Lai gan pirms nedēļas Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs sūkstījās, ka nez vai Finanšu ministrijas iniciētais iedzīvotāju sākumdeklarēšanās likums vispār tiks pieņemts, trešdien komisija vienbalsīgi atbalstīja tā virzīšanu 1. lasījumam. Plānots, ka vispārējā, vienreizējā deklarēšana sāksies no 2012. gada 1. janvāra.
Pieņemt nulles deklarācijas regulāri mēģinājumi jau bijuši kopš Augstākās padomes laikiem, arī pirmā atjaunotās neatkarīgās Latvijas jeb 5. Saeima to grasījās, līdzīgi kā visas nākamās, vēl Aigara Kalvīša valdība to virzīja, bet vienošanās nekad netika panākta. Viens no argumentiem pēdējās Saeimās bija, ka tik vēlu ieviesta legāli un nelegāli iegūtās (kā nu kuram) mantības uzskaite vairs neko nedos korupcijas, ēnu ekonomikas apkarošanā, gluži pretēji, ļaus viegli legalizēt nelikumīgi iegūtu mantību. Minēti arī argumenti par administrēšanas dārdzību. Katrs, kurš vēlas, var izdomāt pamatojumu šo argumentu patiesumam, tāpat katrs, kurš vēlas, var tos apstrīdēt. Tomēr šaubas par efektivitāti paliek, jo efektivitāti dod nevis kvantitāte, bet gan kvalitāte, kuras komponente te netop redzama. Uz virkni risku un cilvēktiesību aizskārumu, kas vēl novēršami, norādīja arī komisijas deputāti.
Viens no tiem – pienākums visu skaidro naudu cilvēkiem, kas atbilst deklarācijas subjektiem, laikā līdz deklarācijas iesniegšanas beigām – 2012. gada aprīlim – nest uz banku. VID uzskata, ka pretējā gadījumā sākumdeklarēšanai nebūs jēgas, jo, neieskaitot naudu bankā, var uzrādīt arī neesošu summu zeķē. Banku lobijs? Izdevīgums bankām būs atkarīgs no tā, vai likumā noteiks vai citādi radīs iespēju šo deklarējamo naudu iemaksāt un izņemt bez papildu nodevām bankām, kas pašlaik lielākoties tiek uzlikta lielākas skaidras naudas izņemšanas gadījumos.
Atceroties uzbrukumus cilvēkiem par daudz mazākām summām (pensijas piegādājoši pastnieki), pēdējā laikā biežās banku laupīšanas, jādomā arī par drošību, kad cilvēki īsā laika sprīdī nesīs naudu uz bankām. Zagļu ražas laiks. Nav arī izslēgta naudas aizņemšanās uz to brīdi, kad tā jāuzrāda bankā, lai legalizētu iespējamos nākotnes nelegālos darījumus.
Viens no lielākajiem riskiem, par ko ne nu gluži skaidrā, bet tomēr latviešu valodā ieminējās deputāts Valērijs Kravcovs, ir informācijas noplūde. Datu noplūdes, sistēmu caurumi VID datubāzē Neo izpildījumā, tautas skaitīšanas sistēmā, WikiLeaks, ziņas par dažādu datu bažu tirgošanu – tie ir pietiekami nopietni brīdinājumi. Garantijas personas datu drošībai nav, valsts pārvalde tās nespēj sniegt, arī J. Reirs runā nevis par garantiju sniegšanu, bet šādu risku esamību arī citās jomās. Jautājums arī, vai tās vispār iespējamas šajā kiberlaikmetā, jo īpaši, ja nopietni papildu resursi atbildīgajām iestādēm netiek doti, ja dzird runas par labu IT speciālistu aizplūšanu no valsts iestādēm, jo īpaši VID. Ja valsts sākumdeklarēšanos no noteikta īpašumu vai uzkrājumu līmeņa uzliek par pienākumu, tad arī no valsts gribētos kādus pienākumus – nebūtu nevietā deklarāciju sniedzējiem prasīt personisku līgumu slēgšanu ar sistēmas administrētāju vai Finanšu ministriju par to, ka tiek garantēta datu nepieejamība personām, kurām datiem nevajadzētu būt pieejamiem, ka tā garantē datu izmantošanu tikai un vienīgi likumā paredzētajam mērķim. Tikko tiek konstatēts līguma pārkāpums, pārkāpējam jāmaksā kompensācija un citādi jāatbild par saistību nepildīšanu. Uz "gan jau nosargāsim" es neparakstītos.
Pasākumu plānā ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.–2013. gadam kā pasākums ietverta sākumdeklarēšana, lai ierobežotu vēlmi veikt nelegālu uzņēmējdarbību. Ailītē Finanses norāde: "Piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros". 2011. gada valsts budžetā un tajā pieņemtajos grozījumos, lai atrādītu aizdevējiem sakonsolidēto summu, valdība vieglu rokas kustību ierakstīja 60 miljonus no ēnu ekonomikas apkarošanas. Arī par šo skaitli ekspertiem radās šaubas, lielā mērā tieši tādēļ, ka netika paredzēti papildu resursi ēnu ekonomikas apkarotājiem. Nevar piekrist J. Reiram, ka deklarāciju savākšanai papildu līdzekļi nav vajadzīgi. Tos tomēr prasa gan drošas sistēmas izstrāde, gan uzturēšana – ja to darīs pa lēto, nākamie Neo jau droši var atvēzēties. Nez vai arī iztiks bez cilvēku darba deklarāciju precizēšanā, nez vai visi tās pildīs elektroniski.
Jautājums, vai, ņemot vērā arī likumā jau prognozējamos caurumus, lētāk un efektīvāk nebūtu nopietnāk pieķerties, piemēram, degvielas, alkohola, tabakas kontrabandai, kur ir pamatā zināmi tās ceļi, pavētīt iepirkumu uzvarētājus ar piedāvājumiem zem pašizmaksas, minimālo algu saņēmējus solīdos darbos? Atsaucīgāk izmeklējot pašu darbinieku ziņojumus par legālu algu nemaksāšanu, izvērtēt ofšoru politiku Latvijā? Ķert lielās zivis, kas šādās pelīšu lamatiņās nez vai iekritīs.
***
VIEDOKĻI
Rita Bukmane, VID Nodokļu kontroles nodaļas vadītāja:
– Ja cilvēks nebūs deklarējis savu mantību, bet VID nākamajā taksācijas periodā pamanīs ienākumiem neatbilstošus izdevumus, tiks prasīta papilddeklarācija un personai pašai būs jāpierāda līdzekļu izcelsmes legalitāte – nespējot to pierādīt, sekos nodokļu uzrēķins, audits un citas likumos paredzētās darbības. Līdzekļu deklarēšana automātiski netiks uzskatīta par to legalizēšanu.
Ja nebūs prasības skaidro naudu uzrādīt, iemaksājot to bankas kontā, likumam nebūs jēgas.
Lai paspētu sagatavot izmaiņas programmu sistēmās, informētu iedzīvotājus, būtu labi, ja likums būtu gatavs līdz jūlijam.
Jānis Reirs, Budžeta komisijas vadītājs (Vienotība):
– Bažījos par likuma pieņemšanu, jo iepriekšējās Saeimās ar to bijusi bēdīga pieredze, tomēr komisijā visi likumprojektu konceptuāli atbalstīja, tāpēc ceru, ka to tomēr pieņemsim. Līdz jūlijam gan nepaspēsim, ātrākais, septembrī.
Papildu līdzekļi deklarāciju apstrādei pašlaik nav paredzēti, bet tās arī jāsāk analizēt vien tad, kad ir konkrēti gadījumi, aizdomas. Turklāt vairākums cilvēku jau tagad tās aizpilda elektroniski, nedomāju arī, ka būs liels to pildītāju skaits. 10 000 latu uzkrājumu slieksnis un tas, ka nav jādeklarē publiskajos reģistros jau pieejamā informācija, lielu daļu cilvēku noņems no deklarēšanās subjektu loka.
Andris Šķēle, Budžeta komisijas deputāts (PLL):
– Personas zaudējumi par naudas iemaksu un izņemšanu bankā maksā var atšķirties atkarībā no bankas tarifiem, kas nez vai atbildīs Satversmei.
Ja parādos iegrimis cilvēks uz civiltiesiskā līguma pamata aizņēmies naudu ģimenes uzturēšanai, to aiznesot uz banku, tā var tikt iesaldēta, atņemta parādu segšanai. Problēmas ar naudas aiznešanu uz banku varētu būt arī, piemēram, jūrniekiem, kas ilgstoši atrodas prombūtnē, cilvēkiem, kas devušies ilgākos komandējumos vai ir cita veida prombūtnē.
Likuma sprauga ir uzņēmumu kapitāldaļu nominālvērtības uzrādīšana. Latvijā ir ļoti daudz uzņēmumu ar ļoti mazu kapitāldaļu nominālvērtību, kas patiesībā ir ļoti vērtīgi. Naudu var arī lēti legalizēt, to, piemēram, iedodot gados vecākai personai, kas jau parakstījusi attiecīgu mantojuma uzdevumu.