Saeimas Valsts pārvaldes komisijas deputātu vairākuma atbalsts politisko reklāmu aizliegšanai televīzijā 30 dienas pirms vēlēšanām ir solis kompromisa virzienā, bet līdz optimālam, godīgam risinājumam vēl tālu.
Pozitīvākā pārvērtība, salīdzinot ar sākotnējo Vienotības atklātības priesterieņu iesniegto likuma izmaiņu variantu, ir spārnotās idejas atmešana dubultot bezmaksas aģitācijas raidlaiku sabiedriskajā radio un televīzijā no līdzšinējām 20 minūtēm līdz 40 minūtēm katrai partijai – būtībā reklāmu raidīšanas izmaksas pārlikt no partiju uz nodokļu maksātāju pleciem. Pašreiz panāktajā versijā paredzēts vien dubultot aģitācijas reižu skaitu, nepalielinot līdzšinējo reklāmas laiku – 10 minūšu laiku radio un 10 minūšu laiku televīzijā saskaldīt divās daļās – divreiz pa 5 minūtēm. Ja reiz likumdevēju ieskatā reklāma tieši televīzijā tik emocionāli ietekmē, gluži vai nozombē potenciālo vēlētāju, būtu tikai godīgi 30 dienas pirms vēlēšanām no TV ekrāniem izmest arī šo bezmaksas aģitāciju, ko līdz šim, tikai sākot no 25. dienas pirms vēlēšanām, sāka raidīt un turpināja līdz pat priekšpēdējai pirmsvēlēšanu dienai.
Dīvaini, ka, liedzot politiskās reklāmas televīzijā, tās bez ierobežojumiem ļaus izvietot citos medijos, kas turklāt iekaro arvien lielāku auditoriju – internetā, sociālajos tīklos, kā arī radio, presē, vidē, mobilajos telefonos. Pēdējās vēlēšanās vairāk nekā iepriekš partijas reklamējās tieši radio, jo īpaši LR1, kur partiju reklāmas, cita pēc citas virknējoties, veidoja paradoksālus stāstus – ko vieni apgalvoja, nākamie tūlīt noliedza. Iemesls nebija rūpes par vēlētāju mazāku emocionālu iespaidošanu – reklāmas nebija bezkaislīgas racionalitātes un objektivitātes paraugs. Tās vienkārši bija efektīvākas – par noteiktu naudu sasniedza lielāku auditoriju. Cik konsekventi ir reklāmas aizliegt tikai televīzijā, bet video versijas šajā lieguma laikā ļaut izplatīt internetā? Vai tur tās kļūst mazāk emocionālas? Lētākas jā, lai gan kvalitatīva video izveidošana arī interneta versijai var prasīt prāvus līdzekļus.
Ja lielākā vaina ir politikas pirkšanā, tad akcentam jābūt uz kopējās priekšvēlēšanu kampaņas summas mazināšanu un kontroli par tēriņu reālu ievērošanu kampaņā un arī vēlākā varas pirkšanā. Tā vietā, iepriekš grozot likumu, no aģitācijas tēriņos iekļaujamās summas vienkārši tika izņemta virkne naudietilpīgu pozīciju, piemēram, reklāmas materiālu sagatavošana, kampaņas plānošana un organizēšana, kampaņā iesaistīto personu algas un citi maksājumi fiziskajām personām, kustamas un nekustamas mantas īrēšana kampaņas vajadzībām, partijas avīžu, bukletu drukāšana u.c. Varbūt sākam ar šo – ieliekam šīs pozīcijas limitā, reāli mazinot vēlēšanu izdevumus? Uz šo pusi politiķi neskatās, tā vietā metas diskriminēt vienu mediju, pret kura vadību jau labu laiku izrāda netīksmi. Kontekstā ar nesaprotamajiem mēģinājumiem par katru cenu izbīdīt sabiedrisko mediju apvienošanu rodas aizdomas, ka arī šis likumprojekts iekļauts plašākā ieroču arsenālā pret esošo LTV vadību. Nevainīgāka versija izskatās vienkārši pēc liekulīgas izlikšanās: paturam to, kas pašiem vairāk noderīgs, atmetam to, bez kā varam iztikt, daļu izdevumu atstājam ēnā un uzdodam par demokrātijas kalngalu!
Pieņemot šos TV reklāmas ierobežojumus, viena reklāmas vienība kļūs vēl dārgāka, samazinoties reklāmas pārraidīšanas reižu skaitam (nebūs jēgas to daudz atkārtot pārāk ilgu laiku pirms vēlēšanām), un tas varētu radīt vēl lielāku partiju noslāņošanos. Trūcīgākas partijas TV reklāmām nemaz neķersies klāt, bet bagātas varēs izmantot pilnu ieroču arsenālu, TV reklāmas un administratīvo resursu ieskaitot. Opozīcijai paliks demagoģija un nu jau tik iestaigātās parakstu vākšanas, referendumu taciņas. Pilnai laimei atliek vien ieviest pašvaldību referendumus un noteikt nopietnāku statusu internetā parakstītajām pilsoņu iniciatīvām! Un vai uz parakstu vākšanu arī attiecinās politiskās reklāmas aizliegumu, ja partija apgalvos, ka tā nav kampaņas, bet partijas ikdienas darba sastāvdaļa? Kā augstās demokrātijas aizstāvji pamatos liegumu ar TV reklāmu palīdzību aicināt pilsoņus izteikt savu brīvu gribu parakstu vākšanā?
Ja tiešām politiķi uzskata tautu par tik pērkamu ar reklāmām un grib to piesēdināt pie partiju veikuma vētīšanas, tad varētu ru
nāt par vienādu reklāmas liegumu kaut vai pēdējā nedēļā pirms vēlēšanām, bet – vienādi visos medijos, vidēs, publiskās vietās. Jau
2007. gadā priekšlikumu vienu divas nedēļas pirms vēlēšanām aizliegt politisko reklāmu gan elektroniskajos, gan rakstošajos plašsaziņas līdzekļos rosināja Zaļo un zemnieku savienība un rosina arī tagad, ko atbalsta arī Saskaņa. Vienotības deputātes argumentē, ka, liedzot reklāmas, vēlētāji vairāk tiks uzrunāti klātienē. Tad kāpēc jāatstāj citi reklāmas kanāli – vai tie palīdz uzrunāt vēlētājus klātienē? Tad varbūt, lai netraucētu kandidātu un vēlētāju intīmās tikšanās, 30 dienas pirms vēlēšanām televīzijā aizliegt arī kandidātu debates?