Pēdējie budžeta konsolidācijas gadi cilvēkiem mācījuši pieticību – priecāties par to, ka viņiem kaut ko neatņem, nevis gaidīt, ka kaut ko iedos. Arī pensionāri diez vai pēc 2009. gada pašvaldību vēlēšanu «paņēma un uzmeta» pieredzes, pēc prettiesiskās pensiju samazināšanas ticētu tagad, pirms vēlēšanām sasolītai Leiputrijai.
Tādēļ arī partiju solījumi vienai no lielākajām un aktīvākajām vēlētāju grupām – pensionāriem – lielākoties aprobežojas ar pensiju indeksēšanu, to nesamazināšanu vai nodrošināšanu iztikas minimuma līmenī – bet arī tas jau tiek dēvēts par utopiju un populismu.
Ignorēt 480 tūkstošus Latvijas pensionāru kā elektorālo grupu partiju priekšvēlēšanu programmās atļāvusies tikai Zatlera reformu partija (ZRP) un Pēdējā partija. Tālu no tā nav arī Vienotība ar savu vispārīgo frāzi par sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanu cienīgām vecumdienām, kas ir saprotams, jo, solot ko vairāk, tiktu atgādināta Valda Dombrovska valdības ķeza ar pensiju samazināšanu, lēmumi par 2. līmeņa iemaksu nogriešanu, pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. Tādēļ Vienotība šoreiz izvēlas paklusēt. Cerams, ka solījums «ievērot stingru fiskālo disciplīnu» netiks īstenots pārsvarā uz pensionāru rēķina. Vienotības garajā programmā ir gan šis tas vairāk: pensija, kas aizvietos iepriekšējos ienākumus 55–60% līmenī, pakāpeniska iemaksu palielināšana (atjaunošana) 2. pensiju līmenī līdz 6%, nosakot, ka šīs iemaksas ieguldāmas Latvijas tautsaimniecības attīstībā – bet kas līdz šim traucēja to noteikt?
Iespējams, ZRP cer, ka visu grupu vēlētāji piemirsīs citas savas identitātes un tos pārņems kaislīgs oligarhu apkarotāju gars, tādēļ Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegtajā programmā pensionārus nepiemin ne ar pušplēstu vārdu. Partijas mājaslapā piemirstā auditorija uzrunāta vien ar frāzi «Pensiju sistēmai atjaunot pieaugošu uzkrājumu dinamiku». Bet varbūt ZRP pensionāru neuzrunāšana skaidrojama ar vēlmi viņus redzēt kā budžeta konsolidācijas donorus? Pagājušā gada decembrī, kad valdība izmisīgi centās konsolidēt budžetu, ZRP ekonomiskās programmas tēvs Vjačeslavs Dombrovskis, tobrīd kā ekonomists, neslēpa savu redzējumu: bez samazināto PVN likmju atcelšanas, straujākas nekustamā īpašuma nodokļa celšanas, ko tagad piedāvā arī ZRP programma, aicināja arī ar papildu nodokli aplikt lielākas pensijas. Un kas tad ekonomista skatījumā bija šīs lielās pensijas? Nē, nevis vairākos simtos latu mērāmās, bet jau no 180 latiem, kas ir tikai par pāris latiem augstākas par iztikas minimumu! Savukārt vēl šā gada janvārī Vj. Dombrovskis pietiek.com pauda: «Esmu pārliecināts, ka viens no reālākajiem budžeta konsolidācijas scenārijiem ir sociālā budžeta samazināšana, tai skaitā – pensiju samazināšana... Ja algas ir samazinātas par 25 procentiem un katram piektajam vispār nav darba, tad varbūt ir jāsaprot, ka pienācis laiks arī samazināt pensijas.» Viņaprāt, politiķu solījums pensijas neaiztikt principā esot kļūdains. Ja šāds ir arī ZRP redzējums, tad skaidrs, ka par pensijām tai labāk paklusēt. To kontekstā Vj. Dombrovskis vairāk runā par tālāku nākotni, ceturto pensiju līmeni, kurā pensiju apmērs būtu atkarīgs gan no paša veiktajām sociālajām iemaksām un sociālās apdrošināšanas stāža, gan bērnu maksātā sociālā nodokļa. Jāpiebilst, ka šādu ideju piedāvāja PLL, ko kā oligarha partiju ZRP apkaro. Jautājums vienīgi – ja pensionāri, kuriem būs daudz bērnu, saņems vairāk, tad cik saņems tie, kam bērnu nav vai to ir mazāk, ja kopējā sociālā budžeta summa paliks nemainīga? Jāpiemin, ka pensiju sasaiste ar bērnu skaitu jau pastāv: var pensionēties priekšlaikus, piecus gadus pirms īstā pensionēšanās vecuma, ja ir izaudzināti pieci vai vairāk bērnu, bet nesen 10. Saeimas deputāti konceptuāli atbalstīja arī pensionēšanās vecuma diferencēšanu, sākot jau ar pirmo bērnu.
No lielajiem spēlētājiem par pensionāriem aktīvi iestājas un uz šīs auditorijas balsīm lielas cerības liek Saskaņas centrs un ZZS. Šī tēma tiek skandēta gan kandidātu reklāmas rullīšos, gan cilāta Saeimā, cenšoties dienaskārtībā dabūt jautājumu par pensiju indeksāciju un citiem, mazākas grupas skarošiem pensiju jautājumiem, iebilstot pret Finanšu ministrijas konsolidācijas priekšlikumiem uz sociālā budžeta rēķina. Tiesa, abu partiju deputāti arī pirms priekšvēlēšanu perioda snieguši dažādas iniciatīvas pensiju sakarā, vairāk SC, kam rokas nesaistīja valdības konsolidācijas un aizdevējiem apsolītās fiskālās disciplīnas plāni. SC aicinājis gan indeksēt pensijas, gan savulaik nesamazināt iemaksas 2. pensiju līmenī, vērsies Satversmes tiesā par pensiju samazināšanu, iebildis pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. ZZS priekšvēlēšanu laikā aicinājusi atjaunot līdz 2013. gada beigām iesaldēto mazo pensiju indeksēšanu atbilstoši inflācijas kāpumam, bet, nesaņemot Finanšu ministrijas un koalīcijas partnera Vienotības piekrišanu, jautājumu Saeimas dienaskārtībā nesteidz iekļaut Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Pa vidu starp pensio nāru dedzīgiem aizstāvjiem un nekā nesolītājiem ir Nacionālā apvienība ar status quo nosargāšanas solījumu, kas līdzīgi peldējusi arī 10. Saeimas darbības neilgajā laikā.
Dāsnākā solītāja ir PCTVL, kuras rūpju bērni lielākoties ir vecie cilvēki, kara veterāni, arī LSDSP sola pensiju vismaz minimālās algas – 200 latu apmērā. Šobrīd pensijas zem 165 latiem, kas ir mazākas par iztikas minimumu, saņem ap 70% pensionāru, bet apmēram 40% saņem pensijas zem 135 latiem. Bet varbūt vēl lielāki populisti ir tie, kas sola pensionāriem cilvēka cienīgas vecumdienas un labklājību pensionāriem?
***
Partiju nostājas pensiju jautājumā 4000 zīmju programmā
Vienotība:
«Nodrošināt sociālā budžeta ilgtspēju cienīgām vecumdienām.»
LSDSP:
«Nodrošināsim pensiju ne mazāku kā minimālā alga.
Noteiksim ierobežojumus pensiju sistēmas izmaiņām, ne mazāk kā 10 gadus pirms aiziešanas pensijā, bet par būtiskām izmaiņām lemsim tautas referendumā.»
ZRP: – KDS:
«Valsts vecuma pensijām jābūt pietiekamām, lai veiktu nepieciešamos ikdienas maksājumus un nodrošinātu labklājību.
Pieaugot dzīves dārdzībai, jāpieaug arī pensijām.»
Šlesera reformu partija:
«Latvijā būs pensijas, nevis «nabagu» pabalsti!
Līdz pensijai tu uzturi valsti. Pēc tam valsts uztur tevi.»
Saskaņas centrs:
«Jāatgriežas pie pensiju (it īpaši mazo pensiju) indeksācijas.»
PCTVL:
«PCTVL iestājas pret pensionēšanās vecuma palielināšanu un
pensijas kapitāla mākslīgu samazināšanu, par minimālo pensiju un
piemaksu sistēmas saglabāšanu, atvieglojumiem personām ar darba stāžu virs 30 gadiem, kā arī kaitīgo darbu veicējiem, par pensiju
indeksāciju un pilnīgu nodokļu atbrīvojumu pensijām, kas nepārsniedz 250 latus.»
Nacionālā apvienība «VL!TB/LNNK»:
«Esošās pensiju sistēmas nosargāšana. Nepieļaut mazo un vidējo pensiju samazināšanu. Nākotnē – pensiju apjoms atkarīgs ne tikai no paša, bet arī bērnu samaksātajiem nodokļiem.»
Par prezidentālu republiku:
«Minimālā pensija ne mazāka kā valstī noteiktais iztikas minimums.»
Pēdējā partija: – ZZS:
«Palielinoties inflācijai, palielināt pensijas un sociālos pabalstus.»
Tautas kontrole:
«Apturēsim pensionēšanas vecuma paaugstināšanu.»
Partija Brīvība.
Brīvs no bailēm, naida un dusmām:
«Vecumdienu kvalitātes uzlabošana ar pārdomātām valsts programmām – iesaistot brīvprātīgās aktivitātēs, veicinot saziņu starp pensionāriem un pārējo sabiedrību.