Bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns intervijā portālam citadiena.lv pauž viedokli, ka "deputāti ir pērkami un ietekmējami, tāpēc jābalso atklāti". Runa ir par procedūru, kādā ievēlējams nākamais ģenerālprokurors. Līdzīgus argumentus izsaka arī citi, kas ierosina mainīt Saeimas kārtības rulli, ieviešot atklātu amatpersonu balsošanas kārtību.
Šādi bijušā Augstākās tiesas priekšsēdētāja izteikumi izraisa lielu izbrīnu, jo ir pilnīgā pretrunā ar elementāru loģiku. Rodas jautājums, kā cilvēks ar šādu loģikas izpratni varēja savulaik ieņemt tik augstu amatu? Pēc Guļāna loģikas sanāk, ka aizklāts jeb anonīms balsojums ir vieglāk ietekmējams un nopērkams nekā atklāts, kad skaidri redzams, kā katrs deputāts balso. Izanalizēsim šo Guļāna izteikumu.
Iedomāsimies, ka mums vajag noskaidrot kāda liela uzņēmuma darbinieku attieksmi pret tā vadību vai jebkuru citu jautājumu. Šim nolūkam nolīgta sabiedriskās domas pētīšanas firma. Kādā gadījumā rezultāti būs patiesāki? Vai tad, ja darbinieki uz aptaujas anketām atbildēs anonīmi, vai arī tad, ja katram apakšā būs jāparaksta savs vārds un uzvārds? Acīmredzami, ka patiesākus rezultātus var iegūt anonīmā aptaujā. Līdzīgi skan atbilde uz jautājumu, kad deputātus vieglāk ietekmēt – tad, kad viņi balso atklāti, vai tad, kad balsošanas kabīnē neviens neredz viņu balsojumu? Protams, vieglāk deputātus ietekmēt, liekot tiem balsot atklāti.
Ejam tālāk. Atklāta balsošana esot vajadzīga, jo deputāti esot pērkami. Labi. Iedomāsimies, ka es vēlos nopirkt kādu deputātu, lai viņš balso tā, kā es to gribu, nevis kā viņš balsotu no brīvas gribas. Saeimas tualetē, stāvot pie pisuāra, es nolieku zemē diplomātu, kurā glīti safasētas 10 000 latu paciņas Latvijas Bankas iepakojumā, un paņemu kāda deputāta noliktu blakus stāvošu līdzīgu diplomātu, kurā atrodas iepriekšējās nedēļas žurnāls Privātā Dzīve. Kurā gadījumā man ir drošāka pārliecība, ka naudu neesmu maksājis veltīgi – ja pēc balsošanas pieeju pie sekretāres un palūdzu balsojuma izdruku vai ja man jāpaļaujas vienīgi uz deputāta goda vārdu, ka "kabīnē nobalsoju tā, kā jūs teicāt"?
Ja Guļāna kungs kā tiesnesis atbild, ka deputātus ir vieglāk ietekmēt un nopirkt, kad viņi ir vienatnē balsošanas kabīnē, un grūtāk, ja viņi balso atklāti, visiem redzot, tad jāsecina, ka Lato Lapsas grāmata Tiesāšanās kā ķēķis ir tieši par tiesnešiem ar šādu loģiku. Patiešām grūti iedomāties tiesnesi, kurš uz līdzīgu advokāta vai prokurora jautājumu atbildētu pēc Guļāna loģikas. Neticu, ka arī pats Guļāns tā domā. Tur arī slēpjas visa Latvijas traģēdija, ka par jelkādu loģiku vai veselo saprātu jau sen vairs nav runa. Balts tiek saukts par melnu un otrādi, un sen jau vairs nevienu tas neizbrīna. Pie ačgārnās loģikas sabiedrība jau pieradusi.
Ko, izsakot savu viedokli, patiesībā bija domājis Guļāns? Viņš gribēja pateikt pilnīgi pretējo tam, ko pateica. Viņš tieši gribēja teikt, ka deputātus vajag ietekmēt, jo pastāv bažas, ka deputāti, balsojot pēc pašu izvēles, varētu nobalsot ne tā, kā noteiktiem spēkiem gribētos. Tā kā šāda rīcība ir nesavienojama ar demokrātijas principiem, Rietumu vērtībām, bija jāizmanto minētais ačgārnās loģikas triks, kurš izklausās visnotaļ demokrātisks, bet patiesībā ir hrestomātisks aziātiskās domāšanas paraugs. Runa ir par klaju demokrātijas principu sašaurināšanu. Šis ir klasiskais piemērs, kad it kā demokrātijas aizstāvības vārdā jāsašaurina demokrātijas izmantojuma robežas. Ļoti raksturīgs aziātiskajai izpratnei par demokrātiju.
Līdz ar to visiem Latvijas demokrātiskajiem spēkiem, kas godā eiropeiskās vērtības, būtu jādod stingrs pretspars šiem antidemokrātiskajiem centieniem novirzīt mūs no Rietumu attīstības vektora austrumu virzienā. Jāsaka, ka šis nav vienīgais gadījums, kad noteikti spēki, pirmām kārtām Jaunais laiks, cenšas mūsu valsti ievirzīt aziātiskā autoritārisma gultnē.
Maizīša pārvēlēšana, Jakāna atstādināšana, tāpat kā iepriekš Loskutova aizstāvība, parāda, ka profesionālajam izvērtējumam ir otršķirīga vai pat treššķirīga nozīme. Latvija platiem soļiem virzās Centrālāzijas valstu politiskā modeļa virzienā. Nav svarīgas tavas profesionālās spējas, svarīga ir tava piederība noteiktam klanam. Ja nevis pēc profesionālajiem sasniegumiem, bet pēc piederības pareizajam klanam tiek vērtēts valsts ģenerālprokurors, tad tiesiskuma ziņā esam tuvāki Turkmenistānai vai labākajā gadījumā Baltkrievijai, nevis Zviedrijai vai Dānijai. Tad nav ko brīnīties, ka arī dzīves līmeņa ziņā esam tuvāk pirmajai valstu grupai. Valstī, kur valda ačgārna loģika, nevar būt augsts dzīves līmenis.