Laikā, kad tiesas jau tā ir pārslogotas ar lietām, kas iekrājušās gadu garumā, trūkst tiesnešu un līdzekļu svarīgu lietu iztiesāšanai laikus, sabiedrība par atklātību Delna grasās pārsūdzēt zaudētu lietu strīdā par 1,34 latiem.
Tai svarīgāk neatkāpties no saviem slimīgajiem principiem un šūpulī ieliktās nepatikas pret visu, ko dara Ventspils dome. Labās pārvaldības apoloģēte acīmredzot neuzskata, ka tā bezjēdzīgi tērē valsts resursus savu untumu apmierināšanai. Jo runa te nav par cīņu par demokrātijas pamatvērtībām, bet tieši par summu un drusku arī par teorētisku, plašākai sabiedrībai maz ko izsakošu strīdu par to, vai kopiju izsniegšanā piemēro "ārējos normatīvos aktus" vai "iekšēju rīkojumu". Ko nu tiesa, tā jau arī neko nesaprot no likumu piemērošanas, patiesība ir tikai viena, un tā ir Delnas, tāpēc jātiesājas tālāk!
Delna savam pētījumam lūdza informāciju no Ventspils pilsētas domes, kas par pievienotajām kopijām Delnai sastādīja rēķinu Ls 7,74 – atbilstoši domes saistošajiem noteikumiem. Pēc Delnas domām, tam bija jābūt Ls 6,40, un par šo starpību tā arī vērsās Administratīvajā rajona tiesā, kas 12. janvārī atzina, ka Ventspils dome piemērojusi atbilstošas pašvaldības saistošo noteikumu un rīkojuma normas. Delnas pārstāve Aiga Grišāne solījusi iesniegt kasācijas sūdzību.
Šī būtībā ir ļaunprātīga sistēmas izmantošana, kas ļauj Latvijā bez maksas tiesāties trīs, nu jau par laimi, atsevišķās lietās – tikai divās instancēs pat par pēdējo nieku. Arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs intervijā Neatkarīgajai norādīja, ka "vajadzētu mazināt iespēju par katru sīkumu sūdzēties trīs instancēs", lai nekavētu patiesi nopietnu lietu izskatīšanu, apzinoties, ka nav cerību saņemt finansējumu jaunu tiesnešu štata vietu radīšanai, tiesu namu būvei u.tml. Ir turklāt virkne Eiropas valstu, kur tamlīdzīga sūdzēšanās iespējama tikai divās vai pat tikai vienā instancē.
Delna sit pušu Valsts ieņēmumu dienestu, kurš, pēc tiesnešu stāstītā, esot par trīs latiem nesamaksāta nodokļa tiesājies divās instancēs un būtu arī trešajā, ja kasācijas sūdzība tiktu pieņemta. Tas prasa laika un resursu patēriņu no tiesā iesaistītajām pusēm, tiesnešiem, iesaistīti arī tiesu nami, tiesu administrācija, pastarpināti cieš arī cilvēki, kas gadu vai pat divus gaida lietas iztiesāšanu, tajā skaitā administratīvajās tiesās. Ķērnāti tiek arī pašvaldības resursi un laiks, gatavojot atbildes un vazājot tās pārstāvjus pa tiesām. 1,34 latu dēļ iztērēti simti. Mazāk no Sorosa kabatas, vairāk no valsts. Acīmredzot smēlušies iedvesmu no saviem politiskajiem favorītiem, kuru pārstāvis, toreizējais ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš ar Ventspils domes vadību divus gadus visās trīs instancēs tiesājās tā dēvētajā Grīnberga lietā, kuras iemesls bija ministra nevēlēšanās atzīt savu kļūdu un normatīvajiem aktiem atbilstoši precizēt, kurš "O. Grīnbergs" tiek iecelts Ventspils brīvostas valdē. K. Kariņš vēlāk presē atzina, ka viņa rīcības motīvus noteica politika. Šī "politika" valstij izmaksāja ne tikai tiesnešu, prokuroru, amatpersonu resursus, bet arī 2386 latus, kas valstij bija jāsamaksā kompensācijā A. Lembergam. Lieki piebilst, ka ne politiķis, ne partija nekādu materiālu atbildību par šo farsu neuzņēmās.