Tikai tagad, apmēram divus gadus pēc pārkāpuma izdarīšanas un lietas ierosināšanas, līdz ar Augstākās tiesas Senāta Balvu rajona Kubulu pagasta padomes bijušā priekšsēdētāja, Saeimas deputāta Jura Boldāna kasācijas sūdzības noraidīšanu pārtraukta algas izmaksāšana cilvēkam par darbu, kuru viņš nestrādāja.
Kopš 9. Saeimas darba sākuma 2006. gada novembrī J. Boldāns algā saņēmis 12 888 latus un, lai cik traģikomiski tas izklausītos, 1586,96 latu "reprezentācijas izdevumu" apmaksu! Dienu pirms Ziemassvētkiem 2007. gadā Saeima beidzot grozīja tās kārtības rulli, nosakot, ka deputātam, kas atstādināts no piedalīšanās Saeimas darbā, algu maksā 50% apmērā, bet kompensācijas neizmaksā vispār. Tādējādi no 2007. gada decembra J. Boldāns vairs nesaņēma ne reprezentācijas, ne sakaru, ne transporta, ne īres kompensācijas. Bet tas, ka gadu notiesātais deputāts varēja tāpat vien saņemt visas šīs kompensācijas, tajā skaitā reprezentācijas izdevumus, liek domāt, ka ar Satversmes tiesas jau savulaik izbrāķēto parlamentāriešu kompensāciju sistēmu kaut kas joprojām nav kārtībā.
Saeimas kārtības rullis nosaka, ka reprezentācijas, transporta, sakaru izdevumus kompensē bez faktisko izdevumu apliecinošo dokumentu iesniegšanas, vidēji deputātiem – Ls 900 mēnesī. Labi, varbūt ir bezjēdzīgi uzskaitīt visus deputātu degvielas čekus un mobilo telefonu izdrukas, kuru gadījumā lietderīgāk noteikt saprātīgu limitu, bet reprezentācijas izdevumi gan varētu tikt definēti skaidrāk, kas ļautu arī kontrolēt to esamību – ne tikai boldānveida gadījumos. Saeimas kārtības rullis nosaka tikai deputāta "reprezen-tācijas naudas" (nevis reprezentācijas izdevumu kompensāciju) apjomu, ko nez kāpēc aprēķina, sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba algas apmēru reizinot ar koeficientu 0,35. Interesanti, kāds sakars reprezentācijai ar sabiedriskajā sektorā strādājošo algām? Komercsektorā parasti atskaites punkts ir projekta budžets, no kura reprezentācijai atvēl ne vairāk kā 10% no tā, ja vien tas nav ļoti specifisks projekts. Likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli izpratnē reprezentācijas izdevumi ir nodokļa maksātāja izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī, kas saskaņā ar VID skaidrojumu nav Ziemassvētku rotājumu, kafijas, alkohola u.c. patēriņa priekšmetu iegāde. Ja pēc šīs analoģijas raugāmies uz Saeimas deputātu reprezentācijas izdevumu attaisnošanu, tad katram no 100 deputātiem ik mēnesi maksā Ls 135 prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā. Lai nu uz katra sirdsapziņas paliek tas, kā šī nauda izmantota, bet nav gan nācies dzirdēt un redzēt, ka kādi deputāti ārpus tiešajiem darba pienākumiem cītīgi un regulāri spodrinātu Saeimas prestižu. Tieši Saeimas, nevis savas partijas reklamēšanas centienus uz citu Saeimas kolēģu, politisko oponentu kritikas bāzes. Arī izmērāmais rezultāts neliecina par efektīvu darbu šajā lauciņā, kas varētu likt pārskatīt šo izdevumu lietderību vismaz šādiem uzdevumiem. Izmērāmais rezultāts ir Saeimas reitings, sabiedrības uzticēšanās tai. Un tā ir zema, turklāt ar tendenci pastāvīgi samazināties. Kā liecina SKDS Latvijas iedzīvotāju aptauja, šā gada augustā Saeimai uzticējās tikai 15% iedzīvotāju, neuzticējās – 77,5%. Salīdzinoši 2006. gadā Saeimai uzticējās vidēji 27%, 2005. gadā – 28%, 2004. gadā – 31%, 2003. gadā – 37%.
Pat ja deputāti sašaurināti traktē Saeimas reprezentēšanu kā savas partijas un tās aktivitāšu reklamēšanu, arī te tēriņi neattaisnojas – dažādas aptaujas liecina, ka partijām kā institūtam iedzīvotāji uzticas vēl mazāk nekā Saeimai, arī lielākoties Saeimā pārstāvēto partiju reitingi ir zemi un auditorijas daļa, kas nezina, par ko balsot, vai nedomā nemaz to darīt, ir augstāka nekā jelkad. Privātajā sektorā šāda reprezentācijas efektivitāte nekādi nebūtu iedomājama. Ja vien šādus rādītājus nemēģinām attaisnot ar reprezentācijas izdevumu definīcijas to daļu, kas runā par prestiža uzturēšanu "pieņemto standartu līmenī", zemu uzticēšanos uzskatot par standartu.
Negribētos.