs sastāvā ietilpstošās sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa kongresu, formāli nekādas izmaiņas nevarēja saskatīt. Lai arī kongresā darba valoda un visas galvenās runas tika teiktas latviski, starp zālē sēdošajiem vairākums bija krieviski runājošie. Viss kā vienmēr. Tomēr izmaiņas ir fundamentālas. Partijas līdera Nila Ušakova runā bija jaušama pēdējā laikā arvien augošā pašpārliecinātība, kas dažbrīd jau robežojās ar augstprātību un maldīgu pārliecību, ka pretiniekus viegli cepurēm nomētās. Taču šī jebkuru politiķi gremdējošā augstprātība dod arī kādu citu, ne tikai negatīvu, efektu.
Ušakovs acīm redzami nekautrējas no savas kreisās politiskās orientācijas. Agrāk, vismaz latviskajā vidē, politiskais labējums bija tik ļoti modē, ka kreisie politiķi jutās it kā uzvilkuši no modes izgājušus svārkus un savās izpausmēs gandrīz vai taisnojās par saviem nemodernajiem uzskatiem. Labējie politiķi jebkuru kreiso iniciatīvu viegli nonievāja, nosaucot to par populistisku. Tas ir, par tādu, kuru nav nepieciešams argumentēti noraidīt. Pietika pateikt, ka tā ir populistiska, lai tā nebūtu pat apspriežama. Šī vienkāršā, bet efektīvā metode darbojās jau kopš deviņdesmito gadu sākum, un tās efektivitāte noteica kālab kreisās idejas, kuras savā būtībā bija ļoti tuvas lielai latviešu tautas daļai, tā arī neatrada atspoguļojumu politiskajā izvēlē.
Kreisās idejas līdz šim Latvijā atradās defensīvā (aizsardzības) pozīcijā. Ušakovs ir gatavs pāriet ofensīvā. Ušakovs atļaujas to, ko latviešu valodā neviens nav dzirdējis jau divdesmit gadu. Viņš atļaujas iedzīvotājus baidīt ar labējo politiku, ar labējo politiķu atgriešanos pie varas. Labējie ar Ušakova muti tiek pataisīti par bubuli, ar ko baidīt tautu. Atgriezīsies pie varas Rīgā tie griezēji un pensiju apcirpēji, tad jūs vellu redzēsiet, viņš brīdina, pirkstu draudīgi pret debesīm kratīdams. Tad Rīgā būs tāpat kā visā Latvijā – nabadzība un posts. Nav svarīgi fakti un labējo patiesais piedāvājums. Svarīga ir retorika un tonalitāte, kādā tā tiek izteikta. Ušakovs biedē rīdziniekus, ka pie varas var nākt «sliktie». Tas labējiem un pirmām kārtām jau Vienotībai ir kaut kas pilnīgi jauns.
Vienotības politiķi gadiem kaldinājuši savu pašpasludināto «gaismas spēku» tēlu. Savukārt Ušakovs viņus zīmē kā tumsas bruņiniekus tikpat pārliecinoši, kā viņi paši sevi dēvē par gaišajiem. Kreisie savā retorikā izvirza ļoti skaidru un ikvienam saprotamu uzdevumu – atpestīt rīdziniekus no «slikto» tīkojumiem un nepieļaut labējo atgriešanos pie varas. Mēs esam labie (tas ir, kreisie), un apkārt snaikstās visādi ļaunie (labējie) pūķi, kas tīko pēc rīdzinieku sviedriem un asinīm. Mūsu uzdevums rīdziniekus glābt. Tāda vienkāršotā veidā izskatās jaunā kreiso pasaciņa.
Labējos var glābt tas, ka daudzi Saskaņas veterāni, kuri ilgus gadus sēdējuši bezcerīgā opozīcijā un pieraduši pie defensīvās pozīcijas, ar grūtībām pārorientējas atbilstoši jaunajai partijas mitoloģijai. Viņiem joprojām vaibstos redzams ilgi krātais aizvainojums un gatavība ik brīdi atsisties no pārmetumiem. Viņos neredz uzvaras pārliecību. Viņi ir pārāk drūmi, bet ar drūmu sejas izteiksmi politikā nevar uzvarēt.
Politikā uzvar pārliecība. Tiesa, ne pašpārliecinātība, kas iemidzina modrību un notrulina politisko ožu. Ušakova ideja par automašīnas reģistrācijas apliecību kā sabiedriskā transporta biļeti liek domāt, ka viņam ir laiks pamosties no sapņa, kurā viņš sevi jau redz Rīgas sultāna lomā, piešķirot rīdziniekiem dažādus labumus atkarībā no noskaņojuma, kādā pamodies. Lidinoties sapņu mākoņos, var pamosties arī kā opozīcijas deputāts lielākajā Rīgas domes frakcijā.