Virkne demogrāfiju veicinošo pasākumu, par ko vēl pēc valdības 2013. gada valsts budžeta iesniegšanas Saeimā vienojusies koalīcija, ir tiešām būtiski, varētu pat teikt – prioritāri. Bet diemžēl tie neliecina par pārdomātu šīs jomas politiku un tās plānošanu ilgtermiņā.
No Nacionālās apvienības (NA) sākotnēji papildus ultimatīvi prasītajiem 31,6 miljoniem latu demogrāfijas veicināšanas pasākumiem koalīcija vienojusies par 14 miljoniem. Labklājības ministre Ilze Viņķele (V), kura iepriekš dziedāja citu dziesmu un kurai šajā kontekstā būtiskākā šķita salīdzinoši nodrošinātāko vecāku papildus pabalstīšana ar māmiņalgu griestu ātrāku atcelšanu, nu pati medijiem stāsta par pasākumiem, kurus ar šo papildu finansējumu varēs atļauties no nākamā gada. Nepieciešamais, kas panākts – bērna kopšanas pabalsta palielināšana no 30 latiem līdz 100 bērna vecumā no gada līdz pusotram. Ne visi ar šiem 100 latiem spēs segt reālos ar bērna uzturēšanu, pieskatīšanu radušos izdevumus (un varbūt arī valstij viss nav jāsedz), bet vismaz būs lielāks atspaids. Līdzīgi ir arī palielināto mērķa maksājumu no 50 uz 100 latiem bērniem līdz četru gadu vecumam, kuriem pēc pusotra gada vecuma nebūs atradusies vieta pašvaldības bērnudārzā. Šis maksājums, gluži vai, kā plānojot skolas via augstskolas mācību gadu, gan plānots tikai no nākamā gada septembra. Lai šo pabalstu bezatbildīgāki vecāki nenotrallinātu vai arī, lai atbalstītu privātos bērndārzus un institucionalizētos, patentētos aukļu dienestus, tādējādi daļu naudas valsts budžetā atgūstot atpakaļ nodokļu veidā, noteiks, ka šos 100 latus var izmantot tikai minētajiem bērnu pieskatīšanas pakalpojumiem. Šis vērtējams drīzāk kā lāpīšanās pasākums un daļēja kompensācija par nespēju nodrošināt valdības solīto bērnudārzu pieejamību. Kā atceramies, 23 miljonu latu vietā dotācijai pašvaldībām jaunu bērnudārza grupiņu atvēršanai un rindu mazināšanai valdība iebudžetēja vien 3,8 miljonus latu bērnu pieskatīšanas pabalstam iepriekš. 100 latu pabalsts 50 latu vietā ir nedaudz lielākas reālo izdevumu daļas kompensēšana, bet ne problēmas risināšana pēc būtības un ilgtermiņā.
Labklājības ministrei nācies mainīt pozīciju attiecībā pret iepriekš nestrādājušo vecāku, «nabadzības atražotāju», bērna kopšanas pabalsta palielināšanu, kas nu no smieklīgajiem vai, drīzāk, šīm māmiņām – traģiskajiem 50 latiem visžēlīgi paaugstināts līdz 100 latiem. Te gan NA melo, ka tā «nav atkāpusies ne no viena priekšlikuma», vienkārši esot ņemti vērā budžeta projektā jau iekļautie izdevumi un aprēķini precizēti. Vēl nesem NA prasīja minimālās māmiņalgas noteikšanu 70% apmērā no minimālās algas valstī, kas nozīmētu vismaz 140 latu, nevis 100. Un kur tad NA prasītā ar nodokļiem neapliekamā minimuma celšana atkarībā no bērnu skaita?
30 latu pabalsts saglabāts bērniem vecumā no pusotra līdz diviem gadiem, neatbalstot NA deputāta Imanta Parādnieka ideju par šāda pabalsta maksāšanu līdz septiņu gadu vecumam. Joprojām palikušā nemērķtiecīgā pašreizējā astoņu latu ģimenes valsts pabalsta reformas nav, kompleksa un plašāka redzējuma uz demogrāfiju nav. Valdības skatījumā rūpes par bērnu nesniedzas tālāk kā līdz viņa zīdaiņa vai pirmsskolas vecumam un minimālo pamatvajadzību apmierināšanai, pieskatīšanai. Tiesībsarga aktualizētais jautājums par reālu bezmaksas vidējo vispārējo izglītību tiek noairēts ar kārtējiem solījumiem un runām, būtiski un progresīvi nodokļu atvieglojumi par apgādībā esošām personām, trīs un vairāk bērnu radīšanas motivēšanas pasākumi netiek virzīti, atbalsta jauno ģimeņu mājokļa iegādei – nav... Iestāties par to, lai bērni varētu nodarboties ar sportu un treneriem samaksātu viņiem pienākošos nelielo algu, NA vairs nevarot, jo, kā dzirdēts kuluāros, dabūjuši atbalstu šiem it kā taustāmākajiem demogrāfijas instrumentiem, viņi vairs ne uz ko citu nevarot uzstāt.
Saprotams, ka NA, kuras vēlētāji lielākoties ir gados jauni cilvēki, kas balso par «jauniem ērzeļiem», šo demogrāfijas atbalsta priekšlikumu izsišana ir prece, ko varēs labi pārdot pirms nākamā gada pašvaldību vēlēšanām, gan pirms Saeimas vēlēšanām. Tā pielāgota partijas kampaņas vajadzībām, nevis budžeta veidošanas grafikam. Neba velti finanšu ministrs Andris Vilks pukojas par to, ka šie priekšlikumi netika iestrādāti budžetā tā kodola būvēšanas laikā vasarā, bet tikai tagad. Ja iestrādātu jau vasarā un kamēr budžets ir valdības un Finanšu ministrijas gaiteņos, NA vairs nevarētu privatizēt šīs rūpes par demogrāfiju.
Izskatās, ka rezultāts politiķiem rūp mazāk nekā šīs preces iepakojums. Tāpēc nevajadzētu brīnīties, ja uz šādiem eklektiskiem demogrāfijas pasākumiem ir tāda pati atbilde: dzimstības rādītāju svārstības bez noturīgas pieauguma tendences, kas, savukārt, nākamajiem budžeta konsolidētājiem ļaus noņemt šos pašus atbalsta pasākumus ar tekstu: «Redziet, ar naudu bērnus nevairosim!»