Zaķa pēctece
Izcilais krievu dramaturgs Antons Čehovs ir teicis: ja izrādē pirmajā cēlienā pie sienas karājas bise, tad pēdējā cēlienā tā noteikti izšaus. Pārfrāzējot šo klasiķa teicienu, jāsaka: ja kādreiz kāds politiķis ir nodemonstrējis necienīgu attieksmi pret likumu vai sabiedrībā pieņemtajām normām, tad gan jau viņš šo attieksmi nodemonstrēs vēlreiz.
Un vēlreiz. Tā tas gadījās ar Dzintaru Zaķi, kurš kļuva plašākai publikai pazīstams kā nodokļu optimizētājs sava automobiļa pirkšanas lietā un savu politisko karjeru beidza (jādomā, ka tāds būs šīs lietas loģiskais atrisinājums) ar balsu pirkšanas skandālu.
Tagad savu politisko āža kāju no svārkapakšas kārtējo reizi paspīdinājusi cita Vienotības uzlecošā zvaigzne – Lolita Čigāne. Viņa savu politisko karjeru sāka kā sīka lakatiņu kontrabandiste. Vairākums politisko vērotāju līdz šim šo epizodi uztvēra kā nenozīmīgu jaunības detaļu, kurai nav jēgas pievērst īpašu uzmanību. Tagad redzams – vilks spalvu met, bet tikumu ne. Šoreiz gan nav runa par kādām kontrabandas lietām, bet gan par elementāru cilvēcisko cieņu un pieklājību. Čigāne savu patieso dabu nodemonstrēja, metoties kā buldogs virsū LTV žurnālistei Madarai Līcītei, apvainojot viņu sižeta safabricēšanā.
Runa ir par LTV Panorāmas sižetu, kurā tika izteikts apgalvojums par premjeres Laimdotas Straujumas noraidījumu Čigānes kandidatūrai izglītības un zinātnes ministra amatam. Jāuzsver, ka sižetā nebija minēts, ka žurnālisti par šo noraidījumu informējusi pati Straujuma, taču vēlāk pats noraidījuma fakts apstiprinājās. Tas gan netraucēja Čigānei nākt klajā ar paziņojumu par informācijas safabricējumu (lai gan viņa kā Vienotības valdes locekle labi zināja, ka patiesībā bija tieši tā, kā M. Līcīte ziņoja). Ar to vēl nepietika, un viņa savas neapvaldītās dusmas atļāvās nokanalizēt sociālajos tīklos, kur rakstīja jau pieredzējušam politiķim nepieļaujami aizvainojoši (citēju, saglabājot autores ortogrāfiju): «Nez cik+vēlēšanās saņēma @ltvpanorama Madara Līcīte,kas iedomājusies, ka var premjeres vietā var veidot Ministru Kabinetu? Lēti, klačaini, ļauni»; «nav mani @Straujuma nekur pasūtījusi,tie visi ir Madaras Līcītes @ltvpanorama murgi.»
Kas tad īsti bija noticis? Čigānei kāds (nav pat svarīgi kurš, jo tā ir politikas ikdiena) bija izteicis piedāvājumu (ieteikumu), ka «varbūt tu varētu iet par izglītības ministri», un Čigāne šo augsnes taustīšanu bija uztvērusi nopietni. Tad, kad pēc šī publikai pamestā viltus manevra kļuva skaidra sabiedrības ne pārāk labvēlīgā attieksme pret šo «ministra amata kandidāti», viņas kandidatūra tika noraidīta, īsti pat neizvirzīta. Faktiski Čigāne tika uzmesta, kā tas politikā bieži gadās ar iesācējiem, bet dažkārt arī ar pieredzējušākiem politiķiem, kad tiem jānorāda viņu īstā vieta, lai pārāk nesadomājas, nesāk cierēt uz pārāk augstiem amatiem un pārāk lielu ietekmi partijā. Iespējams, tieši tas bija visa šī manevra patiesais mērķis – parādīt visādām jaunulēm, kurš (a) šajā «ķēķī ir saimnieks (ce)». Jāatzīst, ka mērķis tika pārsniegts ar uzviju. Čigāne sāka psihot, uzskatāmi nodemonstrējot savu nepiemērotību ne vien ministra, bet arī frakcijas vadītājas amatam, kas pēc Zaķa politiskās karjeras bēdīgā gala atbrīvojies.
Kāda ir visa šā stāsta morāle? Politikā sīkumu nav. Lai cik it kā sena un nenozīmīga liktos Čigānes kontrabandas lakatiņu lieta, tā precīzi raksturo šo politiķi tieši no cilvēciskā aspekta, kas tagad kārtējo reizi izgaismojies. Var jau uzskatīt, ka tā ir tikai epizode, kas var gadīties katram, bet tikpat droši var prognozēt, ka šis gadījums nebūs pēdējais. Čigānes personiskās īpašības ir nepiemērotas augstam lidojumam. Lakatiņu kontrabanda un kasīšanās ar žurnālistiem ir viņas politisko sasniegumu griesti. Tagad viņai atliek vien atvainoties LTV Panorāmas žurnālistei un televīzijai kopumā, ko LTV jau ir oficiāli pieprasījusi. Taču vienalga, kā turpmāk attīstīsies notikumi, diez vai tie vairs būtiski izmainīs Čigānes politiskās karjeras virzienu. Zaķa pēctece (nevis frakcijas priekšsēdētāja, bet gan klibās pīles statusam) ir skaidri iezīmējusies.