Kooperatīvs Vienotība
Ieilgušajā pasažieru vilcienu iepirkumu izrādē noslēdzies kārtējais cēliens. Konkursā par jaunu elektrovilcienu nomu par uzvarētāju atzīts Šveices uzņēmums Stadler Bussnang AG. Varētu domāt, ka ar konkursa uzvarētāja pasludināšanu izrāde beigusies, priekškars krīt, visi aplaudē un priecīgi dodas mājās. Pārbaudīt, vai brīnumainā kārtā nav papildinājies nesen kā aizjūras ofšorā atvērtais bankas konts. Protams, tās ir tikai fantāzijas, jo visi izrādes režisori ir strādājuši vienīgi valsts un tautas labā, tāpēc ne uz kādiem brīnumiem necer. Bet ja nu tomēr?
Pasaules prakse liecina, ka brīnumi notiek. Piemēram, nacionālo futbola federāciju pārstāvji savulaik FIFA kongresā nobalsoja, ka 2022. gada pasaules čempionāta finālturnīrs notiks Katarā, kur jūnijā (kad notiek pasaules čempionāti) vidējā gaisa temperatūra pārsniedz 40 grādus. Droši vien balsoja vienīgi futbola attīstības un skatītāju interesēs, lai gan šodien pasaules medijos jau atklāti runā par naudas koferiem, kas veicināja šādu labvēlību Katarai.
Tiesa, tas viss notiek kaut kur citur vai arī ir noticis kaut kad citos laikos ar citiem cilvēkiem. Tagad Latvijā viss ir pavisam citādi. Mums ir sabiedriskā organizācija Delna, kura uzmana, lai politiskā vide neinficētos ar šausminošo korupcijas trupi, un visu redzošā tiesībsargājošā struktūra – KNAB, kas, roku dzelžus grabinot, melnās maskās velk korumpantus uz taisnīgo tiesu. Tādu ainu mums zīmē pašreiz pie varas esošie un viņu informatīvie apkalpotāji. Ja no šīs idilles abstrahējamies, tad aina ir pavisam cita, un vilcienu iepirkuma epopeja to precīzi raksturo.
Būtu tikai pašsaprotami, ja Delna šo daudzmiljonu iepirkumu būtu monitorējusi kā vienu no pēdējo gadu laikā riskantākajiem un sniegusi savu atzinumu par katru amatpersonu izteikumu jau no paša iepirkuma sākuma. Galu galā runa ir par vairākiem simtiem miljonu eiro, kas uz tā fona, ka cilvēkiem jāsaziedo pa latiņam, lai glābtu dzīvības tiem, kuriem palīdzēt var, bet valsts to atsakās, jo neesot, lūk, naudas, ir milzu summa. Diemžēl Delna šo daudzmiljonu iepirkumu izliekas neredzam. Tāda pati neieinteresēta attieksme ir KNAB. Viena vienīga iemesla dēļ.
Šajā vilcienu iepirkumā visas iesaistītās amatpersonas ir cieši saistītas ar jauno varas vertikāli, kas pamazām Latvijā nostiprinās pēc labākajiem Putina Krievijas paraugiem. Ja Krievijā visi lielie daudzmiljardu iepirkumi (olimpisko objektu, gāzes cauruļvadu, ātrgaitas dzelzceļu, Maskavas loka apvedceļa būve utt.) tiek sadalīti starp Putina draugiem no kooperatīva Ozero, tad mūsdienu Latvijā par šādu kooperatīvu kļuvusi politiskā apvienība Vienotība. Ja Vienotība dažādu iemeslu dēļ (protams, ka nesavtīgu) ir nolēmusi, ka vilcienu iepirkumā jāuzvar Stadler (kas bija zināms jau sen), tad tā arī būs un nekas šo darījumu nespēs izjaukt. Vilcienu iepirkums šeit tikai ilustrē varas izmantošanas mehānismu.
Kad kādā struktūrā (šajā gadījumā Latvijas valstī) ir nostiprinājies dominējošais spēks un visi pārējie, pieplakuši ar vēderiem pie zemes, demonstrē savu lojalitāti stiprākajam, tad mēģināt sprauslāt nozīmē pakļaut sevi nevajadzīgām briesmām. Tāpēc, piemēram, KNAB priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam ir ļoti grūti vadīt organizāciju, jo viņš cīņā pret Vienotības kooperatīva ietekmīgo locekli Jutu Strīķi ir nostājies pret šo varas vertikāli, bet KNAB darbinieki instinktīvi sliecas uz stiprākā pusi, kas šobrīd ir politiskais kooperatīvs Vienotība.
Diemžēl šī tendence aptver pilnīgi visu valsts (un ne tikai valsts) pārvaldi. Tieši šādi izskaidrojams, piemēram, Stradiņa slimnīcas jaunieceltā vadītāja Dina Šmita lēmums iestāties Vienotībā. Ja rudenī vēlēšanās Vienotība savu pārsvaru palielinās, tad šī varas vertikāle un Vienotības dominatne kļūs vēl stiprāka un iepirkumu procedūras arvien gludākas un to rezultāts paredzamāks. Kā Krievijā, kur neviens nešaubās, kura kompānija būvēs gāzes vadu uz Ķīnu. Protams, tā, kuru kontrolē biedri no kooperatīva.