Pirms apmēram trim mēnešiem dīvaini ieceltajai valstij piederošā uzņēmuma Pasažieru vilciens (PV) valdei vajadzējis strādāt teju vai ugunsdzēšanas režīmā. Vai tikai ugunsdzēsēji nav aizsnaudušies, vai arī apzināti tiek ignorētas zemdegas?
Sabiedrību neaplaimojot ar jēdzīgiem paskaidrojumiem, maijā tika iecelta savdabīga sastāva jauna PV valde, vēl interesantāka aizgājušās iepriekšējās vietā – ar partiju cilvēkiem, pretēji valdības sludinātajiem valdes cilvēku izvēles principiem to izraudzīt atklātā konkursā, vadoties no profesionalitātes kritērijiem. Iepriekšējais PV šefs Nils Freivalds, kurš it kā nespēja izturēt publisko spiedienu saistībā ar vilcienu iepirkumu konkursu, palika līdzēt turēt spiedienu jaunajam valdes priekšsēdētājam Artim Birkmanim kā konsultants. Cits valdes maiņas arguments bija steidzīgi risināmie darbi, kam nepieciešama «profesionāla komanda». Var jau būt, ka dziļākajās annālēs profesionālā komanda izkalusi superplānus, kā panākt valstij izdevīga līguma izpildi par jauno vilcienu iepirkumu, kā salāpīt PV cauro budžetu un dzēst parādus, bet pagaidām nekas par to neliecina.
Publiskā spiediena turēšana pašam A. Birkmanim, šķiet, beidzās ar ne visai veiksmīgu interviju Latvijas Radio neilgi pēc apstiprināšanas amatā. Vairākkārt sarunātu interviju Neatkarīgajai PV vadītājs atcēla, izskatās – neesam vienīgie, lai arī iepriekš A. Birkmanis apgalvoja, ka «neviens process nav slēpjams». Saprotams, darbu pilnas rokas, atbildība milzīga, jo uz spēles likts 600 miljonu eiro vērts vilcienu iepirkums. Kā Latvijas Radio maija beigās bilda A. Birkmanis: «Mums ļoti ātri un aktīvi jāstrādā – ir ne tikai iepirkuma, bet arī dotāciju, budžeta jautājums dienas kārtībā.» Laikam jau paspēja pastrādāt tik zibenīgi, ka valdes locekle Silvija Dreimane varēja atļauties vasaras vidū uz apmēram mēnesi nozust (atvaļinājumā?) uz ASV (telefoniski joprojām nav sasniedzama), cits valdes loceklis – Aigars Štokenbergs, kurš uz Neatkarīgās zvaniem neatbild – uz pāris nedēļām, kā runā, Kamčatkā, līdz ar to «ļoti aktīvā» darba periodā kādu laiku arī nevarēja notikt valdes sēdes. Labi, neiztirzāsim to, kā «pēc labākās biznesa prakses vadītu uzņēmumu» izveidot alkstošajam A. Birkmanim palīdzēs A. Štokenberga pieredze nodokļu apiešanas shēmās ar savu nekustamo un viņam daļēji piederošās firmas īpašumu. Šajā ziņā politiskajās aprindās konsultantu varētu netrūkt.
Šādas valdes vaļības notiek laikā, kad sarunas par līguma maiņu ar Spānijas mašīnbūves uzņēmumu Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles (CAF) nerit gludi, lai neteiktu skarbāk. Līgumu ar CAF vecā PV valde noslēdza 2. aprīlī. Tā kā pēc iepirkuma izsludināšanas vairākkārt tika mainīti nosacījumi, negrozāmie panti, bija īsi termiņi, pastāvēja bažas, ka Eiropas Komisija (EK) neakceptēs būtiskos līguma grozījumus un Latvija varētu zaudēt 100 miljonus latu ES līdzfinansējuma. 11. jūnijā jaunā PV valde iesniedza CAF līguma grozījumus. Abu pušu sarunu rezultāts solīts jau jūnijā, bet tā joprojām nav, EK pārstāvniecībā Latvijā neviena no pusēm nav vērsusies. Kaut ko darīt mēģinājusi Spānijas vēstniece Latvijā, kuru gan satiksmes ministrs neesot pieņēmis, piedāvājot vien viņas statusam neatbilstošu tikšanos ar valsts sekretāru. CAF konsultante Latvijā Liene Krīvena vien pauž, ka «CAF nekomentē sarunas, kamēr tās ir procesā», savukārt no spāņu paustā laikrakstam Diena nojaušams, ka CAF līguma grozījumus uzskata par pilnīgi citu līgumu, kas nav pieņemams, savukārt kompromiss netiek piedāvāts. Baumu līmenī klīst versijas par to, ka CAF varētu slēgt līgumu ar kādu PR aģentūru, kas draudētu pabrucināt Latvijas kā neuzticama partnera kredītreitingu gadījumā, ja PV uzstās uz grozīto līgumu un nepiekāpsies CAF prasībām.
Tas viss lieku reizi atgādina par spekulācijām un atsevišķu iesaistīto personu izteikumiem par to, ka jaunā valde necentīsies glābt šo līgumu, kas, citastarp, paredz arī kā apakšuzņēmēju piesaistīt Rīgas Vagonu rūpnīcu – t. i., vilcienu ražošanu Latvijā. Šādā garā tiktu novilcināts laiks līdz 2. oktobrim, pēc kura varētu sludināt jaunu konkursu, ko iepriekš pieļāvis arī A. Štokenbergs. Jau neilgi pēc jaunās PV valdes apstiprināšanas portāls pietiek.com pauda aizdomas, ka A. Štokenbergs sarunām Briselē deleģēts nevis aizstāvēt līgumu ar CAF, bet pārdalīt iepirkumam plānoto naudu ceļu būves projektiem un atlikušo naudu izmantot mazāka apjoma vilcienu iepirkumam, kurā uzvarētu Vienotības iepriekš netieši lobētie šveicieši Stadler. Pēc sarunām A. Štokenbergs neslēpa, ka iespēja rīkot jaunu iepirkumu ir apspriesta. Ja līgums ar CAF tiešām tiks norauts, apstiprināsies aizdomas par vienu lielu politisko shēmu un to, ka šī, kā izteicās Valdis Zatlers, būs «pēdu un šmuču slēpšanas valde». Nešķiet arī, ka A. Birkmanis veiksmīgi tiktu galā ar PV budžeta un parādu jautājumiem. PV Latvijas dzelzceļam parādā par infrastruktūru ir jau 2,4 miljonus latu, kopējais PV budžeta deficīts – 7,6 miljoni.
Kaut kādi varianti esot apspriesti, bet lēmuma, kā problēmu risināt, nav. A. Birkmanis sūrojas, ka budžeta grozījumos valdība šā parādā dzēšanu neesot iekļāvusi, bet, pēc A. Birkmaņa teiktā, vēl būšot budžeta grozījumi gada beigās. Vai šis būtu jaunās valdes dižais plāns? Tam nu gan vajag smadzenes un vadītāja iemaņas! Jo vairāk – PV par to galva neesot jālauza, zaudējumi par pasažieru pārvadājumiem valstij vienkārši ir jākompensē. Neieslīgstot tādos sīkumos kā potenciālos 50 000 latu (pēc Vesti sevodņja aplēsēm) papildu zaudējumos, PV vadība, «domājot par pasažieru vajadzībām un ērtībām», veikusi «eksperimentu»: norīkojusi supernerentablu vilcienu maršrutā Rīga–Gulbene–Rīga divreiz nedēļā, par kura uzturēšanu nav vienošanās ar Autotransporta direkciju par tā subsidēšanu. Jo vairāk – autobusu reisi šajā maršrutā tika slēgti kā nerentabli, jo bijis ļoti maz pasažieru. Joprojām nav sinhronizēta vilcienu un autobusu kustība.
Nav arī dzirdēta koncepcija par citu nerentablo vilcienu nākotni. Atliek vien vārga cerība, ka šī valde izturēs gan politisko, gan šā raksta «spiedienu».