Vēl PSRS sabrukuma priekšvakarā, izsmejot krievu koka rubli, daudzi latvieši sapņoja par laikiem, kad, norēķinoties veikalā, ar lepnumu varēs vilkt ārā no maka savu nacionālo valūtu – latus.
Tas padomju laika realitātē šķita tāls, nepiepildāms sapnis. Taču zvaigznes bija novietojušās Latvijai neiedomājami labvēlīgi, sakrita tāda apstākļu kombinācija, ka notika brīnums. Latvija atguva neatkarību un arī vienu no šīs neatkarības simboliem – pašiem savu naudu – Latvijas latu.
Pirmā republika de facto pastāvēja nedaudz ilgāk par divdesmit gadiem. Vēl mazāku laiku apgrozībā bija pirmskara Latvijas lats, taču sudraba pieclatnieks – Milda – visus padomju okupācijas gadus mums atgādināja par brīvvalsts eksistenci un uzturēja ticību savas valsts atjaunošanas iespējai. Šogad, 1. novembrī, Latvijas Banka svinīgos apstākļos ļoti ierobežotā apjomā laida apgrozībā šo pašu sudraba pieclatnieku piemiņas monētas versijā. Saucot lietas īstajos vārdos, Latvijas Banka šo piemiņas monētu laiž apgrozībā kā kapa pieminekli Latvijas latam, jo tiek darīts viss, lai Latvijā no 2014. gada 1. janvāra latus nomainītu pret eiro. Svinīgajā pasākumā par godu piemiņas monētas izlaišanai uzstājās arī akadēmiķis Jānis Stradiņš, kura runa bija ieturēta īstā kapa runu stilistikā. Viņš atgādināja, ka šī monēta ir Latvijas simbols un tā asociējas ar Latvijas tēlu, un mākslinieka Riharda Zariņa radītā piecu latu monēta palikšot monētu himna uz visiem (mūžīgiem) laikiem.
Parasti, diskutējot par eiro ieviešanu, uzmanība tiek fokusēta uz ekonomiskā izdevīguma vai neizdevīguma aspektiem. Eiro aizstāvji cenšas pārliecināt oponentus par eiro ieviešanas priekšrocībām, kamēr skeptiķi uzskaita risku draudus. Šie jautājumi neapšaubāmi ir ļoti svarīgi, un gan iespējamie ieguvumi, gan riski ir rūpīgi jāizvērtē. Taču nedrīkst ignorēt nacionāli valstisko aspektu. Īpaši tad, ja praktiskie ieguvumi ir apšaubāmi vai ieguvumi un riski ir tuvu līdzsvaram. Diemžēl jāatzīst, ka uz eiro ieviešanas svaru kausiem nacionāli valstiskie argumenti tikpat kā netiek likti. It kā pašiem sava nauda nebūtu nācijas izdzīvošanu veicinošs faktors. It kā tas nebūtu nopietns nāciju un valsti saturošs elements, kas palīdzētu latviešu tautai saglabāt savu identitāti globalizācijas jūklī. Atsakoties no savas valūtas, mēs labprātīgi atbruņojamies globālajā tautu izdzīvošanas cīņā. Protams, ja tas vispār tiek uzskatīts par svarīgu. Var jau teikt, ka nav ko te sentimentāli siekaloties. Jādzīvo tālāk, bez visādiem latiem un citām nostalģiskām padarīšanām. Nav ko skatīties pagātnē, jāskatās nākotnē, kur domas neapgrūtinās kaut kādas veclaicīgas nacionālās padarīšanas un citi nevajadzīgi aizspriedumi.
Diemžēl civilizācijas vēsture rāda, ka tas, ko mūsu jaunie lāpneši sauc par aizspriedumiem, ir gadsimtu gaitā izkristalizējušās dzīves gudrības, kas ļauj tautām un cilvēkiem nezaudēt orientierus pasaulē, kur netrūkst dažādām maldugunīm sekot aicinošu vadātāju. Tauta ar muguras smadzenēm to jūt un, piemēram, valodu neatļaujas vērtēt izdevīguma un neizdevīguma kategorijās. Tas, ka valoda ir ārkārtīgi svarīgs nācijas izdzīvošanas elements, ir pašsaprotami, un, tiklīdz rodas kāds valodas apdraudējums, tā visa tauta sasparojas un saliedējas cīņā pret šo apdraudējumu, kā tas notika nesenā referenduma laikā. Diemžēl sava nauda šķiet daudz nenozīmīgāks nācijas izdzīvošanas elements. Var piekrist, ka tas ir mazāk nozīmīgs, bet tas tomēr ir viens no. Ir skaidri jāapzinās, ka, zaudējot savu nacionālo valūtu, mēs zaudējam būtisku bruņu plāksni nācijas izdzīvošanas aizsargmehānismā. Lielas nācijas pastāvēšanai šāda viena elementa iztrūkums varbūt nav tik izšķirošs, bet latviešiem katra lieta, kas samazina mūsu dzīvotspēju, ir jāvērtē ļoti kritiski.
Politiski šajā lata bēru gājienā īpaši divdomīgi izskatās Nacionālā apvienība (NA), kuras ideoloģiskais pamats skaitās latviešu tautas ilgtspējas nodrošināšana. Viņiem visaktīvāk būtu jācīnās pret savas valūtas iznīcināšanu, taču šajā jautājumā NA demonstrē nepiedodamu vieglprātību. Tiek aizmirsts, ka, kārtējo reizi zaudējot savu valūtu, latviešiem lata, visticamāk, nebūs vairs nekad. Atteikšanās no savas valūtas notiek pēc tā paša scenārija kā atteikšanās no Abrenes. Lemjot šaurā lokā. Laikam jau tā valsts suverenitātes daļu vieglāk atdot.