Pēczaudējuma pašvaldību un jo īpaši Rīgas domes vēlēšanās daudzas tā saucamās latviskās partijas, skatoties uz Saskaņas centra panākumiem, kož pirkstos un saka, ka nu jau nu gan domās par konsolidāciju. It kā tā būtu brīnumnūjiņa, kuru pavicinot, vēlētājam tiks aizmiglotas acis, atmiņa un prāts, atmaigs sirds un iestāsies mūžīgais politiskais pavasaris.
Rīgas domes vēlēšanas ir zināms indikators Saeimas vēlēšanām, kas notiks pēc gada un trim mēnešiem un par kurām politiķi jau sāk domāt. Lai arī ekonomiskā krīze un tās nemākulīgi uzsāktā pārvarēšana neļauj ilgtermiņā prognozēt vēlētāju uzvedību un partiju nākotnes stratēģiju, tas nenozīmē, ka nevar jau nolūkot vairākus groziņus, kuros daudzmaz drošībā varētu deponēt pa pāris olām. Vai partiju konsolidācija var būt viens no groziem un vai runas par to nenoplaks līdz ar vēlēšanu emocijām?
Par vairāku partiju konsolidēšanu un jaunas veidošanu uz Tautas partijas bāzes runā TP Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš. Partiju un to vēlētāju konsolidāciju nekautrējas piesaukt arī tie politiķi, kas paši šķēluši kādas esošas partijas un veidojuši jaunas – Kristovskis, Kalniete, Krasts, Štokenbergs, Pabriks... Par latvisko partiju konsolidēšanās nepieciešamību savā reklāmā – animācijas klipā – runāja arī TB/LNNK, lai gan grūti iedomāties, kā visu šo partiju līderu nesaudzīga kariķēšana to varētu veicināt. Konsolidējoties visiem ap govs, vārdā Latvija, slaukšanu? Iespējams, tieši tā vēlētāji arī uztvēra tēvzemiešu aicinājumu, Rīgā atstājot aiz borta gan pašus tēvzemiešus, gan viņu ilggadējos slaukšanas kolēģus.
Teiciens par diviem latviešiem un trim partijām gan ir pārspīlēts, tomēr tendenci raksturo. Latvijā šobrīd reģistrēta 51 partija. 14 no tām ir reģionālās, bet pārējās 36 tēmē uz varu visā valstī; dažas no tām gan jau ir apvienojušās Saskaņas centrā, LPP/LC, ZZS. Arī Libertas.lv ir triju partiju apvienība, tikai trīs atsevišķās partijas ir tik sīkas, ka nav spējušas arī to summu padarīt pamanāmāku, ja neskaita divus tās importētos līderus – Guntaru Krastu un Elizabeti Bruksli. Līdzīgi, cenšoties apvienot pāris sīkpartijas, neveiksmīgi kūlās dažādi veidojumi, kas sev centās piedēvēt centra jēdzienu. Tātad runāt par konsolidāciju ir jēga, raugoties uz lielajām partijām.
Runas par konsolidāciju nav jaunas. Tās parādās pirms un pēc vēlēšanām. Arī konsolidāciju mēģinājumu rezultāti nav viennozīmīgi, un akla sekošana konsolidācijas karoga nesējam var būt riskanta.
Tas pats Saskaņas centrs sākās vispirms ar šķelšanos. Vispirms Tautas saskaņas partija 2003. gadā atšķēlās no tobrīd šķietami veiksmīgās apvienības PCTVL. Bet atšķirībā, piemēram, no Pilsoniskās savienības un no Sabiedrības citai politikai tās motivācija bija cita, mērķis skaidrs un uz to ilgi un mērķtiecīgi tika iets, un, kā izskatās, tas arī sasniegts. Šodien – Rīgas domē, nākamajās Saeimas vēlēšanās, bet varbūt jau arī šajā Saeimā – iespējams, arī nacionālajā līmenī. Partiju apvienībai PCTVL bija liels atbalsts, bet, lai cik balsu viņi iegūtu, tā vienmēr varai pat ne spļāviena attālumā nespēja pietuvoties. Ar aiziešanu no PCTVL TSP gribēja atbrīvoties no komunistiskās piekabes, no radikālā spārna – vai vismaz radīt šādu iespaidu. Sākotnēji TSP gāja grūti, tā soli pa solim pamazām kārpījās reitingu kalnā. Pamazām tika apaudzēts arī politiskais kodols, veidota jauna partiju apvienība, pievienojot atšķelto Dolgopolova spārnu, Vidavska Daugavpils pilsētas partiju, kā arī tos pašus rubikiešus, kas sākotnēji kritizēja PCTVL šķēlējus un solījās nekur neiet.
Šķelšanās savukārt skumji beidzās LSDSP, Saimniekam, tā pamatīgi paplosījusi arī TB/LNNK un TP, savukārt šķēlēji – Sabiedrība citai politikai – stipri vien pārrēķinājušies.
Par veiksmes stāstiem var uzskatīt ZZS, LPP/LC apvienošanos ar reģionālajām partijām. Tikai jāatgādina, ka Zaļā partija un atjaunotās republikas pirmajos demokrātijas gados tik ietekmīgās Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas ceļš pirms atgriešanās lielajā politikā bija izcietušas sodu – izkrišanu no Saeimas. Iespējams, šis šķīstīšanās un pārbaudes ceļš būs jāiziet arī TP, TB/LNNK, pēc kāda laika – arī Jaunajam laikam, jo izskatās, ka šajās Rīgas domes vēlēšanās vēlētāji sākuši izmantot savu politisko atmiņu, ne tikai neievēlot varas partijas, bet arī līdzšinējos deputātus no ievēlētajām partijām. Apvienojot ar divām partijām saistītas negatīvās atmiņas, pozitīva summa nesanāks. Tādēļ burvju nūjiņa "konsolidācija" nez vai glābs – it īpaši, ja parādīsies kāds respektējams jauns politiskais spēks, alkas pēc kura jau bija jaušamas šajās Rīgas domes vēlēšanās.