Lai gan finanšu ministrs Andris Vilks intervijā laikrakstam Diena par 2013. gada valsts budžetu runā, it kā tas jau būtu pieņemts, patiesībā vēl nekas īsti skaidrs nav.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) trešdien ārkārtas sēdē aicinājusi Saeimas frakcijas atbalstīt priekšlikumu nākamā gada valsts budžetā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) noteikt pašvaldību budžetos ieskaitāmo daļu vismaz 85% apmērā (līdzšinējo 80% vietā). Tāpat LPS prasa no 2013. gada par 10% palielināt Valsts autoceļu fonda finansējumu. Naudas izteiksmē tie ir 63 miljoni latu. Par šiem priekšlikumiem vienbalsīgi nobalsoja vairāk nekā simts pašvaldību vadītāji, kuri piedalījās LPS ārkārtas sēdē.
Varētu domāt, ka pēc Vilka paustās pārliecības – visai Latvijai vajag uzelpot, ka budžets ir pieņemts – nekādas būtiskas izmaiņas budžetā vairs nav sagaidāmas, jo valdošajai koalīcijai Saeimā ir pietiekams balsu vairākums, lai tā, neraugoties uz opozīcijas iebildēm un LPS aicinājumiem, budžetu apstiprinātu. Vienotības deputāti visos ar finansēm saistītos jautājumos paļaujas uz savu finanšu ministru un premjeru, tāpēc nešaubīgi nobalsos par to, ko viņiem liks priekšā partijas līderi. Arī Reformu partija ir apmierināta ar valdībā panākto kompromisu par IIN likmes pazemināšanu triju gadu laikā par 5%. Tā kā reformistiem nav pārstāvju pašvaldībās un nav manīts, ka šī partija kaut kādā veidā censtos aizstāvēt pašvaldību intereses, tad uz viņiem LPS velti cerēt. Savukārt, Nacionālā apvienība (NA) tik tikko izspruka sveikā ar veselu ādu pēc tam, kad bija izvirzījusi koalīcijā ultimātu par demogrāfijas jautājumiem. Vienotību nekritiski atbalstošais izdevums Ir nekavējoties pārmeta NA, ka tā patiesībā vēloties gāzt valdību un demogrāfija esot tikai iegansts viņu it kā destruktīvajai rīcībai. NA bija jāiespringst, lai šos pārmetumus kā nepamatotus noraidītu un ar finanšu ministru panāktu kompromisu, kas ļāva NA saglabāt seju. Tagad, kad NA atbalstu demogrāfijai ir saņēmusi, tā diez vai vēlēsies vēlreiz lēkt uz ecēšām. Turklāt dēļ kā? Dēļ pašvaldībām, kurās NA ir minimāli pārstāvēta? Līdz ar to, LPS iespējas mainīt budžeta konceptu ir ļoti mazas, lai neteiktu neiespējamas. Uz ko tad cer LPS?
LPS izmaiņas budžetā cer panākt, izmantojot divus resursus. Jau trešdienas ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums, ka 15. novembrī uz Saeimas sēdi, kurā paredzēts pieņemt 2013. gada budžetu, ieradīsies visi (vairāk nekā simts) pašvaldību vadītāji un ar savu klātbūtni radīs spiedienu uz deputātiem. Ideja ir skaidra – nākamgad gaidāmas pašvaldību vēlēšanas un partiju līderiem būs jānodrošina maksimāla savas partijas pārstāvniecība reģionos. Partijām, kurām ir vāja pārstāvniecība reģionos, grūti pretendēt uz vispārnacionāla un ietekmīga politiskā spēka statusu. Ja partija būs nodemonstrējusi nevērīgu attieksmi pret pašvaldību interesēm, tad gaidāmajās vēlēšanās tai būs grūtāk sevi pierādīt kā vietējo interešu aizstāvi. Savukārt, oponentiem tas dos iespēju kārtējo reizi norādīt uz to, ka šī partija aizstāv tikai Rīgas kundziņu intereses, bet vietējās problēmas tām nerūp. Šis LPS plāns ir it kā visai iespaidīgs, bet tas viens pats diez vai var nodrošināt vēlamo rezultātu.
Tāpēc cerības tiek liktas uz otru resursu – Valdi Dombrovski. Dombrovska popularitāte balstās uz viņa ļoti nosvērto un pragmatisko jautājumu risināšanas pieeju. Dombrovska princips – mazāk karot, vairāk sadarboties – var nepatikt atsevišķiem kareivīgiem papīra zobena vicinātājiem, bet tas ir pierādījis savu efektivitāti. LPS prasības ir acīm redzami taisnīgas un pamatotas. IIN likmes samazināšana un ar nodokli neapliekamās daļas par apgādājamiem palielināšana tiek pilnībā uzlikta uz pašvaldību pleciem. Kaut kā negodīgi sanāk – valdība paziņo, ka samazina nodokļu slogu, bet šo samazinājumu bez kompensācijām gandrīz pilnībā uzkrauj pašvaldībām.
Valsts budžeta otrajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi vēl tiks skatīti valdībā, un tur, iespējams, tiks atrasts kompromiss starp Finanšu ministriju un pašvaldībām. Ja vien nav pieņemts cinisks, lai neteiktu koruptīvs, politisks lēmums – līdz vēlēšanām pašvaldības (kurās valdošā koalīcija ir vāji pārstāvēta) turēt bada maizē, bet pēc vēlēšanām apbalvot «pareizi nobalsojušās» pašvaldības.