Tiesiskuma koalīcija var ievilkt vēl vienu ķeksīti sava apzīmējuma attaisnošanai – Saeimā saņemts un izvērtēšanai komisijā nodots pirmais vienkāršo pilsoņu kolektīvais iesniegums.
Vērsties Saeimā ar vismaz 10 000 pilsoņu atbalstītu iniciatīvu iespējams pēc gada sākumā pieņemtajiem Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem – iluzoru ietekmi radošiem un drīzāk izdevīgākiem pašai varai.
Saasinoties kādai problēmai vai tai nonākot zem mediju lupas, sabiedrība uz mirkli sarosās, aktīvi komentē internetā, sociālajos tīklos, un pēc laika tēma tiek aizmirsta. Kareivīgāk noskaņotajiem, kam šķiet, ka kaut kas arī jādara, nu ir iespēja rosināt parakstu vākšanu iesniegumam Saeimā, neatejot no datora. Ērti neapmierinātajam pilsonim, ērti varai –
viena atvērta tapiņa vairāk mirkļa tvaika nolaišanai. Bet ne patiesai demokrātijas vairošanai, jo īpaši, ja ņem vērā, ka vēlākai iesnieguma noairēšanai Saeimā nav būtiskākas sekas par garāmejošu pieminēšanu ziņu lentē.
Kamēr paraksti savākti, kamēr iniciatīva nonāk Saeimā, līdz tā tiek izvērtēta komisijā (mēneša laikā), līdz komisija nolemj par tālāko virzību (3 mēneši), tēma jau zaudējusi uzbudinātspēju un nobālējusi citu aktualitāšu priekšā. Arī šis pirmais
13 854 pilsoņu iesniegums Atbildība par Saeimas deputātu zvēresta laušanu dzima vairāk nekā pirms pusgada, kad atklājās Saskaņas centra deputāta Nikolaja Kabanova atbalsts parakstu vākšanai par krievu valodu kā otru valsts valodu un viņam piemērotais sods bija vien rakstisks brīdinājums – augstākais iespējamais. Iniciatīvas iesniedzēji prasa zvēresta lauzējam atņemt mandātu un arī turpmāk liegt kandidēt uz Saeimu un darbu valsts pārvaldē un pašvaldībās. Konkrēts likumprojekta teksts nav formulēts. Jāatgādina, ka jau pērn decembrī konkrētus likumu grozījumus sagatavoja Nacionālā apvienība, rosinot par mandāta atņemšanu zvēresta pārkāpējiem lemt Satversmes tiesai. Cits tiesisks instruments te nebūtu iespējams. Šobrīd zvēresta pārkāpumu vērtētāja ir Saeimas Mandātu komisija – politisko spēku samēra atspulgs, kas var interpretēt iespējamos pārkāpumus atkarībā no konjunktūras. Ja par pirksta pakratīšanu tai vēl ļauj lemt, tad par būtiskiem cilvēktiesību un vārda brīvības ierobežojumiem tā nedz pati gribētu lemt, nedz kāds tai to ļautu. Ja ir pierādītas noziedzīgas deputāta darbības – likumos jau paredzēta mandāta zaudēšana, bet par ēteriskā solījuma pārkāpšanu iespējamas vien interpretācijas un spekulācijas. Piemēram, vai Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēji nav pārkāpuši zvērestu, kurā sola ievērot likumus? Vai atbalsts Fiskālās stabilitātes līgumam, kas deleģē daļu varas Eiropas struktūrām, saskan ar solīto Latvijas suverenitātes stiprināšanu? Vai saskaņā ar svaigākām aktualitātēm nebūtu jāzaudē mandāts PVN nemaksāšanas shēmas īstenotājam Dzintaram Zaķim, kurš solījis «savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas»?
Virkne iniciatīvu parakstu vākšanas portālā manabalss.lv ir vai nu tikai nelielu sabiedrības daļu uzrunājošas, lai arī problemātiskas un nepelnīti novārtā atstātas, vai arī tālas no cilvēku ikdienas rūpēm, piemēram, par darbu, bērniem, samilzušajām veselības aprūpes problēmām, ceļiem, transporta pieejamību, darba tiesībām, emigrāciju, publiskā sektora strādājošo, piemēram, pedagogu, mūziķu, izglītībai un profesionalitātei necienīgi zemajām algām u.tml. Par tām – nekā.
Lai arī ir virkne cilvēku, kas nevar atļauties 25% līdzmaksājumu dārgai un ilgstošai C hepatīta ārstēšanai, kā dēļ to neārstē vispār vai dodas uz valstīm, kur to apmaksā pilnībā, iniciatīva valstij apmaksāt šos medikamentus 100% apmērā portālā spējusi savākt vien nedaudz vairāk par 500 parakstiem. Skaidrs, ka šādas problēmas neuzrunās masas, bet vai tāpēc tās ir mazsvarīgākas iepretim, piemēram, iniciatīvai atlaistas Saeimas deputātiem neizmaksāt kompensācijas, par ko savākti 4509 paraksti? Un, cik tālu Saeimā tiks ierosinājums samazināt PVN pārtikai, ir skaidrs kā
diena – necik. Nodokļu politikā pat koalīcijas frakcijas deputāti ir tikai balsošanas mašīnas, Finanšu ministrijas un starptautisko aizdevēju marionetes.
Un kādu sabiedrības daļu pārstāv šādi parakstu vākšanas resursi, ja par virknes partiju rosināto un socioloģiskajās aptaujās parasti vairāk nekā 2/3 iedzīvotāju atbalstīto tautas vēlēta prezidenta ideju te savākti vien nedaudz vairāk par tūkstoš parakstiem, ja par pilsonības automātisku piešķiršanu nepilsoņu pasu turētājiem ir vien 622 paraksti, lai gan zinām, ka šādai ierosmei citā vietā un citā veidā būtu daudz vairāk piekritēju? Un kā lēmumu pieņemšanu ietekmēs, starp citu – tikai 810, paraksti par aktuālo tiešmaksājumu godīgāku sadali lauksaimniekiem Eiropas Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros, kur neko nav spējuši panākt Latvijas diplomāti, lobisti, eiroparlamentārieši un valdība, kas pirms un pēc vēlēšanām zvērēja to šoreiz gan beidzot paveikt?
Nepilni 10 000 parakstu savākti pret Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) ratifikāciju, kas jau sen apturēta, arī iniciatīvu par brīdinājuma zīmēm pirms fotoradariem statistiski bīstamākajās vietās jau sen pārtrumpojis Ainārs Latkovskis un viņa vadītā komisija, rosinot zīmes izvietot pirms visiem fotoradariem – gan stacionārajiem, gan pārvietojamajiem.
Par lata saglabāšanu eiro krīzes laikā tikai 329 paraksti – mazāk nekā par filmām un raidījumiem oriģinālvalodā, ko ar digitālo tehnoloģiju palīdzību jau tāpat var baudīt, nekā par Jaunā viļņa slavas alejas aizliegšanu. Nenopietni. Toties būs vēl viena Brežņeva medaļa, ko kārt pie krūts.