Sapilēja

Nevis kāds konkrēts lēmums, bet drīzāk varas augstumus baudošās Vienotības (V) arogance ir iemesls partijas reitinga kritumam, kam jau manāmas tendences pazīmes.

Pēdējie partiju reitingu mērījumi, ko SKDS pasūtījis portāls pietiek.com, V uzrāda zemāko atbalsta līmeni pilsoņu vidū gada laikā – 10,4%, kas ir 1,8% kritums kopš februāra (reitings 13,2%) un 5,4% kritums kopš janvāra (15,8%).

Pamazāk uzticēšanās zūd nacionālā līmeņa varas iemiesotājiem – V un Reformu partijai (RP), kuras reitings 1,6% ir zemākais mērījums, lai gan pie tik zemiem rādītājiem, kādi ir RP, pāris procentu punkti aiz komata šurp vai turp nav lielas svārstības. Par vilšanos varā liecina arī 40% (!) neizlēmušo pilsoņu, no kuriem 26,4% nezina, par ko balsot, un 13,3% vēlēšanās nepiedalītos vispār. Pozīcijas tikmēr nostabilizē opozicionāri – Saskaņas centrs (SC), kas turas tradicionālajā svārstību koridorā (lai arī neliels kritums, 23,3% ir rādītājs virs vidējā), ZZS un Nacionālā apvienība (NA). Jā, arī NA – ņemot vērā tās uzvedību un pozicionēšanos koalīcijā, neievērojamo tieslietu ministru un kultūras dīvu, daudzu uztverē tā ir opozīcija. Tad jau ar varu drīzāk asociējas SC, kas ir un, visticamāk, arī paliks pie varas Rīgā, kur dzīvo apmēram puse Latvijas iedzīvotāju. Jāpiebilst, ka reitingi tiek mērīti, uzdodot jautājumu: «Ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas, par ko jūs balsotu?», lai gan pēc diviem mēnešiem notiks pašvaldību vēlēšanas un kādu respondentu prātos atbilde ir vairāk par pašvaldībām, kur salīdzinoši spēcīgākas ZZS, V, SC.

NA rādītāji uzlabojušies par kapeiku, pārāk nebūtiski (no 9,2 uz 9,9%) priekš 16. marta aktivitātēm, grūstīšanās ar policistiem un pieprasītās – atsauktās iekšlietu ministra demisijas. Lai gan nacionāļiem ir zināms potenciāls piesaistīt kādas neizlēmušo balsis, iespējams, arī tās elektorāts ir kategoriskāks un tam kaut kad sāks apnikt NA lavierēšana starp varu un opozīciju, bļaustīšanās bez darīšanas.

Stabili savos 9–11% turas ZZS, kurai lielāka uzmanība pievērsta un tās neesoši varoņdarbi meklēti drīzāk V reitinga krituma dēļ. Tā vienkārši peld opozīcijā un tur savas pašvaldības. Virs 11% ZZS reitings bijis sešos mēnešos gada laikā, pērn novembrī – pat 11,7%, tāpēc skaidrot ZZS otro vietu ar kādām tās īpašām aktivitātēm nav pamata.

Bet kādas ziepes tad savārījusi V laikā no sieviešu dienas līdz 20. martam, kad notika aptauja? Nekāds viens kliedzošs, plašas tautas masas ietekmējošs lēmums nav pieņemts. Bijusi plašākā sabiedrībā nezināmā Anrija Matīsa iebalsošana satiksmes ministra krēslā bez NA atbalsta, turpinājušies jau ierastie koalīcijas kašķi, par kuru iegrožošanu atbildība tomēr gulstas uz V pārstāvošo premjeru, līdzīgi kā par to, ka nekādi reāli darbi būtisku pozitīvu izmaiņu, reformu virzīšanai nenotiek. Sanāca nesmukums ar gāzes tirgu liberalizāciju, saasinājās diskusijas par Liepājas metalurgu un elektrību sadārdzinošo obligātā iepirkuma komponenti, vara turpināja eiro ieviešanas kampaņu iepretim nedienām eiro zonas valstīs, Kipras finanšu sistēmas problēmām. Nekas daudz vairāk vai mazāk nekā citkārt, vien arogance ar katru dienu aug augumā. Drīzāk sapilēja. Plus vēl V priekšteča Einara Repšes paziņojums par izstāšanos no V un jaunas partijas dibināšanu. Tas gan jau iepriekš tāpat bija skaidrs, bet intensīvā viņa reklamēšanās un vēl V pažēlošanās KNAB par sava tolaik vēl partijas biedra reklāmām bailēs, ka šie tēriņi netiek ieskaitīti V priekšvēlēšanu aģitācijas limitā, kliedēja pēdējās šaubas, kam tādas vēl bija. Aptauju veicējiem nākamreiz vajadzētu drīzāk listē iekļaut Repšes partiju, nevis Pēdējo partiju, Par prezidentālu republiku u.tml. Līdzīgi – ar savu brēkšanu un KNAB kā pasūtījuma izpildītāja izmantošanu – V pievērsa papildu uzmanību Lato Lapsas izdotajām bezmaksas avīzēm «Vienotība, PIETIEK!», kas arī varētu būt paskrubinājusi no V varas glazūras. Būs interesanti vērot V reakciju – vai tā būs pagriešanās ar seju pret sabiedrību, savu kļūdu atzīšana un sašmucējušos pārstāvju noņemšana no varas augstumiem, vai vēl lielāka varas aparāta izmantošana savās interesēs, tostarp apklusinot konkurentus, kā tas izdarīts ar priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumiem? Pat formālais koalīcijas partneris Raivis Dzintars (NA) par šo V taktiku, komentējot reitingus, izsakās skarbi: «Pašlaik V «notur» Valda Dombrovska personisko īpašību kopums un administratīvo resursu sekmīga izmantošana.» Un vēl vairāk: «Tie, kuru rīcībā ir spēcīgi mediji, ietekme specdienestos un liela nauda, apzinās, ka NA, pārsniedzot zināmu popularitātes slieksni, kļūst viņiem ļoti bīstama.»

Kariņš būs. Vai arī darbi?

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais