Ideoloģiskā frontes līnija

Pieņemts uzskatīt, ka Latvijas politiskās partijas ir interešu grupas bez jebkādas ideoloģijas. Varbūt ar nebūtiskiem (dekoratīviem) izņēmumiem. Šādas pārliecības saknes stiepjas akadēmiskā vēlmē pārlikt klasiskos, veco demokrātiju politiskos spēkus (to vietējos analogus) uz Latvijas politiskās skatuves.

Biežāk piesauktais piemērs ir Rietumu politiskās sistēmas antagonistu - zaļo un zemnieku - atrašanās vienotā blokā. Dažādi eksperti piesauc šo piemēru kā neapgāžamu argumentu idejai, ka tas, lūk, it kā pierādot ZZS ideoloģijas neesamību. Taču šis arguments ir neapgāžams tikai tad, ja pieņemam, ka Latvijas zaļie ir Rietumu zaļo tiešs analogs, kas ne tuvu tā nav. Rietumos zaļie ir viens no kreisākajiem politiskajiem spēkiem. Pa kreisi no sociāldemokrātiem. Tur zaļie ir dedzīgi velkamisti, cīnītāji pret «aizspriedumiem», tajā skaitā tādiem «arhaismiem» kā ģimene un laulības institūts (viendzimuma laulības neskaitās, tāpēc tās ir atbalstāmas), un iestājas pret tehnoloģisko progresu zaļās idejas vārdā. Tā ir savdabīga, sektantiska kustība, kurai maz sakara ar zaļo idejām Latvijā, kurām ir konstruktīvi konservatīva ievirze.

Viens no ideoloģiskajiem marķieriem, pēc kura var noteikt attiecīgā politiskā spēka vietu politiskajā spektrā, ir attieksme pret tā saucamo genderisma tēmu

Kādreiz galvenais ideoloģiskais marķieris, robežšķirtne ideoloģiskajā frontē bija attieksme pret darbu un kapitālu. Mūsdienās šis marķieris ir zaudējis savu kādreizējo nozīmi, un šodien viens no galvenajiem ideoloģiskajiem marķieriem, pēc kura var noteikt attiecīgā politiskā spēka vietu politiskajā spektrā, ir attieksme pret visu, kas saistās ar tā saucamo genderisma tēmu. Daudziem šie jautājumi šķiet nebūtiski, pat sadomāti. Tā tas arī ir sadzīviskā izpratnē, taču ne ideoloģiskajā. Pēc attieksmes pret šiem jautājumiem dažādu ideoloģisko nometņu pārstāvji viens otru nekļūdīgi pazīst. Līdz ar to, ja Latvijā Zaļās partijas pārstāvji neiet un pat neapsver domu iet praida pirmajās rindās, tad kāpēc viņi nevarētu atrasties vienā savienībā ar līdzīgu konservatīvu uzskatu partiju - Zemnieku savienību?

Ja izmantojam šo marķieri, tad uzreiz redzams, kāda kurai partijai ideoloģiskā pozīcija. NA, Saskaņa (par spīti tās «sociāldemokrātiskajam» vārdam nosaukumā) stāv konservatīvās pozīcijās. Turpat netālu ir arī ZZS un tai ideoloģiski tuvā Reģionu apvienība. Diezgan netālu, taču jau otrpus «frontes līnijai» atrodas Vienotība. Šīs partijas vadība, uzsverot savu «prorietumnieciskumu», ir par viendzimumu laulību legalizāciju un Stambulas konvencijas ratifikāciju, lai gan Vienotības ierindas biedri, īpaši ārpus galvaspilsētas, savu atbalstu geju laulībām īpaši necenšas uzsvērt, jo labi apzinās, ka sabiedrībā šī pozīcija nebūt nav tik populāra, kā varētu domāt, palasot ierakstus tviterī. Nepārprotami par atbalstu LGBT sabiedrībai ir vienīgi apvienība Attīstībai/PAR, kurā apvienojušies kreisie liberāļi ar klasiskajiem (labējiem) liberāļiem. Šī apvienība pēc Rietumu standartiem ir tikpat pretdabīga kā zaļo un zemnieku apvienība, bet Latvijas realitātē organiska.

Spriežot pēc jūlija aptaujām, Saeimā varētu iekļūt divas partijas, kuru ideoloģiskās nostādnes patiešām ir neskaidras, un tāpēc abas šīs partijas tiek uzskatītas par populistiskām. Tas ir, tādām, kuru «ideoloģija» viegli var mainīties atkarībā no situācijas (praktiskās vajadzības). Runa ir par KPV LV un Jauno konservatīvo partiju (JKP). Par Kaimiņa partiju ideoloģiskā ziņā vispār nav vērts runāt, jo, kā jau esmu rakstījis iepriekš, nekāda reāla partija vispār nepastāv, bet JKP ir cits stāsts. Lai arī partijas nosaukumā minēts vārds «konservatīvā», tai ir ļoti sarežģītas attiecības ar Latvijas konservatīvisma balstiem - ZZS un NA (viens no partijas līderiem Jānis Bordāns savulaik ar skandālu aizgāja no Tēvzemei un Brīvībai/LNNK). Rezultātā šai partijai nākas meklēt sabiedrotos otrā frontes pusē un koķetēt ar «kreisi liberālām vērtībām», kas daudziem, izrunājot JKP nosaukumu, rada zināmu kognitīvo disonansi.

Ar to gribu teikt, ka runas par Latvijas politisko partiju ideoloģisko nāvi ir stipri pārspīlētas un katram, kuram nav vienaldzīga Latvijas valstiskā nostāja viendzimuma (un ne tikai) laulību, Stambulas konvencijas un visu ar genderismu saistīto lietu sakarā, ir diezgan vienkārša izvēle, starp kurām partijām izdarīt izvēli balsojot - ideoloģiskā frontes līnija ir skaidri novilkta.